Amatnieku un mājražotāju pieredzes stāsti Kurzemē

Valmieras puses 37 mājražotāji un amatnieki 12. augusta rītā devās ceļā, lai divas dienas gūtu pieredzi par to, kā strādā, mācās, sadarbojas un atpūšas  uzņēmēji Kurzemes pusē. Braucienā devās vairāki biedrības „Beverīnas amatnieki” amatnieki un rokdarbu meistares no Rūjienas amatnieku biedrības „Rūzeles”.  Pārstāvēti bija arī Mazsalacas, Naukšēnu un Kocēnu novadi.

Pirmā pietura bija Dobelē skaistajā Aivara un Līgas Beņķu dārzā Liepu ielā. Krāsaini puķu stādījumi, plaša skujeņu kolekcija. Siltumnīcas un sakņu dārzs. Viss priecē ar pārdomātību, teritorijas racionālu izmantošanu un sakoptību. Ļoti praktiskas ir saimnieka paša izgatavotās dārza mēbeles. Turpat notiek tikšanas un saruna ar mājražotāju Loritu Miķelsoni. Ar zīmolu „Pita” tiek gatavoti dažādi garšvielu maisījumi, žāvētas ogas un augļi. Interesants ir pats žāvēšanas process – saimnieces pašas gatavotajā infrasarkanā starojuma žāvētavā +25 līdz +42 grādu temperatūrā, un ar retinātu skābekļa daudzumu. Tas ļauj samazināt oksidēšanās procesu kaitējumu materiālā, ļaujot iegūt veselīgu un īpaši garšīgu produkciju. Sakām paldies, saimniekiem un dodamies tālāk.                

Nākamā pietura – Skrundas novada Rudbāržu pagasta „Garīkas”. Uz māju ved simtgadīga liepu aleja, kur paveras skats uz koku paēnā iekārtoto šitaki sēņu audzētavu. „Garīkās’’ šitaki sēnes tiek audzētas kopš pagājušā gadsimta 90–tajiem gadiem, kad sēnes tika atvestas no Kanādas. Pasaulē šīs sēnes tiek novērtētas kā kulinārijas delikatese, jo satur augstvērtīgas barības vielas, dod enerģiju gan fiziskā, gan garīgā darba veicējiem. Vitamīni un citas bioloģiski aktīvās vielas, kas sastopamas šitaki sēnēs, profilaktiski pasargā no slimībām. Daudz uzzinājām par sēņu audzēšanu. „Garīkās” ir iekārtota arī viesu māja svētku reizēm vai ģimenes pabūšanai mierā un klusumā, jo apkārtne plaša, kur katrs var justies netraucēts.

Aizputes senajos pilsmuižas pagrabos sadarbībā ar biedrību „Kurzemes vietējie produkti” mūs sagaida ģimenes uzņēmuma „EkoVīni” pārstāvis Mārtiņš Sants. Vīna darināšanas tradīcijas nav tikai silto zemju priekšrocība – jau 17. gs. Kurzemes hercogs Jēkabs bija Kurzemē izveidojis vīna dārzus, gandrīz katrā viensētā tika gatavots augļu–ogu vīns. Dzirdējām ļoti plašu, izzinošu stāstījumu par vīna gatavošanas procesu, jo viss notiek dabīgi, lēnām, neizmantojot ķīmiskus konservantus un sulfītus. Notika arī vīna degustācija un brauciena dalībnieki atzina, ka Aizputē top labs vīns.

Otrā diena sakās ar Otaņķu pagasta uzņēmēju iepazīšanu.  Devāmies uz Prenclavas dzirnavām, kuras ir dzimtas mantojums saimniecei Pārslai Kupšai. Dzirnavas atrodas Otaņķu līdzenumā, un mums vidzemniekiem šķita, ka vējš pūš ļoti, bet saimniece teica, ka tāds nieks vien esot, bet dzirnavu būvēšanas laikā īpaši  meklēta vieta, kur vēji pūš visvairāk. Dzirnavām bijuši 6 spārni, katrs – 10 m. Pēc dzirnavu pakalpojumiem bijis liels pieprasījums Otaņķu pusē, jo gandrīz katrā mājā cepta maizīte, un šī tradīcija ir saglabājusies arī mūsdienās. Dzirnavas ir pārbūvētas, lai malšanas process notiktu ar elektrības palīdzību. Cepšanas tradīcijas turpina arī Pārsla Kupša – jau sešus gadus viņa nodarbojas ar miltu izstrādājumu gatavošanu Liepājā iekārtotajā ceptuvē. Saražotā produkcija tiek realizēta divos veikalos un Liepājā ir pieprasīta.

Otaņķos saimniecībā „Meldri” saimnieko Eglons Brūns. Dārzā ir plaši ābeļu stādījumi, no kuriem produkciju realizē gan svaigā veidā, gan gatavo ābolu sulu. Mums lielākā interese ir par melno plūškoku, kurš Vidzemē nav izplatīts, jo ziemās izsalst. Saimniecībā plūškoks aug 6 ha platībā. Plūškoka ziedi, kurus ievāc jūnija sākumā, tiek izmantoti sīrupa gatavošanai. Ogas vāc no augusta līdz oktobrim un gatavo sulu, žāvē tējai. Plūškoku plaši izmanto tautas medicīnā kā sviedrējošu līdzekli saaukstēšanās gadījumos, pret laringītu, bronhītu. Plūškoks stiprina imunitāti. Interesants, zināšanām bagāts stāstījums, kā saimniekot, bioloģiski audzējot augļus un ogas. Brauciena dalībnieki atzina, ka šī ir ļoti vērtīga pieredze.

Tālāk dodamies uz Liepāju, kur mūs gaida Liepājas Amatnieku namā. Amatnieku nams ar Liepājas pašvaldības atbalstu iekārtots bijušajās armijas kantora telpās. Ēkas divos stāvos vietu atradusi izstāžu zāle un darbnīcas iekārtojuši vairāki amatnieki – audējas, ādas un dzintara apstrādes meistari, leļļu un tekstilmozaīkas izgatavotāji u. c. Darbi tiek gatavoti uz vietas un var skatīt radīšanas procesu un pieteikties apmācībām. Izstāžu zālē var apskatīt Lejaskurzemes novadu tautas tērpus, no kuriem daži ir vairāk nekā 100 gadu veci. Apskatāmas ir pasaulē garākās dzintara krelles. Ļoti Amatnieku nama darbošanos atbalsta pašvaldība – neprasot nomas maksu par nama izmantošanu. Apmierinātas ir abas puses – vieniem ir sakārtots īpašums ar tūristu piesaisti, otriem ir iespēja gatavot savus darinājumus, dalīties ar amata prasmi. Atpakaļceļā jau radās ideja, ka tāds nams ir nepieciešams arī Valmierā, un biedrība „Beverīnas amatnieki”, kura jau sadarbojas ar Valmieras domi, varētu būt šīs idejas ieviesēja dzīvē.

Brauciena rezumējums – mājražotāji un amatnieki ir un strādā visos novados. Svarīgi apzināt savu mērķi un strādāt tā īstenošanai. Ļoti daudz jāmācās, lai piedāvātais produkts būtu pievilcīgs patērētājam.

Inga Ozoliņa,

LLKC Valmieras nodaļas uzņēmējdarbības konsultante