Bioloģiski saimniekojot, katra nianse svarīga

Kad lauki atpūšas, zemnieks domā par pavasari. Lai pārrunātu aktualitātes, izaicinājumus un risinājumus, LLKC Cēsu konsultāciju biroja aicināti, Drabešos satikās Cēsu un kaimiņu novadu bioloģiskie lauksaimnieki.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Gaiķēns ieskicēja bioloģiskajās saimniecībās  izaudzēto: no Latvijā saražotā tie ir 25 procenti auzu, 20 – augļi un ogas, 18 – kazas piens, 13 – medus, septiņi – kartupeļi, astoņi – govs piens, divi – dārzeņi un gaļa, un tikai viens procents kviešu. Savukārt vairāk tirgū tiek piedāvātas bioloģiskajās saimniecībās izaudzētas kumelītes (88%), tās audzē 499 hektāros, upenes (77%, 1680 ha), cietes kartupeļi (66%, 551 ha), cidonijas (63%, 450 ha). Bet bioloģiski tiek audzēti  53 procenti griķu, tie aizņem 10 486 ha.

 “Katrs gads kādai nozarei ir labvēlīgāks, kādai ne. Patlaban graudiem nav cenas, bet lopiem ir laba iepirkuma cena. Biškopībā krīze sākās pirms trim četriem gadiem, kad, eksportējot medu uz Ziemeļvalstīm, tika veiktas padziļinātas analīzes un atklāja atliekvielas. Latvijā bioloģisko saimniecību iegūtajā medū pārsniegtais pesticīdu daudzums bija pat lielāks nekā konvencionālo biškopju ievāktajam. Biškopībai ir riski, jo nav daudz vietu, kas būtu pasargātas, ja vien Rīgas jumti,” skaidroja M. Gaiķēns un uzsvēra, ka bieži vien dažādi rādītāji tiek salīdzināti ar vidējiem Eiropā, bet nerēķinās ar to, ka Latvijā sezona ir īsāka, mazāk var izaudzēt.

“Mainās paaudzes, pēdējos gados aktivizējušies graudaudzētāji, viņi grib attīstīt nozari, mainās ar pieredzi, vēlas saimniekot bioloģiski, eksperimentē ar metodēm,” stāstīja M. Gaiķēns un atzina, lai arī vārdos bioloģiskie lauksaimnieki tiek novērtēti, taču, kad sarunas ir par kādu atbalstu, vairāk tiek uzklausīti konvencionālie zemnieki.  “Tāpat ne katra pašvaldība ir zaļi domājoša,” bilda asociācijas valdes loceklis.

Amatas pagasta lauksaimnieks – biškopis un sēklaudzētājs Jānis Sietiņsons uzsvēra, ka pēdējos gados strauji samazinājies bioloģiskās biškopības saimniecību skaits. 2022. gadā 245 uzņēmumi bija saistīti ar bioloģisko biškopību un tika reģistrēti 18,5 tūkstoši bišu saimju. Pērn bija 159 saimniecības ar 12,1 tūkstoti saimju. “To var dažādi interpretēt. Ja vērtē Eiropas Savienības mērogā, bioloģisko bišu saimju skaits varētu būt pat viens no lielākajiem, jo Latvijā ir vairāk nekā 100 tūkstoši bišu saimju, tad 12 procenti ir bioloģiski apsaimniekotās. Citās valstīs to skaits svārstās ap vienu,  diviem procentiem. Taču tas nav iemesls, lai teiktu, ka bioloģisko dravu ir par daudz. Bioreģiona izveide ir viens no priekšnosacījumiem, lai bioloģiskā biškopība atkoptos un attīstītos,” stāstīja J. Sietiņsons un uzsvēra, ka tagad biškopji saņem atbalstu par katru saimi, tas panākts grūtās sarunās.   

Kopš pagājušā rudens, vienojoties pašvaldībām, dažādām organizācijām un uzņēmumiem, Gaujas Nacionālā parka teritorija ir bioreģions. Tikšanās reizē zemnieki uzteica Cēsu pašvaldības atbalstu bioloģiskajām saimniecībām. Tās var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Taču neatbildēti palika vairāki jautājumi, arī par to, kā rīkoties nomniekiem – tiem, kuri apsaimnieko privātpersonu vai pašvaldības zemi. Tika solīts, ka katrs pašvaldībā to var noskaidrot.

Lauksaimnieki tikšanās reizē uzzināja par pēdējiem grozījumiem normatīvajos aktos un par iespējām saņemt pilnvērtīgu atbalstu, piesakoties Lauku atbalsta dienestā. Bija arī izglītojoši skaidrojumi par augsnes  veselību, īsajām piegādes ķēdēm.

Starp vairāk nekā 30 tikšanās dalībniekiem bija arī  Jānis Dragons no Amatas pagasta   “Pūķiem”. Viņš nodarbojas ar aitkopību, ganāmpulkā ir 70 aitu mātes. “Paugurainajos pakalnos, kur  mālaina augsne, bet apakšā kūdra, tā ir piemērotākā nozare,” bilst zemnieks un atzīst, ka, salīdzinot, kā bija pirms vairākiem gadiem, situācija aitkopībā nav ne laba, ne slikta. “Jāstrādā. Ar realizāciju problēmu nav. Ganības iežogotas, ir kūts. Ap Ģikšiem puse no tiem, kam bija aitas, tās vairs neaudzē. Vainojami vilki. Kad pāris reižu ganāmpulkam bija uzbrukumi, skaidrs, ka plēsēji nekur nepazudīs, atstāt ārā pa nakti aitas nevar, bez žoga neiztikt. Gadījies, ka vilki pienāk pie pašas mājas. Daudzus gadus esmu veidojis saimniecību, ja gribu turpināt, jāiegulda,”  pastāstīja amatietis.

Inga Tinusa no Amatas pagasta  atgādināja, ka visus zemniekus, īpaši jau bioloģiskos, uztrauc izmaksu neatbilstība cenai, par kādu var pārdot izaudzēto.  Viņa audzē cidonijas, bet dravā saimnieko konvencionāli. 

”Biškopībā saimniekot bioloģiski – tā ir ekskluzīva iespēja. Man tāda ir, jo dzīvoju meža vidū un trīs kilometru rādiusā nav nevienas saimniecības. Apkārt mazi zemnieki, piemājas saimniecības, ne konvencionālie lauksaimnieki,” pastāstīja Vaives pagasta “Bajāru” saimniece Inta Ezerniece un atklāja, ka diemžēl arī apdomā, vai turpmāk nodarboties ar bioloģisko biškopību. “Medu sadārdzina cukurs, kas bitēm nepieciešams rudenī, jo drīkst izmantot tikai bioloģisko un šūnas, kas gatavotas no pašu bišu vaska. Tas ir gan dārgi, gan arī gana sarežģīti,” pārdomās dalījās vaivēniete un uzsvēra, ka atbalsts ir tas, ka Biškopības biedrība nodrošina ar pretvarras līdzekli.   

Oskars Balodis Amatas pagastā vairākus gadus audzēja zemenes. “Patlaban      pārtraukums. Zeme atpūšas, zemnieks domā. Izmēģināju dažādas metodes pret nezālēm, vēl neesmu atradis tehnoloģiju, kā izaudzēt zemenes bez ravēšanas,” pastāstīja O. Balodis un uzsvēra, ka domas par saimniekošanu bioloģiski nav atmetis. Patlaban viņš strādā citā bioloģiskā saimniecībā.

Uzrunātie zemnieki atzina, ka šādas tikšanās ir ļoti noderīgas. “Semināros parasti atkārto it kā zināmo, bet tas pievērš uzmanību niansēm. Zemniekam nav laika sekot un lasīt mājaslapas. Vēl arī iespēja satikt citus zemniekus,” ik rudens tikšanos vērtēja J. Dragons un piebilda, ka pašvaldības atlaide nekustamā īpašuma nodoklim ir patīkams iepriecinājums. “Man visa zeme ir īpašumā, nav jādomā, ko un kā sarunāt ar īpašnieku, kurš saņems atlaidi,” bilda J. Dragons.

Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu biroja vadītāja Dace Kalniņa atgādināja, ka bioloģiskajām saimniecībām, kaut nedaudz un sīkumos, tomēr birokrātijas slogs ir mazinājies. “Mainās paaudzes, saimniekošanā ienāk jaunas tehnoloģijas, bioloģisko saimniecību konkurētspēja palielinās,” uzsvēra D. Kalniņa un piebilda, ka sabiedrība mācās novērtēt bioloģiskus produktus, pēc tiem pieprasījums palielinās.   

Sarmīte Feldmane,

laikraksts Vidzemes novadiem “Druva”

Fotogrāfijā: Amatas pagasta lauksaimniekiem Ingai Tinusai, Oskaram Balodim un Jānim Dragonam ir, ko pārrunāt