Mikroaļģu demonstrējums akvakultūras saimniecībās

Sveiciens visiem zivju audzētājiem, 2023. gada sezonu noslēdzot. Šoreiz stāstīšu par Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra interešu grupas izveidi vairākās akvakultūras saimniecībās. Proti, runa ir par mikroaļģes Chlorella vulgaris praktisku pielietojumu septiņās akvakultūras saimniecībās dažādos apstākļos.

Atgādināšu, kas ir šī mikroaļģe. Tā ir zaļaļģe Chlorella vulgaris (lat. val), vienšūnu organisms, kas ir apmēram 2–8 mikronus liels. Hlorella ir viens no vecākajiem organismiem uz mūsu zemes. Interesanti, ka hlorella aug līdz pat 10–30 reizēm ātrāk kā jebkuri sauszemes augi vai lauksaimniecības kultūras.

Hlorellas bioķīmiskais sastāvs – tā satur 50–70% olbaltumvielu (2 x vairāk kā gaļā, sierā; 3 x vairāk kā zivīs vai sojā;  4 x vairāk kā olās). Tās sastāvā ir  gan minerāli, piemēram, kalcijs, kālijs, magnijs, dzelzs, cinks un citi, kā arī dažādi vitamīni, piemēram, K, B6, B9, B12, C, E un citi, kā arī aminoskābes.

Mūs interesē hlorellas īpašā spēja, patērējot ūdenī esošos biogēnus, tādus kā slāpeklis, fosfors, kā arī ūdenī izšķīdušo ogļskābo gāzi, saražot lielu daudzumu molekulārā skābekļa. Tieši šī hlorellas īpašība “izelpot skābekli” mums, zivju audzētājiem, tik ļoti palīdz karstajos vasaras mēnešos, kad zivju dīķos sāk trūkt skābekļa un atsevišķos gadījumos notiek pat zivju slāpšana.

Hlorellas īpašības:

* Izkonkurē zilaļģu veidošanos, vasarā nenotiek ūdens ziedēšana.

* Palielina dabiskās barības daudzumu dīķī, hlorella ir ļoti iecienīta barība zoobentosam un zooplanktonam.

* Samazina smaku – dūņu piegaršu zivīm.

* Paaugstina zivju imunitāti (zivis daudz labāk ziemo).

* Palielina ūdens caurspīdīgumu.

* Samazina ūdens piesārņojumu ar patogēniem mikroorganismiem, kopumā uzlabojas dīķa ūdens bioķīmiskie rādītāji.

* Hlorellas pirmais efekts ir redzams jau pēc nedēļas.

* Viens kubikmetrs hlorellas suspensijas spēj absorbēt tikpat daudz CO_2, cik simts koki.

* 60% no pasaules skābekļa tiek saražots, pateicoties ūdens augiem.

Šīs sezonas uzdevums bija izmēģināt mikroaļģes īpašības praksē dažādos Latvijas novados, dažādos apstākļos, dažādos zivju dīķos, ar dažādiem zivju blīvumiem un pie dažādiem saimniekiem.

Kopumā vienojāmies ar septiņām saimniecībām, pārstāvot Cēsu, Tukuma, Jēkabpils, Rēzeknes novadus. Tā kā zivju dīķi bija dažādos Latvijas reģionos, dažāda lieluma, pie dažādiem saimniekiem arī rezultāti bija atšķirīgi, bet gana interesanti. Pēc savas pieredzes varu minēt, ka pat blakus stāvoši šķietami identiski dīķi vienmēr ir devuši atšķirīgus rezultātus.

Zivju daudzums dīķos, kā jau minēju, bija ļoti atšķirīgs, sākot no 300 līdz pat 4000 kg, rēķinot uz 1 ha dīķa platības. Tika pārstāvēti gan siltūdeņu, gan aukstūdeņu zivju dīķi. Runājot par zivju sugām, šajos dīķos tiek audzētas pamatā karpas, ar nelielu procentu līņu, amūru, platpieru, no plēsējiem – zandarti, līdakas, vēdzeles, arī pa kādam asarim. Aukstūdeņu dīķos tiek audzētas varavīksnes foreles.

Viena no atziņām, ko var minēt – jo vairāk ar dažādiem biogēniem piesārņots dīķis, jo labāks hlorellas darbības efekts. Citiem vārdiem sakot: hlorella palīdz pārvērst dīķa piesārņojumu par resursu.

Kristāldzidrā, perfekti destilētā ūdenī, piemēram, sniega ūdenī bez lauksaimniecības piesārņojuma vai bez virszemes piesārņojuma  mikroaļģei nav, ko ēst, līdz ar to izpaliek hlorellas vērtīgā “izelpa”, proti, saražotais skābeklis. Skaidrs, ka zivju dīķos šāds perfekti tīrs ūdens nekad nebūs, jo zivis ēd, līdz ar to no zivīm ir izdalījumi, zivis elpojot ūdenī skābekli izdala ogļskābo gāzi, arī ūdenī esošie augi augšanas un sadalīšanās procesā gan izdala, gan patērē ūdenī esošo skābekli, ogļskābo gāzi, kā arī izdala dažādus biogēnus. Slāpeklis ūdeņos nonāk galvenokārt no lauksaimniecībā izmantotā organiskā un neorganiskā mēslojuma, zināma daļa slāpekļa piesārņojuma dīķos nonāk no sateces baseina mežiem un citām dabiskām teritorijām, kā arī nosēdumu veidā no gaisa. Biogēno elementu (nitrātu un fosfātu) koncentrācijas sezonālā dinamika zivju dīķos pamatā ir saistīta ar bioloģiskās aktivitātes sezonālo dinamiku un tā sakrīt ar zivju audzēšanas sezonu. Pavasarī un vasaras sākumā biogēnās vielas ūdens slānī pilnībā asimilējas fitoplanktonā, un tā ir barība zooplanktonam, kas savukārt tālāk ir dabiskā barība zivīm. Mikroaļģe hlorella pēc savas būtības ir fitoplanktons, tikai ļoti aktīvs un līdz ar to mums, zivju audzētājiem, tik noderīgs.

Viena no saimniecībām, kura izrādīja interesi par mikroaļģes izmantošanu zivju dīķu ūdens parametru uzlabošanai, bija Ginta Nordena zemnieku saimniecībai “Avotiņi”, kas atrodas pašā Latvijas vidū Tukuma novada Jaunpils pagasta Struteles muižas “Avotiņos”.

Saimniecībā mikroaļģe pirmo reizi tika ielaista šī gada 22. maijā. Aļģe tika laista uzreiz divos karpu audzēšanas dīķos, kuros jau no pavasara bija skaidrs plāns, ka zivis tiks audzētas paaugstinātā blīvumā, proti, ap 4 tonnām no 1 hektāra. Nedēļu pēc mikroaļģes ielaišanas Gints Nordens ziņoja par skābekļa paaugstināšanos vienā dīķi līdz 11 mg/l, otrā virs 12 mg/l.  Otrā mikroaļģes ielaišana notika vasaras vidū – jūlijā, trešā reize augustā. Īsi pirms trešās ielaišanas bija zvans no “Avotiņu” saimnieka, ka skābekļa līmenis ir pazeminājies līdz 6–7 mg/l, kas sāka darīt zivkopi bažīgu. Parastos apstākļos augustā skābekļa līmenis zivju dīķī ap 6–7mg/l ir labs rādītājs. Jāteic gan, ka, ņemot vērā zivju blīvumu “Avotiņu” karpu dīķos, šis skābekļa daudzums bija pat ļoti labs. Pēc trešās mikroaļģes devas ielaišanas skābekļa līmenis atjaunojās 11–12 mg/l līmenī un tāds arī noturējās līdz audzēšanas sezonas noslēgumam. Šeit jāpiezīmē, ka Nordens zivju audzēšanai izmanto profesionālo augstas kvalitātes zivju barību, līdz ar to zivju audzēšana notiek intensīvi. Pēc šī gada rezultātiem divvasaru karpu vidējais svars svārstījās no 0,9 līdz 2 kg.

Pēc sezonas noslēguma Ginta secinājums skanēja: “Noteikti vēlētos turpināt izmanot mikroaļģi hlorellu arī nākamajā sezonā, jo ekonomiskais pamatojums un audzēšanas drošība ir acīm redzama.”

Pie izdevības gribu Gintu apsveikt ar šī gada veiksmīgo dalību zivsaimniecības konkursā “Lielais loms”, saņemot laureāta apbalvojumu nominācijā “Gada uzņēmums akvakultūrā”.  

Tāpat ļoti labus rezultātus sasniedza arī “Lejas Tīkānu” saimnieks Dainis Vārna Vidzemē, Nītaures pagasta “Ķēčos”. Šeit mikroaļģe tika laista trijos dīķos pēc līdzīga scenārija, arī rezultāts līdzīgs, bet ne identisks. Vidējais zivju blīvums bija ap 1000 kg/ha, kaut arī bija plānots lielāks. Šeit savu korekciju ieviesa mūsu “draugi” zivju ēdāji, kuri sezonas garumā viesojās gandrīz pilnā iespējamā komplektā, kam treknu punktu rudenī pielika apmēram 40 gauras, kuras tik labi jutās zivju dīķos, ka praktiski nebija aizdzenamas. Runājot par skābekli, tad tā līmenis svārstījās 7–10 mg/l robežās.

Pēc ielaišanas dīķī aļģe aktīvi vairojas un patērē ūdenī esošos biogēnus, ogļskābo gāzi, kā rezultātā būtiski paaugstinās molekulārā skābekļa līmenis, strauji samazinās biogēnu daudzums. Samazinoties biogēnu daudzumam, samazinās mikroaļģes aktivitāte, plus mikroaļģi uzturā izmanto gan zooplanktons, gan zivis. Līdz ar to secinājums – mikroaļģi nepieciešams audzēšanas sezonas laikā atkārtoti papildināt, lai sasniegtu mums vēlamo rezultātu.

Izcilus rezultātus sasniedza Latvijas lielākā foreļu audzētava SIA “Vlakon”, kur pavasarī pēc pirmās mikroaļģes ielaišanas skābeklis pacēlās pat līdz 17 mg/l. Arī šajā saimniecībā hlorella tika laista secīgi sezonas garumā trīs reizes. Atšķirībā no iepriekšējām saimniecībām šeit mikroaļģe tika izmantota aukstūdeņu karjeros, kuros tiek audzētas varavīksnes foreles,  blīvumā būtiski pārsniedzot 1000 kg /ha.

Visu saimniecību sasniegto rezultātu datu apjoms ir gana liels, lai spētu aprakstīt šai vienā rakstā, tāpēc, ja jums ir kādi jautājumi, droši jautājiet, centīšos iespēju robežās atbildēt.

Ko no visa šovasar paveiktā varam secināt, zivju audzēšanā izmantojot mikroaļģes hlorella?

Pirmkārt, skābekļa nodrošināšana zivju dīķī arī sezonas siltajā laikā un pie liela zivju blīvuma; otrkārt, kas nav mazsvarīgi, zivju audzēšanas process kļūst daudz ekoloģiskāks, videi draudzīgāks, jo zivju audzēšanas procesā tiek attīrīts ūdens, kas ticis piesārņots sateces baseinā pirms nokļūšanas zivju dīķī. Jāatzīmē arī, ka ne visu hlorellas saražoto skābekli ūdens ir spējīgs noturēt, līdz ar to atlikums izdalās gaisā. Treškārt, ļoti laba ziņa visiem audzētājiem – dzīvojot kvalitatīvākā ūdenī, zivis ir veselīgākas un izturīgākas.

Jānomierina arī peldētgribētāji – peldēties ar mikroaļģi hlorella attīrītā dīķī ir absolūti droši un tas būs ekoloģisks piedzīvojums.

Jau tagad plānojam nākamajā zivju audzēšanas sezonā turpināt iesākto, esam šobrīd tajā izziņas stadijā: jo vairāk zini, jo vairāk jautājumu…

Raivis Apsītis,
LLKC eksperts zivsaimniecībā