Lauku parlaments lūko LEADER pieredzi Cēsu pusē

Šī vasara Cēsu pusē ir sabiedriskiem notikumiem  bagāta. Jūnija pirmajā nedēļā vairāk nekā 350 viesu no Latvijas, gan tuvām un tālām valstīm  pulcējās Līgatnē. Lauku kopienu 2. parlaments bija viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumiem. Šī bija lieliska iespēja visiem parlamenta dalībniekiem dažas  dienas un vēlas  vakara stundas  satikties un  uzklausīt dažādu pieredzi ārpus sava novada un savas valsts.

Pasākuma trešajā dienā dalībnieki  devās pieredzes  michael kors stockists australia braucienā,  iepazīstot   biedrības „Cēsu rajona lauku partnerība” teritorijā īstenotos  projektus.  Šoreiz  ieinteresēto dalībnieku skaits pārsniedza  simtu, pārstāvji bija  no dažādām Latvijas malām un arī  ārvalstīm – Lietuvas, Igaunijas, Maķedonijas, Melnkalnes, Čehijas, Slovākijas, Ukrainas  un citām zemēm.

Līgatnes pilsētiņa  nav parasta, tā ir viena no pievilcīgākajām Gaujas nacionālā parka  vietām. Šeit iepazīstamas  ne tikai  GNP dabas takas. Līgatnes pilsētas kultūrvēsturiskais centrs izceļas ar īpašu apbūvi,  sarežģītu reljefu, veidojot  gleznainu ainavu.  Līgatne ir zināma ar divsimt gadus seno papīra ražotni, kas  nesen pārtraukusi  darbību, taču apmeklētājiem  tiek dota iespēja uzzināt papīra tapšanas vēsturi. Mazā pilsētiņa izvietojusies  pakalnos un ielejās, ko vietējie atpazīst kā Remdēnkalnu,  Plučkalnu,  Skolas kalnu, Sprinģu kalnu, Zaķusalu, Rīgas kalnu. Koka apbūve – strādnieku rindu mājas – labi saglabājusies no 19. gadsimta vidus. Tas veido  mazliet Šveicei līdzīgu un tūristiem pievilcīgu vidi.  Visam arī ir vajadzīga atbilstoša infrastruktūra.  Vietējās sabiedriskās organizācijas sadarbībā ar novada pašvaldību ir aktīvi darbojušās, īstenojot  Vietējās stratēģijas ietvaros  dažādus  LEADER projektus. Dalībnieki divu lielisku vietējo gidu – pilsētas mēra Aināra Šteina un Gunāra Šķēles – vadībā Līgatnē iepazina  un izstaigāja biedrības „Līgatnes upes saimnieki”  īstenotos EZF projektus: „Zivju nārsta vērošanas taka” un „Zivju ceļš uz Anfabrikas  slūžām Līgatnes upē ”. Visi pabija biedrības „Līgatnes krasti” EZF projekta „ Tautas zvejniecības aroda muzejs” vietā pie Līgatnes pārceltuves, kuru vietējie dēvē vienkārši  par „maliķu muzeju”. Līgatnes novada dome ar ELFLA projekta atbalstu arī ierīkojusi  vietējo „Līgatnes zaļo tirgu”. Vasaras sezonā  nedēļas nogalēs  sadarbībā ar Līgatnes Amatnieku centru  tur notiek vietējo rosīgo amatnieku  tirdziņi.

Netālu no Melturiem,  Rīgas –Veclaicenes lielceļa  malā, michael kors bags australia atrodams Amatas Partizānu bunkurs. Šeit nodibinājums „Brunis”  Agra  Šulta vadībā kopā ar vēstures pētnieku grupu veidojis atraktīvu  vietu  tiem, kam interesē aktīvas  vēsturiskās norises. Īstenots ELFLA projekts „Nacionālo partizānu bunkura iekārtošana”.  Bunkurs izveidots, izmantojot bijušo mežabrāļu stāstus un atmiņas par dzīvi mežos, slēpjoties un cīnoties par neatkarīgu Latvijas valsti. Bunkurā iekārtota bruņojuma un sadzīves priekšmetu ekspozīcija. Gida  Agra stāstījumu papildina video ar mežabrāļu intervijām. Latvijas nacionālie partizāni jeb mežabrāļi bija mazas, bruņotas vietējo iedzīvotāju grupas, kas patstāvīgi cīnījās pret PSRS okupācijas režīmu Latvijas teritorijā no 1944. līdz 1956. gadam. Tie bija cilvēki, kuri nevarēja vai nevēlējās dzīvot Padomju Savienībā un bija spiesti slēpties mežos. Kopā Latvijā darbojās apmēram 20 193 mežabrāļi.  Bunkura ārpusē ir iekārtota piknika vieta ar ugunskuru, taču apmeklētājiem vienmēr iepriekš  jāpiesakās.

Amatas  novada  Amatu māja iekārtota Drabešu muižā, 19. gs. sākumā būvētajā muižas kompleksā. Senāk ēkā bijusi skola, te savulaik par skolotāju strādājis un savus neaizmirstamos dzejoļus „Liepas satumst”, „Miglā asaro logs”  radījis Aleksandrs Čaks. Amatu mājā  var apgūt senos amatus, rokdarbus, tradīcijas, dziesmas, dejas un rotaļas. Nodarbības notiek vakaros un nedēļas nogalēs, tās  vada gan Amatas novada, gan kaimiņu novadu meistari. Kopš atklāšanas Amatu mājā darbojas aušanas darbnīca, kur var apgūt aušanu stellēs, kā arī jostu un celaiņu gatavošanu. Amatu mājā darbojas arī mūzikas instrumentu darbnīca. Te  meistara Andra Rozes  vadībā  top kokles, ģīgas,  bases utt. Regulāri tiek organizētas kokļu būves meistarklases, kurās, iepriekš piesakoties, ikviens interesents var meistara vadībā izgatavot sev etnogrāfisko kokli. Pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kā arī ģimenēm ar bērniem Amatu māja piedāvā programmu –  rotaļnodarbību „Aitu gana stāsti”, kurā var iepazīties ar aitām, to dzīvi, izsekot vilnas ceļam no aitas līdz zeķēm, cimdiem, cepurēm un citiem izstrādājumiem. Nodarbībā var izmēģināt dažādus vilnas darbus – vilnas kāršanu, aušanu, celošanu un uzzināt daudz ko citu.  Amatu mājā notiek dažādi ar tradicionālo kultūru, amatiem, latvisko dzīvesziņu, saimniecības prasmēm un kulināro mantojumu saistīti pasākumi. Šeit piedāvā arī apgūt gadskārtu svinēšanu, piedāvā ģimenes godu programmas – kāzas, krustabas, kā arī dodas izbraukumos ar lekcijām un demonstrējumiem.  Inese Roze, biedrības Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs  ”KasTe” vadītāja,  īstenojusi  vairākus ELFLA projektus: „Senais latgaļu tērps Amatas novadā”,  „ Amatu māja Amatas novadā”,   savukārt   Amatas novada pašvaldības īstenotais  projekts „Aprīkojuma iegāde Amatas Amatu mājai” darījis bagātāku ar iekārtojumu.

Amatas novada  Drabešu pagasta  Āraišu vējdzirnavās saimniece  Vineta Cipe   viesus cienā ar biezputru, maizes zupu un aicina uz  ikgadējām Maizes dienām, kas notiek nedēļas  nogalē ap Jēkabiem.

Pa ceļam uz Veselavu autobusi piestāj Priekuļos jaunizveidotajā Saules parkā. Arī šeit ieguldīts LEADER projekta atbalsta finansējums. Priekuļu novads tapšanas brīdī apvienoja  četrus pagastus – katru  bagātu ar savām tradīcijām, objektiem un dižiem cilvēkiem. Priekuļu novada spilgtākās Laika grāmatas lappuses glabā arī Eduarda Veidenbauma  vārdu, te ierakstītas rūpes par Veselavas un Liepas muižas kompleksu, prieks par unikālo smilšakmens veidojumu – Lielo Ellīti, lepnums par zinātnieku viedajiem prātiem Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā, apbrīns par izcilajiem dabas veidojumiem gravās un upju krastos, tādēļ atrast vienojošos simbolus novada ģerbonim un logo bija ļoti grūti. Tika izlolota viena pagastus vienojoša ideja, un ar visu novada iedzīvotāju līdzdarbošanos radās  jaunais Saules parks – vieta, kur gūt spēkus, attīrīt domas un dvēseli.  Lielās talkas laikā un Meža dienu  ietvaros 2010. gadā idejai bija lemts kļūt par īstenību, jo jaunā parka veidošana bija pirmā kopīgā novada iedzīvotāju sanākšana, kur visus vienoja  jaunu kociņu stādīšana. Talkā piedalījās lieli un mazi dalībnieki – no novada skolām, bērnudārziem, iestādēm, kolektīviem, uzņēmumiem, ģimenēm un dažādām interesentu grupām. Iedzīvotājiem patika ideja par parku, un viņi bija ļoti atsaucīgi idejas īstenošanā. Ikviens kociņš jaunajā parkā pēc talkas ieguva savus krustvecākus. Parka labiekārtošana turpinājās. Tapa ideja bija par saules pulksteni. Novada ainavu tehniķim J. Sirlakam izdevās atrast astronomu Mārtiņu Gillu, kuram saules pulksteņi ir gan darbs, gan hobijs un sirdslieta. Iepazīstinot M. Gillu ar ideju, viņš atzina, ka šis parks ir ideāla vieta saules pulkstenim. M. Gills uzzīmēja, kādiem elementiem jābūt pulkstenī, bet nebija skaidrs, kāds vizuāli saules pulkstenis izskatīsies. Tika uzzīmētas skices ar galvenajiem elementiem (ciparnīcu un skalu), kuriem jābūt saules pulkstenī. Tās tika iedotas deputātiem, bērnudārzu audzēkņiem, skolēniem, lai viņi uzzīmē veidolu, kādam pulkstenim jāizskatās. Idejas bija dažnedažādas, taču visvairāk saistīja Liepas pirmsskolas izglītības iestādes skolotājas Birutas Treijeres Kreizbergas ideja – smaidoša saule. Tā kā Priekuļu novada vārda saknē ir „prieks” – tas sasaucās ar šo smaidīgo sauli, tādēļ tika izlemts saules pulksteni veidot šķelmīgi smaidošas saules formā.  Pulksteņa izstrādē piedalījās ne tikai Latvijas, bet arī Pēterburgas un Igaunijas astronomi.  Jau sākumā bija skaidrs, ka šis pulkstenis būs nopietns un unikāls. Tas ir Latvijā lielākais dalības jeb analemmatiskais saules pulkstenis, kas nozīmē to, ka cilvēks pats piedalās laika noteikšanā. Parkā ļoti veiksmīgi tika realizēti vēl citi projekti, ierīkota  baskāju Veselības taka. Izveidojot Saules parku un saules pulksteni, simboliski tika pausta Priekuļu novada iedzīvotāju tiekšanās pēc gaismas, siltuma, izaugsmes un labklājības.

Priekuļu novada Veselavas pagastā  biedrība „Sieviešu atbalsta izglītības  un kultūras centrs IEVA” sadarbībā ar zemnieku saimniecību „Brīvnieki” īstenojusi projektu  „Brīvkalnu takas labiekārtošana”. Šajā vietā  sākumā  uz „Brīvnieku” māju zemes 2008. gada 3. maijā tika atklāts Cēsu tēlnieka Voldemāra Koltova veidotais „Zemnieku spēka akmens”. Akmens celts savas zemes svētuma un stipras tautas gara cildinājumam, arī atcerei par senseno latviešu zemnieku brīvības un patstāvības gribu. Šī vieta aizvien  tiek pilnveidota dažādu sabiedrisko aktivitāšu norisei.

„Brīvkalnu” taka (~1,5 km) ejama kājāmgājējiem, māmiņām ar mazuļiem ratiņos, arī citiem ratiņbraucējiem, tāpat aktīviem nūjotājiem. Takas malās izvietoti 26 kokā grebtu pūču tēli, 18 dažādas latvju zīmes, 11 dīķi, kalni un lejas, meži un pļavas. Ejot klusu, uzmanīgi skatoties un ieklausoties, var vērot putnu rosīgo dzīvi, zivis un citas radības ūdenī, arī pamanīt kādu zaķi, lapsu, stirnu vai citu dzīvnieku, vai priecāties par plaukstošiem, ziedošiem augiem, zaļojošiem kokiem takas malās. Šoreiz brauciena dalībnieki piedzīvoja Annas Luteres vadīto „ pēršanos zaļajā  pirtī”. Ik gadu  taku teritorijā pirms Jāņiem risinās  latvisko Saulgriežu svinības, kurās ierodas tuvi un tāli līgotāji. Šo iespēju var izmēģināt ikviens.

Bagātinājušies iespaidiem, jaunām idejām par lauku attīstības iespējām, pieredzes brauciena dalībnieki  devās mājupceļā, lai pēc pāris gadiem tiktos  citviet, nākošajā Latvijas Lauku parlamentā.

Dace Kalniņa,

LLKC Cēsu nodaļas Priekuļu novada lauku attīstības konsultante