Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu populācijas analīze

Pērn īstenots Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu populācijas analīzes projekts ar mērķi attīstīt ģenētisko resursu dzīvnieku saglabāšanas programmu, kā arī atrast ekonomiski izdevīgu  pielietojumu.

UZZIŅA

Biedrība „Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija” (LŠZAA)

• LŠZAA darbojas no 2004. gada, pārstāvot 260 biedru intereses valsts un ES līmenī.
• Galvenais mērķis – uzlabot Latvijas zirgu šķirnes ģenētisko potenciālu, īstenojot efektīvu selekcijas darbu sporta zirgu audzēšanā un ģenētisko resursu saglabāšanā.
• Asociācijas darbību plāno un vada valde 9 cilvēku sastāvā, valdes priekšsēdētājs – LLU asociētais profesors Guntis Rozītis.
• Asociācijas biedriem pieder 70 sertificēti ērzeļi, 400 vaislas ķēves, katru gadu reģistrēti 150 kumeļi.
• Tiek uzturētas interneta vietnes www.lszaa.lv (biedru un nozarē iesaistīto speciālistu informēšanai) un www.lwhorse.lv (publiska zirgu izcelsmes un pārraudzības rezultātu datubāze).
• Kopš 2008. gada LŠZAA ir starptautiskās audzēšanas organizācijas WBFSH biedrs.

 Aizvadītajā gadā LŠZAA Valsts lauku tīkla pasākuma „Lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās” apakšpasākuma „Atbalsts dzīvnieku ciltsvērtības un ģenētiskās kvalitātes noteikšanai” ietvaros veica vairākus pasākumus. Tika izveidota projekta vadības grupa un četru reģionu vērtēšanas ekspertu komandas ar koordinatoriem. Uzdevums – zirgu apsekošana, vērtēšana, foto un video materiāla veidošana, rezultātu apstrāde, dalība reģionālo pasākumu organizēšanā, informatīvo materiālu sagataves. Tika noteikta ciltsvērtība vaislas ērzeļiem un vaislas ķēvēm pēc pašu un pēcnācēju vērtējuma. Veikta labāko īpatņu izlase un demonstrēšana publiskā pasākumā, kā arī informatīvo materiālu un publikāciju sagatavošana un prezentēšana.

Apsekošanu veica sertificēti zirgu vērtēšanas eksperti ar konkrētu darba uzdevumu – novērtēt zirgus, ievācot maksimāli daudz informācijas par katru dzīvnieku, uzņemt video un/vai fotogrāfijas vizuālajam iespaidam. Projekta ietvaros tika apsekoti 483 zirgi visos Latvijas reģionos.

 Lai sabiedrību un nozarē iesaistītos iepazīstinātu ar nozares sasniegumiem un katra reģiona zirgu ģenētisko kvalitāti, tika rīkoti reģionāli publiski pasākumi četrās vietās Latvijā – Rēzeknes pievārtē, zirgu sētā „Untumi”, kā Latgales reģiona zirgu audzētāju diena, Vislatvijas zirgu dienās Inčukalnā kā Pierīgas zirgu audzētāju diena, Kalvenes pagasta „Kalneniekos” kā Kurzemes zirgu audzētāju diena un LLU ZMC „Mušķi” kā Zemgales reģiona zirgu audzētāju diena. Lai demonstrētu Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu izmantošanas daudzveidību un universālo pielietojumu, tie tika demonstrēti gan iejādes, gan pajūgu braukšanas, gan konkūra disciplīnās, kā arī  voltizēšanas paraugdemonstrējumos. Tādā veidā bija iespējams parādīt katra no Latvijas reģioniem labāko braucamā tipa zirgu kolekciju gan izvadēs, gan dažādos izmantošanas veidos.

Projekta laikā izdevās apzināt zirgu ganāmpulkus un novērtēt reālā situācija Latvijas zirgu šķirnes genofonda sastāvā. Tika apzināta ģenealoģisko līniju un vēsturisko valsts nozīmes ķēvju ģimeņu izplatība un turpināšanas iespēja, kā arī iegūts apjomīgs un vērtīgs informatīvais materiāls populācijas ģenētiskās kvalitātes un ciltsvērtības analīzei. Projekta laikā sagatavota un izdota grāmata «Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu populācija 2014» (LŠZAA biedriem un atbalstītājiem būs bez maksas pieejama no janvāra vidus).

Kādi ir secinājumi? Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgs zaudējis tipam raksturīgo formātu, turklāt populācijā novērojama neprognozējama fenotipisko pazīmju „skaldīšanās”. Pēdējo desmit gadu laikā, realizējot ciltsdarba programmas pasākumus, zirgu audzētāji mērķtiecīgi atražojuši braucamajam tipam atbilstošus šķirnes īpatņus, tādejādi saglabājot un pat paaugstinot Latvijas šķirnes asinību populācijā. Vaislas ķēvju iekļaušana ģenētiskajos resursos veicina prognozējamu braucamā tipa pēcnācēju skaita atražošanu, kā arī motivē zirga īpašniekus tīršķirnes ķēves atstāt ganāmpulkā kā vaislas materiālu. Lai uzlabotos kopējās braucamā tipa zirgu populācijas kvalitāte, nepieciešams akcentēt laba vaislas materiāla nozīmi un veicināt zirgu īpašnieku izpratni par mērķtiecīgu ciltsdarbu.

Kādai būt tālākai rīcībai? Zirgu audzētāju organizācijām jārod risinājums efektīvākai šķirnes braucamā tipa saglabāšanai. Būtu jāveido vērtīgāko ķēvju kodols un jāstimulē mērķtiecīgāka vaislas materiāla izmantošana. Lai šķirni turpmāk saglabātu vientipiskāku, īpaša uzmanība veltāma vaislas materiālam ar augstu Latvijas šķirnes asinību un tipam vēlamajām pazīmēm. Lai uzlabotos kopējās braucamā tipa zirgu populācijas kvalitāte, nepieciešams akcentēt laba vaislas materiāla nozīmi un veicināt zirgu īpašnieku izpratni par mērķtiecīgu ciltsdarbu. Tāpat arī jāsaglabā ērzeļi no izzūdošajām vēsturiskām līnijām ar mazu īpatņu skaitu, atlasot šiem ērzeļiem ķēves ar izcelsmi no labākām ķēvju ģimenēm. Jāveido vērtīgāko ērzeļu spermas banka.

Jāizstrādā arī tirgus stratēģija, veidojot kopīgu platformu ģenētisko resursu zirgu pārdošanai ar kvalitatīvu reklāmu, kā arī jāorganizē vairāk kopīgas tikšanās, pārrunas organizācijai ar audzētājiem par braucamā tipa zirgu attīstību.

Projekts veikts Valsts Lauku tīkla atbalstīto pasākumu ietvaros.

Aija Luse,

LŠZAA izpilddirektore

 Raksts publicēts žurnāla „Latvijas Lopkopis” februāra numurā