Kurzemnieki gūst pieredzi mājražošanā Igaunijā

LLKC Saldus birojs organizēja pieredzes apmaiņas braucienu lauku saimniekiem uz Valgas, Tartu un Poltsamā apriņķiem Igaunijā. Četru dienu laikā bija iespēja smelties iedvesmu lauksaimniecības produkcijas pārstrādē un pievienotās vērtības radīšana. Braucienā piedalījās lauku uzņēmēji un interesenti pamatā no Saldus novada, kā arī no Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Dobeles novadiem.

Apmeklējām 8 uzņēmumus un saimniecības, kā arī tikāmies ar vairākiem saimniekiem, kuri vēlējās iepazīties un arī stāstīt par savu darbu.

Pirmā tikšanās vieta ir “Vanaema AED OÜ”, kas atrodas Tornimjae 26 km attālumā no Valgas. Saimniece Tija Morfina ir iekopusi “vecmāmiņas dārzu”, kurā tiek audzēti senie augi – puķes, garšaugi, ārstniecības augi, dārzeņi, augļi un ogas. Mūsu izpratnē tas ir klasisks permakultūras dārzs. Siltumnīcās tiek audzēti gurķi, tomāti, baklažāni, paprika un apmēram 40 šķirnes čili. Ienākumi tiek gūti no stādu un sēklu pārdošanas, kā arī no meistarklašu organizēšanas par dažādām ar permakultūru un augu audzēšanu saistītām tēmām. Tijas vīrs ir meksikānis un mākslinieks. Tāpēc saimniecības teritorijā ir izveidots tako bārs. Šeit var redzēt viņa netradicionālo māksliniecisko ideju realizāciju. Interesanti bija uzzināt arī par dažādiem mulčēšanas paņēmieniem, piemēram, ar aitas vilnu siltumnīcā tiek noklātas dobes un ar lapu koku zāģu skaidām tiek mulčētas kartupeļu vagas.

Piena lopkopības saimniecība “Andre Farm OÜ” atrodas Tartu apriņķī. Mūs sagaidīja saimniece Erika Pājabusa un tūlīt aicināja uz savu siera ražotni. Kad 2014. gadā sākās kārtējā piena krīze, saimnieki veica izpēti un saprata, ka jāsāk mācīties gatavot cietos sierus. Pamatzināšanas ieguva Holandē un saimniecībā sāka ražot Holandes sierus ar dažādu noturēšanas laiku – 2, 3  un 12 mēneši. Visilgāk noturētais siers ir 3 gadus vecs. Papildus gatavo arī sierus ar dažādām garšām (kadiķogām, vaniļu, melno ķiploku, šokolādes u. c.) un turpina eksperimentēt un radīt jaunus siera veidus. Šie sieri ir ļoti populāri Igaunijā, tos var nopirkt gandrīz visos veikalos, izņemot Maxima un Lidl. Sieri tāpat ir arī augstu novērtēti dažādās starptautiskās izstādēs. Sakarā ar Covid ir samazinājies eksporta tirgus, tagad eksportē tikai uz Singapūru. Pārējo pienu, ko nepārstrādā sieros, pārdod Valio piena pārstrādes uzņēmumam. Lai iegūtu kvalitatīvu sieru, tiek daudz strādāts pie govju barības devām, svarīgi, lai piens nav pārāk trekns. Govis tiek slauktas ar 4 Lily robotiem. Saimniecībā ir 200 slaucamās govis ar vidēji 6 laktāciju ilgumu. Saimniece Erika ļoti lepojas ar to, ka viņai ir veselīgas, laimīgas govis. Saimniecības vecās ēkas ir pārbūvētas un tajās ierīkota degustāciju zāle un veikals, kurā var iegādāties ne tikai pašu ražotos sierus, bet arī citu mājražotāju produkciju.

Otro dienu iesākām ar gaļas liellopu bioloģiskās audzēšanas saimniecības “Puutsa tall” apmeklējumu. Tajā apsaimnieko 315 ha, no tiem tikai 45 ha ir īpašumā. Saimniecību Airi Kulveta  mantoja no sava vectēva 2000. gadā. Kopā ir 170 dažādu šķirņu liellopi – sarkanie Anguss, Simentāles, Herefordas, Hailandes, Vagjū, Limuzīnas un krustojumi. “Zālāju liellopu kvalitātes shēmas” projektā veic pētījumu par zālāju kvalitātes ietekmi un liellopu rotāciju lauku sistēmā, lai samazinātu SEG emisijas. Projekta ietvaros notiek arī citu saimnieku apmācība. Ziemā lopi tiek sadalīti 3 grupās, no kurām 2 grupas jaunlopu atstāj uz lauka katru 10 ha platībā. Lai lopiem būtu ērti, siena ruļļus izrullē uz zemes un visu laiku pārvieto aploku uz priekšu. Šis piemērs parāda, ka labturības prasības var ievērot arī šādā veidā, neieguldot lielus līdzekļus ēku būvniecībā. Dzīvnieki tiek audzēti līdz 600 kg dzīvsvaram un pārdoti gaļai uz Baltijas valstīm, Holandi, Beļģiju, Šveici u. c. Airi ir arī gaļas liellopu audzētāju asociācijas vadītāja. Organizācijā ir vairāk nekā 100 saimniecības, kurām ir kopīgs mārketings un tirdzniecības tīkls. Igauņi apmēram 50% no izaudzētajiem jaunlopiem pārdod uz Turciju, bet pašā Igaunijā ļoti pietrūkst liellopu gaļas, jo saimnieki baidās audzēt lopus lauka apstākļos. Turot kūtīs, lopu skaits saimniecībās ir ierobežots. Kopā ar organizācijas biedriem daļa liellopu gaļas tiek pārstrādāta un gatavo vītinātu gaļu ar dažādām garšām.

Lielākā rožu audzētava Igaunijā “Põltsamaa roosiaed” ir neliels ģimenes uzņēmums, kas uzsāka darboties 1996. gadā un ir kļuvis par modernāko un populārāko rožu audzētavu ne tikai Igaunijā, bet arī kaimiņu valstīs. Sāka ar parka rozēm un senajām rožu šķirnēm, kas nāk no Romas impērijas laikiem. Tiek audzētas gan jaunas un modernas rožu šķirnes, gan senās, vēsturiskās rozes. Kopumā patlaban ir ap 5000 rožu stādu un ap 1000 rožu šķirnes. Ir pat rozes, kas nāk no Japānas piekrastes, kas aug nabadzīgos dabas apstākļos. No tām iegūst jaunas parka rožu šķirnes. Bet vispopulārākās tomēr ir angļu rozes. Tējhibrīdu rozes iegūst no Ķīnas tējas rozēm. No rožu ziedlapiņām ražo dažādus ārstnieciskos un kosmētikas līdzekļus. Tāpat arī no rožu augļiem. Saimniecībā izglīto apmeklētājus par rožu izmantošanu daudzās tautsaimniecības jomās un produktu izgatavošanu mājas apstākļos. Saimniecības teritorijā ir ierīkots neliels apskates dārzs, kur var redzēt populārākās rozes visā krāšņumā. Poltsamā pilsētiņu Igaunijā dēvē par rožu galvaspilsētu. Par to mēs arī pārliecinājāmies, dzīvojot šajā pilsētiņā, jo tur rozes ir visos apstādījumos! Ar rožu audzētavas palīdzību pašvaldībā ir realizēts projekts par rožu pussalas ierīkošanu. Braucot mājās, autobusa bagāžā pusi aizņēma rožu stādi. Tagad arī saldenieku lauku sētas rotās skaistās igauņu rozes!

Trešajā dienā pirmā tikšanās vieta bija “AS Põltsamaa Felix”. Diemžēl Covid ierobežojumu dēļ ražotnē netikām, bet tikāmies ar uzņēmuma pārstāvi ārpus ražotnes, kur mūs iepazīstināja ar produkcijas daudzveidību un uzņēmuma vēsturi. Apmeklējām gan veikaliņu, kurā var iegādāties visu ražoto produkciju, gan pilī esošo Food museum. Šis ir uzņēmums ar senu vēsturi no 1920. gada. laika gaitā ir ražoti dažādi produkti – alus, vīns, bet 60. gados pirmie uzsāka produktu pildīšanu tūbiņās, t. sk. pārtiku kosmonautiem. Kopš 2017. gada ir Orkla grupas uzņēmums. Ražotās produkcijas daudzums ir iespaidīgs un ļoti daudzveidīgs. Tiek ražoti dažādi kečupi, mērces, smēriņi, sulas, dažādi marinējumi un citi produkti ar pievienoto vērtību. Food museum varēja apskatīt ekspozīciju par uzņēmuma vēsturi, īpašniekiem un kādreiz ražotajiem produktiem.

Līdzās ražotnei atrodas Poltsamā ordeņa pils, kas ar pašvaldības atbalstu un piesaistot projektu līdzekļus, tiek atjaunota. Pils atjaunotajā daļā atrodas tūrisma informācijas centrs un Poltsamā muzejs, vīna pagrabs kopā ar pārtikas muzeju, Igaunijas Mediju muzejs, galerija pART, keramikas un rokdarbu darbnīcas. Poltsamā tiek uzskatīta ne tikai par Igaunijas rožu galvaspilsētu, bet arī par vīna galvaspilsētu. Vīna pagrabā iepazināmies ar vīna darināšanas tradīcijām. Poltsamā  vīni ir pazīstami ar to, ka tos ražoja 120 gadus no vietējām ogām un izmantoja arī baznīcās. Bet, kad Orcla pārpirka Felix, vīnu vairāk neražo. No palikušajiem krājumiem vīnu var iegādāties ierobežotā daudzumā. Bet vīnus turpina darināt citi mazie vīndari. Vīna pagrabā var degustēt un iegādāties 7 veidu vīnus, kas pamatā ir galda pussaldie augļu vīni no dažādām ogām (upenes, jāņogas, ķirši u. c.). Ir pat vīns ar sēņu garšu.

Apmeklējām tekstilmākslas darbnīcu “Katre Arula’s Handicraft Workshop”. Tās veikalā var iegādāties kvalitatīvus un savdabīgus rokdarbus un Igaunijas tautiskos rokdarbus. Produktu sortiments: apģērbs, somas, šalles, jostas, cimdi, rotas, sveces, keramika, mājas tekstils, sīkas un mīļas lietiņas.

Mums tika piedāvāta iespēja tikties ar vietējās pašvaldības pārstāvjiem. Poltsamā  domes attīstības vadītāja Aive Tamma un ekonomikas daļas vadītājs Marks Līvamjagi mūs aizveda īsā autobusa ekskursijā, lai iepazīstinātu ar pēdējiem realizētajiem projektiem pilsētā un tās apkārtnē. Šoreiz apskatījām Ķēniņa kalna sporta kompleksu, pabeigto bērnudārzu un jaunbūvējamo aprūpes namu, kā arī aizraujošo Wpark, kur tā menedžeris Joels Pjarle sniedza pārskatu par Kamari ezera Wpark notiekošo.

Pēdējo vizītes dienu sākām ar “Meemeistrid OÜ”, kas ir neliela ģimenes biškopības saimniecība Tartu apriņķī. Saimnieki Kristi un Rauls Terepi ir jauni, uzņēmīgi cilvēki, kuri pievērsās biškopībai kopš 2010. gada. Rauls pēc izglītības ir aviācijas speciālists, bet papildus ir ieguvis biškopja izglītību. Patlaban  saimniecībā ir 200 bišu saimes un gadā saražo 10-15 t medus. 60% no visa medus ir tīrs medus – viršu, griķu, pieneņu, meža ziedu, un pārējais ir medus ar garšām. Iegūst arī ziedputekšņus. Tiek gatavots 14 veidu medus ar garšām gan ogu (upenes, avenes, zemenes, smiltsērkšķi), gan eksotiskākas garšas (ar sieru, sinepēm, mandarīniem, citroniem, melnajiem ķiplokiem, čili, šokolādi, Ziemassvētku egles garšu). Paši saimnieki dzīvo Tartu, bet uz netālo saimniecību brauc regulāri, arī ziemā. Šī vieta ir ar senu vēsturi kopš 1888. gada. Un šobrīd tiek atjaunoti vecie ēku mūri, kuros ierīkos plašu degustāciju zāli un telpas apmeklētājiem.

Apskatījām marcipāna ražotni “Õige Magusasse”, kas atrodas mazā pilsētiņā Tūri. Saimnieki Sergejs un Anna Zinovjevi marcipāna darbnīcā nodarbina 20 strādnieces. Visas figūriņas tiek veidotas ar rokām, bet pašu marcipāna masu iepērk no Vācijas. Tā bija bauda gan acīm, gan garšu kārpiņām.

Pēdējā, ko apmeklējām bija “Tarmere TU” – nelielu ģimenes saimniecību, kas atrodas Pukas ciemā. Saimniece Mari Līsa Hendriksone nodarbojas ar bio griķu un kaņepju audzēšanu kopš 2016. gada. Papildus nelielās platībās sāka audzēt auna zirņus un kvinoju. Kopā ir iesēti 4 ha griķu, 3 ha kaņepes un 1 ha auna zirņu. Ar kvinoju vēl tikai eksperimentē. Sadarbojas ar Lauksaimniecības universitātes zinātniekiem, lai radītu jaunus inovatīvus produktus. Gatavo kamas miltus, kam pievienoti griķu milti, griķu pārslas, kā arī no sēnalām gatavo spilvenus un mulču. Ir iegādāts žāvētājs, ko izmanto, lai no kamas gatavotu maizes sausiņus un žāvētu pastu. No kaņepēm ražo pastu ar kaņepju piedevu, dažādu kosmētiku – sejas krēmus, maskas, dušas želejas, ziepes, eļļas. Papildus produkts ir kaņepju granulas, ko var izbarot dzīvniekiem – vistām, zirgiem. No zirņiem plāno gatavot miltus un humusu. No kvinojas gatavo miltus un cep maizi. Daļa iekārtu iegādāta ar LEADER atbalstu (40%). Produkciju pārdod tirdziņos un uz vietas saimniecībā. Saimniece bija uzaicinājusi arī citus apkārtnes mājražotājus un amatniekus, kas piedāvāja mums savus produktus.

Apmeklētās saimniecības un uzņēmumi pierāda to, ja cilvēks ir radošs un vēlas darboties, arī laukos var strādāt un gūt labumu. Visas apmeklētās saimniecības iedvesmoja ar saviem pieredzes stāstiem, par to, kā jāmeklē jauni risinājumi krīzes situācijās, jāmācās un jāapgūst pilnīgi jaunas jomas, kā izdzīvot šajā ģeopolitiskajā krīzē un pielāgoties arvien jaunām vides prasībām.

Iedvesmojošas bija arī tikšanās, kas nebija paredzētas programmā, piemēram, tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem, kas parādīja idejas ES līdzekļu piesaistei, lai sakārtotu pilsētu, uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, papildinātu sporta un veselības aktivitātes. Nelielā tikšanās marcipāna ražotnē parādīja, ka cilvēka izdomai nav robežu un var ražot fantastiskas lietas. Poltsamā ordeņa pils pagrabos satikām interesantus un radošus cilvēkus, kuri izmanto telpas, lai pulcētu gan māksliniekus, gan amatierus, bērnus un pieaugušos uz dažādām mākslas nodarbībām, plenēriem. Dzīvojot trīs naktis šajā nelielajā (5000 iedzīvotāji) pilsētiņā, vakaros grupas dalībnieki izmantoja iespēju pastaigāties pa sakoptajām ieliņām un skvēriem, izbaudīt vietējos krodziņus un mierīgo dzīves ritmu.

Protams, visam cauri vijās arī bažas par nākotni, saistībā ar karu Ukrainā, bēgļiem, enerģētikas krīzi. Tomēr cilvēki ir pozitīvi noskaņoti un meklē risinājumus savas dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Sarunās ar grupas dalībniekiem sajutu un uzzināju, cik iedvesmojoši ir šādi braucieni un idejas, ko gūst. Dažas atsauksmes no brauciena dalībniekiem:

* daudzpusīgs piedāvājums, guvu daudz ideju lauku dzīves dažādošanai, kārtīgs iedrošinājums sava biznesa uzsākšanai;

* patika siera ražotne, jo pašiem bija doma sākt ražot cietos sierus;

* mājražotāju darbības daudzveidība, produkcijas reklamēšana, tirgus ceļu meklējumi;

* manai veiksmīgai darbībai bija ļoti labs apmeklējums slaucamo govju fermā;

* vajag uzdrīkstēties un darīt, neklausīties, ko citi domā;

* guvu noderīgas zināšana, priecē, ka ir uzņēmīgi cilvēki, kuri dalās savā pieredzē;

* materiāli, kurus var izmantot mulčai permakultūras saimniecībā, interjera idejas veikala iekārtojumam un degustācijas telpām, tematisks apģērbs un veids, kā pasniegt stāstu par savu saimniecību.

Pamatatziņa – ja dari to, kas patīk, tad viss izdosies, bet visu laiku jāmācās!

Saimniecību apmeklējumi tika nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD011018/P43.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Anita Bērziņa,
LLKC Saldus biroja vadītāja