Aicinājums, kas jāņem pretī un ar to jādzīvo

Šis stāsts ir par kādu ģimeni no Vācijas, kas pašiem necerēti veiksmīgi ir nonākusi īstajā laikā un īstajā vietā. SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrību” kopš 2013. gada oktobra vada Fabians Fennels, apsaimnieko 1300 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Sējumu struktūrā pamatā ir ziemāji – ziemas rapsis, ziemas kvieši, ziemas mieži un sertificētas dažādu zālāju sēklas. Ar šo gadu piedāvā arī sertificētu ziemāju sēklas materiālu ziemas kviešiem (Bosporus) un ziemas miežiem (Cosmoss).

Vācijā ģimenei bija ierobežota situācija saimnieciskās darbības attīstībai. Liela daļa apsaimniekojamo platību bija nomātas. Nomnieki par platībām prasīja arvien augstākas maksas. Apsaimniekot nomas zemi kļuva vienkārši nerentabli.

Pēc skolu absolvēšanas skaidrs bija tas, ka vēlēšanās ir strādāt lauksaimniecībā. Bet, ņemot vērā situāciju, radās jautājums, varbūt šīs darbošanās nākotne nav Vācijā, bet kādā citā valstī.

Pirmais ceļojums Fabianam ar ģimeni uz Latviju bija 2012. gada maijā. “Nedēļas laikā mums bija iespēja iepazīties, apskatīt dažādas saimniecības un lauksaimniecības iespējas, un mēs sapratām, ka arī mēs saimniekosim šajā valstī. Vēloties kaut ko darīt ārpus Vācijas, ir jādzīvo uz vietas, jāmīl šī zeme un cilvēki,  kuri šeit mīt.”

“Esot Latvijā 2012. gada maijā, mēs pirmo reizi apmeklējām arī Skrīverus, un toreiz domājām, ka šī noteikti nebūs tā vieta, kur vēlētos saimniekot. Mums šķita, ka šeit attīstīt darbību būs pārāk sarežģīti, ņemot vērā arī saimniecības lielumu (virs 1000 ha), jo nebija pieredzes.”

“Taču turpmāko sešu mēnešu laikā vairākas reizes atgriezāmies Skrīveros, salīdzinājām šeit esošo ar citur redzēto, sākām domāt, runāt ar cilvēkiem. Beigu beigās sapratām, ka Skrīveri ir ideālākā vieta! Saimniecībai ir laba struktūra, liela daļa apsaimniekojamo platību ir vienkopus.“

Saimniecību pārņem zemnieks no Vācijas

Tā 2013. gada oktobrī SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība” kompāniju 100% apmērā pārņēma zemnieks no Vācijas Fabians Fennels – visu tehniku, lauksaimniecības zemi, ražu, ēkas. Ģimenei Vācijā pieder zemnieku saimniecība, kurā audzē labību, kartupeļus, zālāju sēklas.

Tehnika bija diezgan veca, bet ar to spēja darīt visas  pamata lietas. Bija arī cilvēki, kuri zināja, kā strādāt ar šo tehniku. Iegādājoties saimniecību, tajā strādāja 17 darbinieki, pašlaik 10, no tiem trīs ir no saimniecības iegādāšanās laikiem (2013. gada). Nepārtraukti tiek papildināts, atjaunots tehnikas parks. Ir piesaistīti vairāki ES atbalsta projekti pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” jaunas tehnikas iegādei. 2016. gadā tika izstrādāts projekta pieteikums graudu kaltes būvniecībai, bet nepietika finansējuma. Graudu kalte tika uzbūvēta pašu spēkiem. 2018.–2019. gados, piesaistot ES atbalstu, iegādājās graudu uzglabāšanas torņus.

“Kad sākām saimniekot, teicu, ka mums vajag desmit gadu, un viss būs sakopts, atjaunots. Bet izrādās, nevaram paspēt, laikam tas laiks skrien pārāk ātri,” smej Fabians.

Vācijā ģimenei bija 4–5 ha, kuros audzēja zālāju sēklas. Latvijā SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrībai” vienmēr piedāvājumā bija dažādu zālāju sēklas – ganību airene, timotiņš, pļavas auzene, sarkanā auzene u. c.

Uzsākot saimniekošanu 2013. gada rudenī, nebija skaidrs, ko turpmāk darīt ar zālāju sēklas laukiem, vai to audzēšanu turpināt, vai nodarboties tikai ar graudaudzēšanu. Atbilde ilgi nebija jāgaida, pirmā ziema pārliecināja, ka zālāju sēklas sējumi ir kā spilvens, ja ar graudu sējumiem notiek kas neparedzēts. Pirmais nopietnais pārbaudījums bija 2014. gada februāra  kailsals. Visi ziemāju sējumi bija iznīcināti.

Šī gada raža ir laba

2023. gada graudu raža ir laba. Fabians saka: ”Es esmu apmierināts ar šī gada ražu. Ziemas kviešu raža varētu būt robežās ap 6 t/ha, ziemas rapsim arī virs 3 t/ha. Ņemot vērā pavasara sausumu, mēs nedomājām ka tik daudz varēs iegūt.” Arī no vasarāju sējumiem saimniecība pilnībā neatsakās, tiek audzēti vasaras mieži un kvieši gadījumam, ja nu pēkšņi būs vajadzība pavasarī ko pielabot. Kā jau minēts, pamatā sējumus veido ziemāju kultūras.

Saimniecībā tiek ievēroti labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi. 2023. gadā apsaimniekoti 1300 ha LIZ.Sējumus ierīko pēc strip-till tehnoloģijas, bet ir reizes, kad ik pēc četriem vai pieciem gadiem lauks tiek uzarts.

Nākotnes plāni – desmit gadi aizskrien ātri. Tagad rit darbs pie sertificēta ziemāju sēklas materiāla sagatavošanas, jo sējas laiks jau ir klāt. Tehnikai joprojām tiek plānotas jaunas investīcijas.

Ļoti būtisks rādītājs ir finansiālā brīvība. Tas ļauj pašam lemt, kad, kur un par kādu cenu tiks realizēta iegūtā produkcija.

Novēlējums lauksaimniekiem – izturību! Gads lauksaimniecībā paskrien ļoti ātri, tad sausums, tad pārlieku slapjš. Tad nāk cits gads. Jāskatās uz priekšu. Jāmācās no savām kļūdām. Vajag atrast vidējo ceļu, pie kā turēties.

Darīt darbu, kas patīk

“Ņemot vērā jaunās LIZ apsaimniekošanas prasības, grūti izskatās, bet būs jāsadzīvo ar to. Lauksaimniekiem vienmēr kaut kas nepatīk, par to tiek daudz rakstīts. Mums vajag pielāgoties. Es varu lamāties, cik gribu, bet es te esmu, man jāatrod tas veids, kā turpināt darīt darbu, kas patīk. Raudāt par apstākļiem nav pareizi, tas ir negatīvi. Vai mēs, lauksaimnieki, tik slikti dzīvojam? Es domāju, tā nav. Tas ir vienkārši aicinājums, kas  jāņem pretī un ar to jādzīvo. Savādāk tu esi nepareizajā jomā.”

“Jau no bērnības zināju ka būšu lauksaimnieks. Kad biju mazs, ar traktoru visu dienu braukt bija garlaicīgi, patika slaucamās govis kaimiņu saimniecībā. Bet, kad beidzu skolas, sapratu, slaucamo govju nebūs.”

Sen nebiju satikusi tik pozitīvu cilvēku, kurš arī problēmas uztver kā neko pārdabisku! Visam taču ir risinājums. Protams, arī viņam joprojām ir darba daudz. Kulšana beigusies, ziemas rapsis, teju viss plānotais, ir apsēts. Bet darba saimniecībā nekad netrūkst. Ja jums ir interese par sēklas materiāla iegādi vai vienkārši vēlme aprunāties, padalīties pieredzē, Fabians ir atvērts sarunai.

Valentīna Beča,
LLKC Aizkraukles biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: no Fabiana Fennela personīgā arhīva