Atpakaļ pie saknēm

Saimniecībā “Gretes” mūs uzņem saimnieks Vents Aperāns. Viņš  cienā ar gardām, sulīgām, sārtām zemenēm un aizrauj interesantā, izzinošā stāstījumā par saimniecību un paveikto pirmajos tās darbības gados, kā arī padalās ar nākotnes plāniem.

“Gretes” saimniecisko darbību sāka 2020. gadā, kad tika novākta pirmā ābolu raža. 2021. gadā tika uzsākts projekts – aveņu un zemeņu audzēšana segtajās platībās – tuneļveida siltumnīcās.

Saimniecībā segtajās platībās – 3 m augstos tuneļos, kas pārsegti ar speciāli piemērotu plēvi, – tiek audzētas zemenes un rudens avenes. Kopējā platība 5400 m². Aptuveni puse no izaudzētajām avenēm iepriekšējā gadā tika eksportēta uz Igauniju.

Rudens avenes  tiek audzētas, izmantojot špaleras konstrukciju. Šķirne – ‘Maravilla’, kas ir viena no Eiropas top3 rudens aveņu šķirnēm. Ogas ir lielas, saldas un stingras, kas dod iespēju tās viegli transportēt un atdzesētā veidā uzglabāt līdz pat 7 dienām.

Saimniecībā augi tiek audzēti speciāli piemērotos podos, kuros ir kūdras substrāts. Augu laistīšanu un barošanu veic, izmantojot pilienveida laistīšanas sistēmu, kas tika iegādāta Holandē. Arī visi stādi un to šķirnes speciāli tika izvēlēti, atlasīti un piegādāti no Holandes stādu lielaudzētavām.

Lai turpinātu sekmīgu saimniecības attīstību, ir nepieciešams palielināt izaudzēto ogu apjomu. Tas pavērtu daudz lielākas iespējas gan Latvijas tirgū, būtu iespēja uzsākt piegādes lielveikalu ķēdēm, gan eksporta tirgiem.

Tagad jāsaprot stratēģija, kā to paveikt? Patlaban tiek īstenots vitāli svarīgākais projekts – astoņu jaunu tuneļu būvniecība 0,64 ha platībā, kas paredzēti aveņu audzēšanai. Saimniecībā esošie ir pierādījuši, ka īsti nav piemēroti optimālu apstākļu nodrošināšanai aveņu audzēšanai, jo ir par zemu. Jaunie tuneļi būs 4 m augsti un 8 m plati. Šis projekts tiks papildināts ar saules paneļiem, kuru uzstādīšanai tiek meklēti risinājumi. Pašlaik sāktas sarunas ar “Latvenergo”, kas ir cenu ziņā lētākais darbu veicējs – paneļiem lielākā ražošanas jauda ir vasarā un dienas laikā, kad ir arī lielākais patēriņš. Ziemā tie ir mazāk nepieciešami. Ņemot vērā to, kas notiek gan pie mums, gan kaimiņos, energoneatkarība ir ļoti svarīga, būtiska.

Stāsta Vents Aperāns:

“Atpakaļ pie dzimtas saknēm. Šeit jau manā bērnībā vectēvam bija darbnīca, viņš bija ļoti labs galdnieks. Tolaik kolhoza darbnīcas bija ierīkotas “Gretēs”. Bija piešķirta piemājas zeme, kur tika audzētas arī zemenes. Esmu izaudzis zemeņu vagā un no septiņu gadu vecuma esmu tirgojies ar tām. Par cilvēku esmu kļuvis tieši šeit, zemeņu laukā, nevis kur citur. Un pašlaik esmu atpakaļ pie zemenēm, ko, šķiet, es protu audzēt, bet avenes nāca līdzi kā blakus kultūra, lai diversificētu riskus un neliktu visas “olas” vienā groziņā. Šobrīd saimniecībā ir divas kultūras, varbūt ar laiku nāks vēl kāda klāt, bet pagaidām neplānoju šādu paplašināšanu.

Uzskatu sevi par veiksmīgu konsultantu. Labprāt dalos pieredzē ar citiem uzņēmējdarbībā, ko, kam un kā pārdot utt.  Bet pašlaik nevaru viennozīmīgi atbildēt par sevi – vai šis projekts ir bijis gudrs gājiens manā dzīvē. Tikai pēc laika varēšu to pateikt. Varu sevi pieskaitīt pie gudrajiem, jo mans spīts un mērķtiecība palīdzēs novest visu līdz normālai kondīcijai, lai šis uzņēmums nestu peļņu un ieguldītās investīcijas atpelnītos. Tas viss ir jādara ļoti gudri. Šis stāsts ir par to, ka ir jāpārdomā katrs solis.

Esmu pilnīgi pārliecināts, ļoti būtisks virziens ir kooperācija. Ir jāsadarbojas, jābūt kopā.

Manā gadījumā ļoti svarīgs bija pirmais projekts mazajiem lauksaimniekiem – “Siltumnīcu kultūraugu audzēšanas attīstība, pilnveidošana un realizācija saimniecībā “Gretes””, kuru realizējot, tika iegādāts mikroautobuss ar dzesēšanas aprīkojumu, kas paredzēts ogu atdzesēšanai, pārvadāšanai. Šis buss ir vitāli svarīgs. Ņemot vērā pašreizējās cenas, bez finanšu atbalsta programmas to nebūtu iespējams iegādāties. Pagājušā sezonā ogas tika vestas ar privāto mašīnu. Tas nozīmē nelielus piegādes apjomus, fizisku darbu un lielas izmaksas. Pie pašreizējām degvielas cenām tas vienkārši nebūtu iespējams. Nākamais realizētais bija LEADER projekts “SIA “Gretes” ogu pārstrādes ražotnes attīstībai nepieciešamo ražošanas iekārtu un aprīkojumu iegāde” – pagrabā ierīkota dzesēšanas sistēma un telpas, kas paredzētas ogu pārstrādei (žāvētājs, blenderis). Šie procesi ir pārdomāti un loģiski. Ir apgūta LLU programma, kuras rezultātā izstrādāta receptūra batoniņu ražošanai. Aprunājos ar darbiniecēm, daļa ogu iepriekšējā sezonā aizgāja bojā, pie klienta nevarēja nonākt, traucēja lielais karstums. Turpmāk plānots – sablendējām, sasaldējām, rudenī sākam ražot produktu. Skaisti, nekas neaiziet bojā, ir nodrošināta bezatlikumu ražošana. Šajā ziema tikai uzrakstīts vēl viens projekts – “SIA “Gretes “ primārās lauksaimniecības produktu ražošanas paplašināšanai nepieciešamo pamatlīdzekļu un aprīkojuma iegāde”, kura realizācija sāksies pavisam drīz.

Veiksmīga projektu īstenošana ļauj sevi parādīt no labās puses.  Līdz ar to kredītiestādes, ja pie tām vēršas, arī skatās uz tevi kā uz veiksmīgu, uzticamu uzņēmēju. Ja man šeit zeme ir 12 ha, vai es  visu atvēlēšu siltumnīcām, nē. Problēma ir cilvēkresursi. Vēlos radīt, nodrošināt desmit darbavietas. Tas ir tas, ko es varu iedot novadam kā uzņēmējs. Vairāk? Nē. Tā jau būtu lielīšanās. Tajā pašā laikā, ja viena darbavieta izmaksā 1000 eiro, parēķinot gada griezumā, tie būtu 120 000 eiro. Piekrītiet, darbaspēka izmaksas vien ir ļoti lielas.

Tas ir tas, uz ko lēnā gaitā iesim. Vai ir kāds rezerves variants? Jā, es arī skatos, ko varētu konsultēt, kam dot padomus, lai rudenī varētu ko papildus nopelnīt. Arī šobrīd spēju pats sevi uzturēt no tā, ko rudenī nopelnīju konsultējot. Ziemā un pavasarī ir veikts plānošanas darbs, ir gūti jauni preces uzpircēji, kam tiks realizēta daļa gaidāmās ražas. Šogad viss ir dārgāks. Ir jāveic arī kādi uzlabojumi, kas patlaban ir ļoti dārgi.

Laistīšanai izmantojam gan dīķa ūdeni, gan dziļurbuma. Dīķī nemitīgi dzied zaļās vardes, kas norāda uz vides tīrību. Katram ir savas vērtības, mana vērtība ir tīra vide.

Šī gada laikapstākļi ir būtiski ietekmējuši ražošanas plānus – šogad bija plānotas divas zemeņu ražas. Pirmkārt, – pavasarī bija stipri lietains un vējains, un bija neiespējami laikus uzvilkt plēvi. To varēja izdarīt tikai aprīlī. Līdz ar to aizkavējās arī ražas. Plānots bija, ka pirmo reizi zemenes ražot beidz pēc Jāņiem, un siltumnīcās liek jaunos stādus, kas augusta beigās, septembra sākumā dotu otru ražu. Tas būtu pēc plānotās tehnoloģijas, bet laikapstākļi šoreiz ieviesa savas korekcijas. Ņemot vērā to, ka zemeņu šķirnes ir dažādas, viens tunelis ražos līdz vēlam rudenim.

Zemeņu šogad ir daudz, bet smalkākas. Garšas ziņā ogas ir  saldas, jo tām patīk šādas temperatūras svārstības.

Esmu iesaistījies Aizkraukles uzņēmēju dzīvē, kas ir devis jaunus kontaktus. Ceru, ka šeit esmu uz ilgu laiku, uz palikšanu.”

Valentīna Beča,

LLKC Aizkraukles konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Madara Vēvere