Iesaistīsimies akcijā par dziesmusvētku tradīcijām Jelgavas novadā!

Biedrība Lauku partnerība “Lielupe” kopš 2020. gada īsteno iniciatīvu “Kopdare”. Tās mērķis ir stiprināt demokrātiju, sarunu kultūru un pilsonisko apziņu, īstenojot dažādus iedzīvotāju līdzdalības pasākumus un izglītojošas aktivitātes. Līdz šim īstenotas iedzīvotāju apkaimes darbnīcas, iedzīvotāju debates ar politiķiem, demokrātijas festivāls un iedzīvotāju forums. Tuvāk par īstenoto – tīmekļvietnē www.kopdare.lv.

Turpinot stiprināt iedzīvotāju līdzdalību un prieku kopīgi darboties savā apkaimē, aicinām iedzīvotājus iesaistīties “Kopdares” akcijā “Apkoposim liecības par dziesmusvētku tradīcijām novadā!”. Akciju īstenojam sadarbībā ar kultūras pārvaldi.

Akcijas uzdevums ir iesaistīt iedzīvotājus piemiņlietu, fotogrāfiju, atmiņstāstu un citu vēstures liecību vākšanā. Pirmkārt, materiāli tiks digitāli apkopoti, un šis apkopojums ieguls Rakstniecības un mūzikas muzeja veidotajā ekspozīcijā “Dziesmusvētku telpa”, kas veltīta dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu atcerei un izvietota estrādes kompleksā Mežaparkā; tāpat papildināsim ziņas muzeja veidotajā dziesmusvētku datubāzē. Otrkārt, šī gada maijā Elejas parka izstāžu zālē tiks iekārtota izstāde, kas veltīta dziesmusvētku tradīcijai tieši mūsu novadā. Un šai izstādei noderēs gan digitāli apkopotie materiāli, gan arī dažādi priekšmeti (piemēram, tautastērpa daļas, piemiņlietas no dziesmusvētkiem u. tml.), kuri izlases kārtā tiks iekļauti izstādē un pēc tās slēgšanas tiks atdoti īpašniekiem. Īpašu vērtību katrai vēstures liecībai piešķir tās stāsts – ar kādiem dziesmusvētku notikumiem vai piedzīvojumiem konkrētais priekšmets saistīts.

Latviešu dziesmusvētku tradīcija noteikti atbalsojusies teju katrā dzimtā un pagastā – arī mūsu novadā. Viena tradīcijas šķautne saistās ar novada kolektīviem un iedzīvotājiem, kas piedalījušies vispārējo dziesmusvētku un apkārtnes novadu dziesmu dienu norisēs. Mūsu novada pagastos nav trūcis ne izcilu koru, ne tautisko deju kopu. Jau 19. gadsimtā sevi teicami apliecināja, piemēram, kori Ūziņos, Kalnciemā un citviet, savukārt laikā starp abiem pasaules kariem labs koris bija jau gandrīz katrā pagastā. Padomju laikā kordziedāšana pagastos noplaka, un, lai piedalītos dziesmusvētkos, vajadzēja veidot starppagastu apvienotos korus; pagastos korus pamazām aizstāja sieviešu un vīru vokālie ansambļi.

Otru šķautni savukārt veido tie dziedāšanas svētki, kas notikuši tepat mūsu novadā un tā apkaimē. Jelgavu pazīst ar vairākiem Zemgales mēroga dziesmusvētkiem – ne tikai ar izslavētajiem IV Vispārējiem latviešu Dziesmu un mūzikas svētkiem 1895. gadā! Turklāt ne vien Jelgavā, bet arī mūsdienu Jelgavas novada pagastos izskanējuši vairāki mazāka mēroga dziedāšanas svētki ar tuvākās apkaimes koriem – Vircavā, Sesavā, Elejā, Zaļeniekos un Ūziņos (savulaik Jēkabnieku pagastā) laikā no 1868. līdz 1955. gadam. Vēlāk tos aizstāja Jelgavas rajona dziesmu un darba svētki Elejas parka estrādē.

Tieši vietējo dziesmu dienu šķautne ir pati būtiskākā, jo ziņu par šiem svētkiem ir krietni vien mazāk nekā par centrālajām norisēm. Novadu dziesmusvētku vēsture Latvijā vēl nav uzrakstīta, un tie palikuši vispārējo dziesmu un deju svētku ēnā. Tomēr tieši reģionālie un lokālie dziedāšanas svētki savulaik kopa un uzturēja tradīciju lielo dziesmusvētku starplaikos. Jelgavas novads varētu būt viens no pirmajiem vai pat pats pirmais Latvijā, kas uzraksta savu dziesmusvētku vēsturi. Veidosim to visi kopā, lai tas kalpotu par piemēru arī citiem!

Aicinām iedzīvotājus sazināties ar sava pagasta bibliotekāriem līdz šī gada 1. aprīlim, lai vienotos par materiālu nodošanu apkopošanai. Jelgavas novada bibliotēku kontakti ir pieejami šeit: https://www.jelgavasnovads.lv/lv/sabiedriba/kultura/iestades/bibliotekas/

Kontakti informācijai par “Kopdares” akciju: 25502151, e-pasts: videga@partneribalielupe.lv. Savukārt, ja rodas jautājumi par vēstures liecību saturisko vērtību, aicinām rakstīt uz e-pastu: davis.beitlers@jelgavasnovads.lv.

Iniciatīva notiek projekta “Līdzdalības un pilsoniskās aktivitātes paaugstināšana Jelgavas un Ozolnieku novados” ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.