Ideja par nodarbi ar augļkopību veiksmīgi īstenojas

Zemnieku saimniecība „Zīlītes” reģistrējusies kā mājražotājs un veiksmīgi sākusi ražot ābolu un bumbieru sulu, ko pasterizē un pārdod fasētu piecu un desmit litru tetrapakās.

 Līvānu novada Rožupes pagasta zemnieku saimniecība „Zīlītes” dibināta 2000. gadā, un tās sākotnējā nodarbošanās bija piena lopkopība. Saimniece Broņislava Zīle, strādājot ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, audzēja dārzeņus, slauca piecas govis, pienu veda ar zirga pajūgu līdz šosejai Pēterniekos, jo ceļa līdz „Zīlīšu” mājām nebija un piena mašīna iebraukt nevarēja. Par piena litru „Preiļu siers” tajā laikā maksāja tikai dažus santīmus.

Ieguldītais darbs nenesa cerēto peļņu un nesniedza gandarījumu, tāpēc tika meklētas citas iespējas, kuras saimniece saredzēja augļkopības nozarē. „Zīlīšu” saimniece meklēja dažādas iespējas, lai iegūtu kaut minimāli nepieciešamās zināšanas un varētu nodarboties ar augļkopību. Daudz tika meklēta un lasīta speciālā literatūra, apmeklēti dažādi Valsts Augļkopības institūta organizētie semināri Dobelē un kursi par augļu dārza kopšanas pamatiem un integrēto augļkopību Jēkabpilī. Turklāt regulāri  – divas reizes gadā tika apmeklētas Valsts Augļkopības institūta rīkotās Lauku dienas, kuru laikā tiek veikta praktiska apmācība tieši augļu un ogu dārzos. Šajās Lauku dienās arī Broņislava iepazinās ar Valsts Augļkopības institūta vadošajiem pētniekiem Māru Skrīveli un Edgaru Rubauski. Viņu iedvesmota, saimniece ar ģimenes atbalstu sāka stādīt un veidot integrētās sistēmas augļu dārzu.

Ar valsts atbalstu tika iegādāta tehnika, izmantojot valsts subsīdijas, tika iestādīti kopā 10 ha upeņu, aveņu, ābeļu, bumbieru, plūmju, kā arī 1 ha tolaik tikko popularitāti guvušo krūmelleņu. Jāteic gan, ka ne viss, kas tika slavināts kā perspektīvs, reālajā dzīvē tāds arī bija. Kaut vai upeņu stādījumi – par ogu lasīšanu skolēniem iznāca maksāt gandrīz vairāk, ne kā solīja iepirkt pārstrādātājs. Lai arī grūtības un dažādas ķibeles gadījās augļu dārza kopšanas gaitā (izsaluši stādījumi, ūdensžurku un meža zvēru postījumi), nu Broņislava saskārās vēl arī ar realizācijas problēmām. Lai arī augļus uzglabāja ar ES atbalstu celtā glabātuvē pat līdz 80 t, un apjoms vietējo veikalu tirgotāju („Maxima”, „Elvi” u. c) apgādāšanai būtu pietiekošs, tomēr tirgotāji tos neņēma, atsaucoties uz to, ka Latvijas āboli veikalos ļoti ātri bojājas, kā arī uz kopējo veikalu tīkla loģistiku. Tas nozīmēja, ka  saimniecei jāved āboli uz konkrētā veikalu tīkla Rīgas bāzi, lai pēc tam tirgotājs tos izvadātu pa Latviju. Tiešajai tirdzniecībai apjoms bija par lielu, un arī glabāšanas laiks augļiem ir ierobežots. Lai nezaudētu izaudzēto ražu, saimniece sāka domāt par pievienotās vērtības radīšanu – žāvēja ābolus, spieda sulu un ar ģimenes, paziņu un draugu starpniecību realizēja Čiekurkalna tirgū.

Sākoties programmai „Skolas auglis”, z/s „Zīlītes” ābolus ēd jaunāko klašu skolēni sava novada un tuvāko novadu skolās.

Kopš 2013. gada saimniecība „Zīlītes” ir reģistrēta PVD kā mājražotājs, tajā spiež ābolu un bumbieru sulu, pasterizē un pārdod fasētu 5 un 10 litru tetrapakās. Nelielos apjomos tiek gatavota arī vīnogu un cidoniju sula un sukādes.

Sākotnēji kartona iepakojums tika iegādāts Vācijā, bet nu tiek izmantots Latvijā ražotas kartona kastes, lai arī tās nav tik košas un krāšņas, tomēr ir lētākas un izskatās arī dabiskākas.

Līvānu novada un tuvāko pagastu iedzīvotāji  izmanto šo pakalpojumu un ir apmierināti ar iespēju par atbilstošu cenu tikt pie sava dārza ābolu sulas.

Enerģiskā kundze pievērsusies arī aitkopībai – ganāmpulkā ir vairāk ne kā 100 aitas, par kuru vilnas izmantošanu saimniece vēl ir pārdomās.

Aktīvā z/s „Zīlītes” īpašniece, pēc izglītības ekonomiste, pati kārto saimniecības grāmatvedību, raksta projektus, sniedz datus SUDAT sistēmai un seko visām aktualitātēm. Atliek tikai novēlēt veselību un uzņēmību ieceru realizēšanai, jo labā pieredze iedvesmo arī citus!

Novērojumi rāda, ka daudzi baidās uzsākt ko jaunu, bet Broņislavas kundze šo nodarbošanos uzsāka pieklājīgā vecumā, un nu 76 gados „Zīlīšu” saimniece, it īpaši jaunajiem ir labs piemērs tam, ka vajag tikai gribēt un darīt, nav jābaidās uzsākt ražošanu, ja vien ir vēlēšanās strādāt, jo arī valsts un ES atbalsts ir pieejams.

 lze Sola,

Līvānu novada lauku attīstības konsultante