Zaļā gaisma zvejas rīku sargāšanai pret roņiem

Latvijā, pielietojot kompleksus atbaidīšanas pasākumus, līdzīgi kā citās kaimiņvalstīs, ierobežotā skaitā būtu uzsākama roņu iegūšana tiešā zvejas rīku tuvumā. Šāds ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētnieku secinājums, noslēdzot projektu “Roņu aizbaidīšanas un ieguves efektivitātes novērtējums Latvijas piekrastē”.

Nepieciešami kompleksi risinājumi

Aizvadītajā gadā projekta ietvaros “BIOR” pētnieki sadarbībā ar zvejniekiem no Salacgrīvas, Saulkrastiem, Ķesterciema un Mērsraga vērtēja, kā mainās roņu uzvedība, ja tiešā zvejas rīku tuvuma tiek veikta to aizbaidīšana ar letāliem aizsardzības paņēmieniem, konkrēti – tiek šauts roņu virzienā, tiem atrodoties pie zvejas rīkiem. Vienlaikus tika pētīts, kā mainās zivju daudzums lomos pēc aizsardzības pasākumu veikšanas. Lai arī tika izsniegtas licences 20 roņu ieguvei, reāli šo pasākumu veikšanas laikā tika iegūti 4 roņi.

Sākotnējais novērtējums – letāla roņu atbaidīšanas metode darbojas no divām stundām līdz pat divām diennaktīm, tomēr netika gūti tieši pierādījumi par zivju daudzuma pieaugumu lomos pēc šiem gadījumiem. Kā skaidro “BIOR” pētnieks Ēriks Krūze, visticamāk, ka roņu skaits Rīgas līcī ir tik liels, ka atsevišķi fragmentāri roņu atbaidīšanas pasākumi vērā ņemamu efektu vairs nedod.

Pēc pētnieka teiktā, Baltijas jūrā, tajā skaitā Rīgas līcī, roņu skaits pieaug, Latvijas piekrastes ūdeņos to varētu būt ap 10% no kopējās Baltijas jūras populācijas, kas ir ap 6000 indivīdiem šobrīd.

Paši piesardzīgākie aprēķini liecina, ka gada laikā pelēkie roņi mūsu piekrastē varētu apēst 2–3 reizes vairāk zivju, nekā nozvejo piekrastes zvejnieki. Analizējot noķertos pelēkos roņus, secināts, ka tie ir labi nobarojušies, kuņģu saturs rāda, ka tie pārtiek no apaļajiem jūras grunduļiem, reņģēm, arī no vērtīgajām zivju sugām – lašiem, taimiņiem, sīgām. Pelēkais ronis dienā patērē 6–16 kg zivju atkarībā no izmēra un sezonas. Lielā roņu populācija rada apdraudējumu atsevišķām zivju sugām un kopējai ekosistēmas barības ķēdes funkcionēšanai Baltijas jūrā.

Latvijas Roņu apsaimniekošanas plānā (SAP 2021.-2031.) kā viens no identificētajiem pasākumiem zvejnieku–roņu konfliktsituāciju mazināšanai ietverta pelēko roņu atbaidīšanas metožu izmantošana un roņu iegūšana, lai aizsargātu zvejas rīkus un lomus. Tādēļ pētnieki atbalsta kompleksu roņu atbaidīšanas pasākumu ieviešanu piekrastē, konkrēti – ierobežotā apjomā zvejniekiem dot iespēju letālai biedēšanai, papildus īstenojot vēl kādu pasākumu, piemēram, selektīvu zvejas rīku izmantošanu, zvejas vietu un laiku maiņu, akustisko vai gaismas atbaidītāju izmantošanu.

“BIOR” rekomendē Latvijā noteikt ikgadēju pelēko roņu medību kvotu 1% apmērā no Latvijas populācijas – tie būtu 60 dzīvnieki gadā. Zvejas uzņēmumam, kas piesakās un iegūst licenci, vēlams noteikt ierobežojumu – ne vairāk kā 5 dzīvnieku ieguve.

Par kārtību, kādā izsniedzama licence, jālemj Dabas aizsardzības pārvaldei, vienojoties ar piekrastes zvejnieku organizācijām. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka uz licenci varēs pretendēt tikai tie komerczvejas uzņēmumi, kuri elektroniskajā zvejas žurnālā (LZIKIS) ir ziņojuši par roņu postījumiem.

Roņi – veiksmīgi aizsargāti

Kopš 2000. gadu sākuma pelēko roņu (Halichoerus grypus) populācija visā Baltijas jūrā ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes – no aptuveni 25 000 roņu 2003. gadā līdz aptuveni 60 000 roņu 2019. gadā, teikts Starptautiskās jūras izpētes padomes (ICES) zinātniskajā žurnālā.

Roņi ir dabiska faunas daļa Baltijas piekrastes ūdeņos, un pieaugošo roņu populāciju var uzskatīt par veiksmīgu jūras aizsardzības pārvaldības piemēru. No otras puses, roņu postījumi piekrastes zvejniecībā ir labi dokumentēti, un pētījumi liecina, ka pēdējos gados postījumi ir ievērojami palielinājušies. Līdz ar pelēko roņu skaita pieaugumu, palielinājies arī roņu nodarītais bojājumu apjoms zvejas rīkiem un zvejnieku lomiem gan Baltijas jūrā kopumā, gan Latvijas piekrastes ūdeņos. Piekrastes zvejniecība roņu radīto postījumu dēļ atsevišķos rajonos un periodos praktiski tiek pārtraukta.

Baltijas jūras valstīs bieži tiek piemēroti vienādi starptautiskie līgumi un pārvaldības struktūras, taču roņu un kormorānu izraisīto zaudējumu apmērs un seku mazināšanas politikas atšķiras gan valstu, gan reģionālā līmenī. Tas, ka nav vienotas politikas, vēl vairāk sarežģī situāciju. 

Saskaņā ar ICES datiem Baltijas zvejniecība jau ir apdraudēta, jo mencu, lašu, zušu un citu zivju sugu krājumi ilgstoši samazinās. No otras puses, pelēko roņu populācija palielinās, un tiek lēsts, ka pieauguma temps ir 5–6% gadā.

Kaimiņvalstu prakse

Saskaņā ar Igaunijas Vides ministrijas Zivsaimniecības departamenta sniegto informāciju Igaunijas ūdeņos jaunākajā gaisa apsekojumā pētnieki saskaitīja 6000 pelēkos roņus. Igaunijā jau ir noteikta ikgadējā pelēko roņu medību kvota, kas noteikta viena procenta apmērā no populācijas lieluma jeb šobrīd 55 dzīvnieki.

Dānijā nav noteikta roņu iegūšanas sezona vai kvotas, bet ir atļaujas zvejas rīku aizsargāšanai ar medību šaujamieročiem. Roņu šaušana ir atļauta tikai 100 metru rādiusā no zvejas rīkiem, ārpus to mazuļu dzimšanas perioda. Kā arī ir atļauta šaušana saldūdeņos vietās, kas ir nozīmīgas apdraudētu zivju sugu krājuma nodrošināšanai. Pelēko roņu šaušana nav atļauta Natura 2000 teritorijās, kas noteiktas šai mērķa sugai. Lai nodrošinātu zvejas rīku aizsargāšanu, ir nepieciešams atbilstošs šaujamieroča kalibrs un Dānijas medību atļauja.

Somijā roņi tiek iegūti, lai ilgtspējīgi pārvaldītu jūras resursus, lai novērstu kaitējumu komerciālajai zvejniecībai. Iegūšanas kvotas ir noteiktas pelēkajiem roņiem un pogainajiem roņiem.

Zviedrijas savvaļas dzīvnieku pārvaldība ietver pelēko roņu licencētu iegūšanu no 2020. gada. Zvejas rīku aizsargāšana ir atļauta un stingri reglamentēta apgabalos, kur ir pieaugoša roņu populācija, kas rada nopietnu kaitējumu vietējai zvejniecībai, iznīcinot zvejas rīkus un apēdot lomus. Ir noteikta iegūstamo roņu kvota. Jāpiemin, ka nevienā no valstīm, kur ir atļauta limitēta roņu ieguve, pēdējo 27 gadu laikā kvota nav tikusi apgūta un vidēji ir izlietota 37% apmērā.

Liene Feldmane, ZST projektu vadītāja

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja

Raksta sagatavošanā izmantoti materiāli no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" projekta “Roņu aizbaidīšanas un ieguves efektivitātes novērtējums Latvijas piekrastē” noslēguma prezentācijas.

Pievienot komentāru