LEADER sasniegumi Latvijā – 20 gadu pieredze lauku attīstībā

Latvijā LEADER pieeja ir ļāvusi īstenot vairāk nekā 10 tūkstošus projektu, no kuriem daudzi ir snieguši būtisku ieguldījumu vietējās ekonomikas stiprināšanā. 20 gadu laikā projektos ieguldīti 144,3 miljoni eiro, un ir radītas vairāk nekā 1000 jaunas darbavietas. Projekti aptver dažādas nozares – sākot no lauksaimniecības produktu pārstrādes un amatniecības līdz tūrismam un sociāliem pakalpojumiem.

Pagājušā gada nogalē notika konference iedvesmai, kuras centrā bija LEADER pieejas loma Latvijas lauku teritoriju attīstībā pēdējo 20 gadu laikā, iezīmējot gan līdzšinējos sasniegumus, gan nākotnes izaicinājumus. Konferenci Valsts KLP tīkla pasākumu ietvaros organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar vietējām rīcības grupām un biedrību “Latvijas Lauku forums”.

Vairākos “Lauku Lapa” izdevumos iepriekš rakstījām par LEADER pieeju, skaidrojot tās būtību un citu aktuālu informāciju. Šajā rakstā vairāk pievērsīsimies Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktores Lienes Jansones apkopotajai informācijai, atskatoties uz LEADER ieviešanas sasniegumiem Latvijā.

LEADER vīzija ir ar dzīvi apmierināts cilvēks laukos, kas spēj realizēt savas ekonomiskās un sociālās vajadzības pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Atšķirībā no tradicionālās – lejupējās – pieejas Eiropas Savienības fondu pārvaldībā  LEADER/SVVA (SVVA – sabiedrības virzītas vietējas attīstības) pieejas pamatprincips ir “no apakšas uz augšu”, kas dod iespēju iniciatīvu uzņemties vietējiem iedzīvotājiem. 

LEADER instruments dod iespēju vietējiem iedzīvotājiem pašiem izlemt, kas viņiem ir svarīgs un vajadzīgs un ko viņi vēlas īstenot un sasniegt. Tas ir atbalsts lauku kopienu ilgtspējīgām vietējām iniciatīvām, attīstot un uzlabojot ekonomisko un sociālo situāciju laukos, veidojot ērtu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un lauku teritoriju attīstībai.

Jāatzīmē, ka LEADER nav tikai stāsts par finansējumu, tas ir stāsts par ticību, ka tieši lauku teritoriju iedzīvotāji ir galvenie virzītāji savu teritoriju attīstībā, īstenojot savas idejas un piepildot sapņus.

LEADER instrumenta īstenošana cieši saistīta ar dažādajiem izaicinājumiem, ar kuriem lauku teritoriju iedzīvotāji ik dienas sastopas savās teritorijās:

• Infrastruktūra un savienotība,
• Iedzīvotāju skaita samazināšanās,
• Paaudžu nomaiņa,
• Labi atalgotu darbavietu trūkums,
• Zemāka uzņēmējdarbības aktivitāte,
• Pakalpojumu pieejamība.

Ņemot vērā teritoriju atšķirības un specifiku, reaģējot uz izaicinājumiem, arvien nozīmīgāka ir LEADER/SVVA pieejas īstenošana lauku problēmu risināšanā.

Jāpiemin, ka LEADER tulkojumā no franču valodas nozīmē “mērķtiecīgas un koordinētas rīcības lauku ekonomikas attīstībai” un šīs pieejas īstenošanā, elastīgi reaģējot uz vajadzībām, jāievēro 7 LEADER pazīmes un priekšrocības:

1. Stratēģijas izstrāde un īstenošana no apakšas uz augšu – vietējie pieejas īstenotāji izstrādā stratēģiju un izvēlas īstenojamās darbības.
2. Publiskā un privātā partnerība: vietējās rīcības grupas – VRG ir sabalansēta grupa, kas ietver valsts un privātā sektora dalībniekus, kas var mobilizēt visas pieejamās prasmes un resursus.
3. Jauninājumi/inovācija – LEADER var būt nozīmīga loma, veicinot jaunas novatoriskas pieejas lauku teritoriju attīstībai.
4. Tīklošanās – sasniegumu, pieredzes un zināšanu apmaiņa iedzīvotājiem, organizācijām un iestādēm vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī.
5. Sadarbība – uzņemas kopīgu projektu ar citu VRG, kas izmanto līdzīgu pieeju citā reģionā, valstī.
6. Vietēja attīstības stratēģija konkrētā teritorijā – aktivitātes notiek mazā, viendabīgā, sociāli vienotā teritorijā. Vietējās attīstības stratēģija – uz vietējām vajadzībām balstīts vietējās attīstības dokuments, kura sagatavošanā liela nozīme ir sabiedrības iesaistei, lai kopīgi mērķtiecīgi virzītos uz attīstību.
7. Integrētas un daudznozaru darbības – nav noteikta konkrēta nozare, tāpēc LEADER stratēģijai jābūt daudznozaru.

Šo principu īstenošana praksē nozīmē to, ka vietējo stratēģiju izstrādē un pasākumos piedalās reāli cilvēki.

Ļoti svarīga loma LEADER instrumenta īstenošanā, meklējot risinājumus dažādiem izaicinājumiem, ir partnerībai – vietējām rīcības grupām (VRG), kas ir atbildīgas par procesa virzīšanu vietējā teritorijā. Šajā plānošanas periodā savas teritorijas vietējās attīstības stratēģijas katra savā teritorijā īsteno 33 vietējās rīcības grupas. Interesanti, ka 15 no tām savu vietējās attīstības stratēģiju īstenojušas jau 4 plānošanas periodus (~18 gadus), 17 – trīs plānošanas periodus (~16 gadus), savukārt viena VRG vietējās attīstības stratēģiju īsteno pirmo reizi.

VRG aktivizēšanas pasākumus 2014.–2022. g. periodā apmeklējuši vairāk nekā 24 000 dalībnieki, tostarp uzņēmēji, NVO, pašvaldību pārstāvji

Noteikti jāuzsver vietējo rīcības grupu devums LEADER pieejas īstenošanā savā teritorijā, kurām ir bijusi liela loma tieši vietējo iedzīvotāju aktivizēšanā, jo, “lai cilvēku iedrošinātu, ar viņu ir jāiet un jārunā, jāpārliecina, ka tu to vari, tava ideja izdosies un tu to arī īstenosi”, uzsver L. Jansone.

VRG darbības teritorijās dzīvo 47% Latvijas iedzīvotāju. Jāpiemin, ka VRG darbības teritorijas ir savstarpēji atšķirīgas un nesalīdzināmas. VRG katra savā teritorijā sastopas ar atšķirīgiem izaicinājumiem. Ja, piemēram, Krāslavā izaicinājums ir Krievijas robežas tuvums, kas vietējiem iedzīvotājiem dod baiļu sajūtu un ir jādomā, kā noturēt vietējos iedzīvotājus, tad Liepājā savukārt ir piejūras teritorijas, ostas, kas ir pilnīgi cits fokuss, ar atšķirīgiem izaicinājumiem.

INTERESANTI FAKTI:

• Lielākais finansējums stratēģijai -  2.68 milj. eiro.
• Mazākais finansējums stratēģijai - 0.3 milj. eiro.
• Lielākā VRG ( pēc iedzīvotāju skaita) -  57 718 iedzīvotāju.
• Mazākā VRG - 11 768 iedzīvotāju.
• Lielākā VRG (pēcplatības) - 3591 km².
• Mazākā VRG - 444 km².
• Vistuvākā VRG no Rīgas atrodas 18 km attālumā.
• Vistālākā VRG no Rīgas atrodas 232 km attālumā.

Kā stiprināt LEADER pieejas īstenošanu lauku teritorijās?

Savā prezentācijā L. Jansone atzīmēja, ka ir svarīgi savstarpēji diskutēt un meklēt risinājumus, kā stiprināt VRG un lauku kopienas, lai nākotnē būtu spēcīgas lauku teritorijas. “Mums ir pieejams finansējums, bet mums trūkst konkrētības, spējas  skaidri saprast virzību un mērķi, ko mēs vēlamies sasniegt”, vērtē L. Jansone.

LEADER var būt kā katalizators teritoriju problēmu risināšanai, bet ar LEADER/SVVA atbalstu vien nevar atrisināt visas problēmas un nodrošināt visas vietējās vajadzības lauku teritorijā. Nevar panākt, lai iedzīvotāju skaits lauku teritorijās nesamazinātos, nevar panākt pilnīgu pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību, bet tas tomēr ir kaut kāds finansējums lauku teritoriju dzīvotspējas veicināšanai. Lai ar LEADER instrumentu mēs spētu vēl labāk reaģēt uz lauku teritoriju izaicinājumiem, nepieciešams plašāks skatījums, piesaistot arī citu fondu finansējumu.

Ko LEADER sniedz lauku iedzīvotājiem?

• Iespēju attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunus produktus un pakalpojumus.
• Jaunu skatījumu uz lauku dzīves apstākļiem un iespējām un iespēju veidot vai uzlabot lauku iedzīvotājam nepieciešamos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīves vietai.
• Iespēju rūpēties par lauku teritorijai raksturīgās kultūras un dabas vides, tradīciju saglabāšanu un saudzīgu (ilgtspējīgu) izmantošanu.
• Veido piederības sajūtu un lepnumu par savu teritoriju un vairo iespējas lauku teritorijās (īpaši jauniešiem).
• Dod iespēju paplašināt zināšanas, iegūt prasmes, iedvesmoties, uzzināt citu pieredzes stāstus un dalīties savā pieredzē.

2004.–2006. gads ir kā ieskrējiens, aizsākot LEADER pieejas īstenošanu Latvijā. Nākamajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam īstenots jau daudz lielāks   projektu skaits (4263), piesaistot finansējumu 39,8 milj. eiro apmērā. Savukārt  2014.–2022. gada periodā īstenoti 4464 projekti 101,5 milj. eiro apmērā. 20 gadu LEADER sasniegumus raksturo apstiprinātajos projektos radītās 1062 darbavietas, kas ir nozīmīgi lauku teritorijām.

Vērtējot pretendentu loku, kas 20 gadu laikā iesaistījušies LEADER projektu īstenošanā, nevalstiskās organizācijas ir bijušas aktīvākās, šo gadu desmitu laikā īstenojot 4150 projektus. Nozīmīga daļa ir arī uzņēmēji, kas īstenojuši 2781 projektu, un valsts un pašvaldību iestādes, kas īstenojušas 2226 projektus. Vidējā projekta summa bijusi 16 563 eiro, vistipiskākā projekta summa ir 35 000 eiro, un tas ir bijis un būs nozīmīgs atbalsts uzņēmēju ideju īstenošanai – tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Lielākais saņemtais publiskais finansējums šajā periodā bijis 80 000 eiro, kas ticis ieguldīts noteikta mērķa pakalpojumu īstenošanai (kartinga trases atjaunošanai). Ražošanas uzsākšanai un attīstībai atbalstīti 38% no uzņēmējdarbības projektiem (jeb 855 projekti), pakalpojumu sniegšanai – 62% no uzņēmējdarbības projektiem jeb 1347 projekti, kas ir nozīmīgi lauku teritorijā dzīvojošajiem. 

Šo gadu laikā īstenoti ļoti dažādi inovatīvi, interesanti un vietējai teritorijai nozīmīgi projekti. 

Īstenojot vietas potenciāla attīstības iniciatīvas jeb sabiedriskā labuma projektus, radīts ieguldījums dzīves kvalitātes paaugstināšanai un kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai lauku teritorijās. Labiekārtojot publiski pieejamas teritorijas un telpas, īstenoti 607 projekti, 485 ar kultūru un 406 ar sportu saistītas iniciatīvas, 278 ar tradicionālām amatu prasmēm un brīvā laika pavadīšanas interešu klubiem saistītas iniciatīvas, savukārt 130 ar sakrālo mantojumu un 77 ar sociāliem pakalpojumiem saistītas iniciatīvas. 

LEADER pieeja šo 20 gadu laikā ir apliecinājusi savu vērtību lauku teritoriju attīstībā un īstenoti vērienīgi un nozīmīgi projekti. Tās ieviešana ir veicinājusi vietējo iedzīvotāju iesaistīšanos, stiprinājusi ekonomiku un uzlabojusi lauku reģionu dzīves kvalitāti. Svarīgi, ka iedzīvotāji ir noticējuši, ka viņi var iesaistīties un to paveikt. Viņi var veidot un var attīstīt savas teritorijas. Nākotnē LEADER pieejai ir liels potenciāls turpināt attīstīties, pielāgojoties jauniem izaicinājumiem un veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību. LEADER pieeja ir nākotne un ceram, ka mums izdosies nākotnē sasaistīt sinerģiju arī ar citiem atbalsta instrumentiem, panākot daudz lielāku ietekmi. 

Paldies visiem, kas turpina strādāt pie Latvijas lauku attīstības nākotnes!

Tekstu sagatavoja:

 
Zanda DIMANTA-SVILPE
Valsts KLP tīkla Sekretariāta projektu vadītāja
Tālr. +371 26135858
E-pasts: zanda.dimanta@llkc.lv