Interesantas lauksaimniecības dažādošanas idejas Beļģijā

Pasākuma“Horizon 2020” prioritātes projekta “Lauksaimniecības inovāciju telpa/Agrispin” ietvaros bija iespēja apmeklēt radošas saimniecības Beļģijā. “Agrispin” ir projekts, kurā sadarbojas zinātnieki un konsultanti, un tā ietvaros partneri dalās ar savā valstī realizētajām jaunajām  idejām lauksaimniecībā.

Sukulentu audzēšanas saimniecība “Belgicactus” (www.belgicactus.be)

Saimniecība gadu gaitā no tās īpašnieka hobija – kaktusu audzēšanas – izaugusi līdz 21 000 kvadrātmetru platībai, kurā aptuveni puse ir siltumnīcas un puse – atvērta tipa audzētava, kurā laistīšanai lielākoties tiek izmantots savāktais lietusūdens.

Saimniecība sākusi ar kaktusu audzēšanu, taču pēdējos gados gandrīz pilnībā pievērsusies sukulentu audzēšanai. Tajā tiek ražots ap 200 dažādu produktu pārdošanai.

Inovatīvas pieejas mācības – „Agricoach” kursi

Saimniecību ilgus gadus vadījis ģimenes tēvs, bet pirms gada devies pensijā un tagad siltumnīcās „piestrādā” kā brīvprātīgais hobija darbinieks. Kad bija pienācis laiks dēliem pārņemt saimniecību, tika izlemts, ka par vadītāju kļūs dēls, kurš līdz tam strādājis par pavāru. Lai gūtu labāku priekšstatu par uzņēmuma vadīšanu, jaunais vadītājs pieteicās „Agricoach” apmācībām. Tā ir pieeja  apmācībām, kurā vadības jautājumi tiek risināti lielākoties no praktiskā, ne teorētiskā viedokļa, līdz ar to ir vieglāk izprast, kā dažādās situācijās rīkoties savā saimniecībā.

Apmācības notika vienlaikus astoņiem dažādiem saimniecību vadītājiem no tuvējās apkārtnes. Katra no astoņām mācību reizēm, kas ilga aptuveni četras stundas, notika citā saimniecībā, kur bija iespēja redzēt atšķirīgu saimniekošanu, bet reizēm tik līdzīgas vadības problēmas, kas saistītas ar sezonas darbinieku piesaisti un motivāciju, naudas līdzekļu apriti un produkcijas tirgus vadību.

„Agricoach” vadības apmācības pieeja būs pieejama šī gada beigās tulkojumā angļu valodā, kad ar to būs iespējams iepazīties sīkāk.

Kazkopības saimniecība “DePolle” (www.polle.be)

Saimniecībā tiek audzētas 500 Zānes šķirnes kazas. Iegūtais piens tiek pārstrādāts pašu pārstrādes cehā, kur tiek ražoti dažādi cietie sieri, mīkstie sieri ar dažādām piedevām un pelējuma jeb pelnu sieri. Tāpat tiek ražots saldējums ar dažādām piedevām, kā arī fasēts piens.

Saimniecībā kazas gandrīz visu gadu dzīvo kūtīs un dažkārt tiek izlaistas ganībās. Tā kā kazas gaļas tirgus Beļģijā ir ļoti neliels, bet piena produkti pieprasīti, saimniecībā secināts, ka kazlēnus audzēt ir pārāk dārgi (tiek pārtraukta piena iegūšana un pieaug veterinārijas izmaksas). Tāpēc ieviesta sistēma, ka kazas  atnesas vien divas reizes un, sākot no otrās laktācijas, dod pienu vairākus gadus. Tas panākts, nodrošinot kazām kūtī „mūžīgu vasaru” ar apgaismojuma un siltuma palīdzību. Parasti aptuveni septiņu gadu vecumā kazām piens samazinās, un, ja tās dod mazāk nekā 2 l piena dienā, tās tiek likvidētas. Lai uzturētu ilgu laktāciju, esot ļoti būtiski ievērot „vasaras režīmu” un nemainīgu slaukšanas laiku.

Saimniecības valde

Fermas īpašnieki, nonākuši finansiālās grūtībās, sāka šaubīties par saimniecības nākotni, par izvēlētajiem produkcijas veidiem, noieta tirgu. Vai paplašināt tūrismu saimniecībā, samazināt vai palielināt dzīvnieku skaitu?  Ko darīt, lai izdzīvotu?

Šeit ar risinājumu palīdzēja vietējie konsultanti, kuri ieteica saimniecības darbības un nākotnes izvērtēšanai izveidot valdi, kurā darbotos īpašniekiem uzticami cilvēki.  Tā sastāv no īpašniekiem, konsultanta, slimnīcas vadītāja, cepumu fabrikas vadītāja un pensionēta siera ražotnes vadītāja. Visi, izņemot konsultantu, valdē strādā kā brīvprātīgie, saņemot par darbu saimniecības produkciju un pateicību.

Šāda veida valde ļāva saimniecībā izprast notiekošos procesus, ļaujot īpašniekiem uz tiem paskatīties it kā no malas.  Valdē iesaistīto cilvēku atšķirīgā pieredze deva stimulu izmaiņām saimniecībā, kas tagad ļauj tai strādāt ar labākiem finansiāliem rādītājiem un vairo īpašnieku apmierinātību ar saimniecības darbību un dzīvi kopumā. Saimniecība sakārtota tiktāl, ka  īpašnieku pieaugušie bērni redz, ka laukos iespējams dzīvot labi un ir gatavi pārņemt saimniecības vadību nākotnē.

“DePolle” īpašnieki minēja šādas galvenās atziņas:

• Ļoti būtiski atzīt, ka ir problēmas, kas jārisina;
• Jāiemācās uzticēties iesaistītajiem cilvēkiem;
• Jābūt gataviem pārmaiņām;
• Jābūt gataviem mainīt sevi un pieeju savam darbam un īpašumam.

Loģistikas pieejas izmaiņas saimniecībā

Līdz 2013. gadam “DePolle” īpašnieki paši izplatīja savu produkciju – brauca uz tirdziņiem, veda produkciju individuāliem pasūtītājiem. Pēc saimniecības darbības analīzes tika secināts, ka šāds produktu izplatīšanas veids ir pārāk dārgs ieguldītā laika un līdzekļu dēļ, tāpēc kopā ar konsultantiem saimnieki nonāca pie secinājuma, ka jāmaina piegādes sistēma.  Saimnieki uzrunāja 12 apkārtējos lauksaimniecības produkcijas ražotājus, un pieci no tiem atsaucās viņu aicinājumam veidot kopēju loģistikas sistēmu. Viņi vienojās ar pārvadātāju, kurš ir gatavs izvadāt produkciju, un tagad tirdziņos piedalās kā viens pārdevējs, kurš piedāvā kazu un govs piena produkciju, cūkgaļu, augļus un tomātus, kā arī kartupeļus un dārzeņus. Produkcija tiek vesta uz tirdziņiem, kā arī izplatīta iepriekšējiem visu saimniecību produkcijas noņēmējiem individuāli.

Loģistikas ārpakalpojuma izmantošana saimniecībām ir lētāks risinājums, nekā vest produkciju pašiem, un īpašnieku laiks var tikt veltīts būtiskākiem procesiem saimniecībā.

Safrāna audzēšanas saimniecība „Belgische Saffraan” (www.belgischesaffraan.be)

Linda un Marks 2011. gadā nopirka lauku saimniecību, kur pārvācās dzīvot un vēlējās izveidot “Bed&Breakfast” tipa viesnīcu. Tomēr līdz šim viesnīca tā arī nav ierīkota. 2012. gadā pavisam netīšām saimnieki uzzināja par safrāna krokusu audzēšanas iespējām savā reģionā, augustā iestādīja pirmos 1000 krokusu sīpolus, un jau tajā pašā gadā ievāca sev neticami daudz – 3,12 gramu safrāna paredzamo 2 gramu vietā, kas ļāva secināt, ka viņu zeme ir piemērota šiem stādījumiem. Safrāns ir viena no dārgākajām garšvielām pasaulē un vērtējama dārgāk par zeltu.

Tagad saimniecībā ir ceturtdaļhektāru liela safrāna krokusu audze, kas tiek apstrādāta bez īpašas tehnikas, izmantojot roku darbu. Krokusi zied oktobrī, kad divas nedēļas ir aktīvākais ziedu novākšanas laiks. Safrāns ir šo ziedu putekšņlapas, kas jānovāc un jāapstrādā uzziedēšanas dienā.

Lai veicinātu safrāna pārdošanu, saimniecībā izstrādāti vairāki produkti, tai skaitā safrāna sinepes, liķieris u. c.

Radošais brauciens uz Angliju

Tikpat netīšām, kā uzsākuši safrāna audzēšanu, īpašnieki piedalījās radošā braucienā uz Angliju kopā ar citiem lauku saimniecību īpašniekiem. Šī 22 stundu ilgā brauciena mērķis bija – katram atgriezties ar loģisku un realizējamu ideju savas produkcijas pārdošanai un iepakošanai.

Brauciena galamērķis bija Anglijas lielveikals, kurā dalībniekiem tika iedoti Polaroid tipa fotoaparāti un dots uzdevums veikalā atrast:

• Interesanti iepakotu produktu (piemēram, jogurts, kas iepakots augļu izskata trauciņos);
• Produktu ar neredzētu recepti;
• Produktu, kas paredzēts īpašai mērķa grupai (mohito alkoholiskais saldējums, melns salvešu iepakojums „vīriešiem”);
• Produktu, kas paredzēts lietošanai nepierastā laikā (mazgātu, kumosa izmēru augļu izlase uzkodām pa ceļam, uzkodu burkāni).

No brauciena safrāna audzētāji atveda idejas iepakojuma veidošanai un guva iedvesmu tālākai darbībai.

Anita Diebele,

LLKC Projektu un attīstības daļas projektu vadītāja

Foto: Anita Diebele