Iepazīstam Lietuvas saimniecības, īpaši biodinamiskās

Pēc teorētiskajām nodarbībām LLKC Valmieras biroja organizētajās mācībās “Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi” mācību prakses ietvaros Lietuvā apmeklējām vairākas saimniecības – gan tādas, kas nodarbojas ar tradicionālo lauksaimniecību, gan bioloģiskās saimniecības, gan arī tādas, kuras par saimniekošanas veidu ir izvēlējušās biodinamiskās lauksaimniecības principus. Tā kā Valmieras birojam jau vairāku gadu garumā ir izveidojusies sadarbība ar Lietuvas biodinamiskajiem lauksaimniekiem, un īpaši ar Lietuvas Biodinamiskās lauksaimniecības un pārstrādes asociācija "Biodinamika LT" prezidenti Rasu Čirieni, tad tieši viņa ir mūsu pavadonis prakses braucienā.

“Biodinamika LT” ir biedrs starptautiskajā organizācijā “Demeter  International”, kas apvieno 20 dažādu valstu neatkarīgās “Demeter” organizācijas. Tā darbojas kā starptautiskais biodinamiskās lauksaimniecības, pārstrādes un iepakošanas standarts. Bez pārtikas “Demeter” sertificē arī tekstilizstrādājumus, kosmētiku un alkoholiskos dzērienus. Šo sertifikātu jau ir saņēmušas vairāk nekā 3500 saimniecības dažādās valstīs, kas apsaimnieko vairāk nekā 100 000 ha. Latvijā nenotiek biodinamisko saimniecību sertifikācija, bet no Lietuvas pilnu “Demeter” atzinību ir ieguvušas piecpadsmit saimniecības, kuru saimniekošanas virziens ir visdažādākais. Ir saimniecības, kuras audzē tikai vienu kultūru, vairākas ir jaukta tipa saimniecības ar lopkopību un augkopību, tāpat ir saimniecības, kas audzē dārzeņus, un augļkopības nozari pārstāvošās. Vēl apmēram tikpat saimniecību ir uzsākušas sertifikācijas procesu. Tās visas apvieno saimniekošanas principi, kuru pamatā ir biodinamisko preparātu izmantošana, kurus gatavo no augiem (piem., nātrēm, kumelītēm, kosām, pienenēm u. c.), un tad tos “nogatavina” liellopu ragos vai zarnās. Šādi iegūti preparāti jālieto mazos daudzumos – gan komposta sagatavošanai, augsnes auglības palielināšanai, gan arī pret kaitēkļiem un augu slimībām. Iespējams, ka pie mums biodinamiskās ražošanas sertifikācija nenotiek tā iemesla dēļ,  par ko runāja arī Lietuvas kolēģi: šādi saimniekojot, netiek maksāts bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts, kaut gan ražošanas pamatprincipi ir vēl vairāk saskaņā ar dabu nekā bioloģiskajā lauksaimniecībā. Latvijā netrūkst biodinamiskās saimniekošanas  piekopēju, bet jāatzīst, ka Lietuvas kolēģi darbojas organizētāk un ar daudz lielākām sekmēm.

Lai gan mūsu prakses mērķis bija arī saimniecības, kuras nodarbojas ar konvencionālo saimniekošanu, vairāk gribu pieminēt tieši saimniecības, kuras izmanto dabas preparātus un seko Marijas Tūnas kalendāram, kas veidots, izkopjot Rūdolfa Šteinera teoriju par biodinamisko lauksaimniecību. Genovaites Sakalauskienes zemnieku saimniecība "Genutė berry" ir saimniecība, kura saimnieko bioloģiski un arī īsteno biodinamisko saimniekošanu. Lai gan tā audzē daudz un dažādas augļu un ogu kultūras un dārzeņus, tomēr ir vispazīstamākā ar saviem sparģeļiem. Viesojamies dienā, kad notiek ikgadējais sparģeļu audzēšanai un ēšanai veltītais pasākums. Tas dod iespēju ne tikai iepazīties ar sparģeļu audzēšanu, bet arī nobaudīt no saimniecībā augušajiem sparģeļiem gatavotus ēdienus – gan sparģeļu zupu, gan  vietējā grila meistara šefpavārs Donāta Beinora gatavotos siltos salātus no sparģeļiem, grilētas vistas filejas, kuskusa, ķirštomātiņiem, garšvielām un fetas siera. Gardi. Sparģeļi saimniecībā tiek audzēti vairāk  nekā hektāra platībā un tiek piedāvāti klientiem “zaļie” sparģeļu kāti, kuri ir mīkstāki un ar izteiktāku garšu. Visi esam pārsteigti par šo, jo vienmēr ir gribējies domāt, ka baltie sparģeļu dzinumi, kuri tiek iegūti,  izrokot no zemes, ir sulīgāki, bet nē, tajos ir vairāk šķiedrvielu un arī garša ir mazliet rūgtena. Saimniece mūs pārsteidz ar savu krūmmelleņu stādījumu, kas tiešām ir iestādīts krūmos. Par audzēšanas vietu ir izvēlēta zema, krūmu ieskauta vieta, kur krūmmellenes jūtas ļoti labi un dod stabilu ražu. Šķiet mazliet uzjautrinoši, ka tik tieši šo augu nosaukums atspoguļo vietu, kur tie iestādīti un labi jūtas. Tomēr galvenā kultūra saimniecībā ir bioloģiski audzētas zemenes. Tās tiek nodrošinātas ar laistīšanu, lai iegūtu stabilas ražas, un zemeņu stādījumi ir tie, kas praktiski katru gadu tiek arī atjaunoti. Zemenes agras ražas  iegūšanai aug arī tuneļveida siltumnīcās. "Genutė berry" saimniecība audzē arī citas siltumnīcu kultūras – tomātus, gurķus, dažādus garšaugus un kāpostaugus. Viss izaudzētais, kas netiek realizēts svaigā veidā, nonāk saimniecības augļu un ogu pārstrādes cehā, kur top bioloģiski audzētu augļu ievārījumi, garšaugu pesto, sīrupi un citi produkti, kas gaumīgā noformējumā tiek realizēti arī Lietuvas lielveikalos.

Apmeklējam “Demeter” atzinību ieguvušo Mariusa Palecka biodinamisko saimniecību, kura atrodas pie Nemunas, tas ietekmē saimniekošanu, jo pļavas un aramzeme pie upes applūst. Saimniecība tika nominēta kā 2021. gada aizsargājamākā saimniecība Baltijas jūrā un saņēma veicināšanas balvu. Tā kā saimniecība atrodas Nemunas upes palienē, viņš ir iesaistījies arī dabas aizsardzības aktivitātēs. Šeit laukos mīt retas sugas pūce. Daļu no platības, apmēram 20 hektāru, kurās Mariuss audzē speltas kviešus un rudzus, katru pavasari pilnībā appludina Nemunas upe. Rezultātā pavasarī tiek savāktas 20 traktora piekabes ar atkritumiem no šiem laukiem, tās tiek ķemmētas un pārvestas pa upes straumi. Jau vairākus gadus šeit saimnieko ar biodinamiskajām metodēm, gatavojot preparātus no dažādiem augiem un apsmidzinot laukus, lai ierobežotu kaitīgos organismus. Saimnieks stāsta, ka sākotnēji nav plānojis pievērsties augu aizsardzībai ar biodinamiskajām metodēm, bet viņa labs paziņa lauksaimnieks Jonass Dragūns viņu uz to praktiski pierunājis, un tagad Mariusam Paleckim ir “Demeter” sertificēta saimniecība. Viņš gan atzīst, ka ne vienmēr viss izdodas, kā plānots, jo laika apstākļi šajā vietā ļoti ietekmē saimniekošanu, bet tik, cik ir viņa spēkos šajā daudznozaru saimniecībā,  tiek realizēts. Mariuss ar lepnumu mūs uzņem jaunbūvētajā pirts ēkā, kur paredzēta telpa viesu uzņemšanai, un būs arī gana daudz vietas viņa trīs bērnu ģimenei. Lieki teikt, ka arī ģimene ir iesaistījusies biodinamiskajā saimniekošanā, jo viens pats nemaz nevar visus darbus izdarīt paredzētajos termiņos, jo jāseko līdzi arī mēness kalendāram.

Jau pieminētais “Demeter” atzītais Jonass Dragūns biodinamiski  apsaimnieko 313 ha zemes un ir Limuzīnas gaļas liellopu audzētājs. Saimniecībā bez pļavām un ganībām tiek audzētas auzas un rudzi. Saimnieks nodrošina ar kvalitatīvu lopbarību savus gandrīz 250 liellopus. Pats viņš saka, ka ir slinks un visu dara tā, lai tas būtu pēc iespējas ātrāk un vienkāršāk izdarāms. Tāpēc saimniecība ir nodrošināta ar lieljaudas lopbarības sagatavošanas un graudu novākšanas tehniku. Saimnieks pats ir izgatavojis daudzas lietas, kas viņam atvieglo saimniekošanu – motorizēta preparātu sajaukšana, ūdens sildīšana ar gāzi, Forschungsring smidzināšanas aparāts. Jonass īpaši rūpējas par kompostēšanu. Viņam ir īpaša komposta apgriešanas mašīna, ko viņš pats izgatavojis. Gatavojot liellopu kūtsmēslu kompostu, mēsli tiek sakrauti garās stirpās un kontrolētai procesa nodrošināšanai tiek ievadīts biodinamiskais preparāts, tad pilnībā tiek iziets 12 mēnešu un 12 Zodiaka zvaigznāju cikls. Jonasa Dragūna saimniecība ir biodinamiskās uzglabāšanas un izmantošanas parauga saimniecība. Viņš ir sarūgtināts, ka valstiskā līmenī nav atbalsta biodinamiskajai saimniekošanai, jo tā neievēro visus noteikumus, kuri ir atbalstāmajai nozarei – bioloģiskā lauksaimniecība. Skatoties uz Jonasa Dragūna izveidoto mēslu stirpu, kura stiepjas vairāku simtu metru garumā, prātojam, ka arī Latvijā kontroles institūcijas, kuras atbild par vides piesārņojuma novēršanu, neatbalstītu šādā veida kūtsmēslu krāvumu. Tomēr grūtības, ar kurām sastopas asociācija "Biodinamika LT", neattur viņus no pārliecības, ka,  saimniekojot ar ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas metodēm, viņi nodrošina augsnes veselību ilgākā laika periodā un novāc ražu, kurā ir saglabātas visas cilvēka organismam nepieciešamās vielas, kuras  nodrošina mūsu fizisko un garīgo veselību.

Mācības tika rīkotas Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020. apakšpasākumā “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi”, ko finansē Eiropas Savienība. Mācību temats: Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi (praktiskās nodarbības ārzemēs).

Valda Empele
LLKC Valkas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Valda Empele