Talsos seminārs par ūdenskrātuvju uzturēšanu un labiekārtošanu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu nodaļa organizēja informatīvo semināru par ūdenskrātuvju veidošanu, uzturēšanu un labiekārtošanu.

Roberts Šiliņš, Engures ezera dabas parka fonda vadītājs, dalījās zināšanās par ūdenskrātuvju rakšanu, tīrīšanu un kopšanu. Tika izstāstīti galvenie nosacījumi karpu un foreļu audzēšanā. Tās noteikti neaugs vienā dīķī, jo karpas ir siltummīloša suga, kam nepieciešams samērā sekls dīķis ar lēzeniem krastiem un iespējami lielāku ūdens spoguli. Savukārt foreles ir lašveidīga, aukstummīloša zivju suga, kam nepieciešams vēss, ar skābekli bagāts ūdens.

Interesanti bija uzzināt par savstarpēji saderīgām un nesaderīgām zivju sugām piemājas dīķos. R. Šiliņš aicināja arī ievērot ielaisto zivju daudzuma samērību ar dīķa platību un ieteica ne tikai komercdīķus, bet arī piemājas dīķus veidot ar ūdens nolaišanas iespējām, kas turpmākajos gados krietni atvieglo to kopšanas darbus.

Viena no interesantākajām piemājas dīķa tīrīšanas metodēm, ko minēja R. Šiliņš, ir zālēdāju zivju (piemēram, raibo platpieru vai balto amūru) ielaišana ūdenstilpnē. Šīs zivis dažu gadu laikā var attīrīt dīķi no saaugušiem ūdensaugiem. Tikai jāņem vērā, ka tās notiesās ne tikai nevajadzīgos, bet arī dekoratīvos ūdensaugus – ūdensrozes, vilkvāles u. c.

SIA “Janvāri” vadītāja Ieva Bērziņa klātesošos informēja par dīķu labiekārtošanas nosacījumiem. Galvenais pirms dīķa rakšanas saprast, kādam mērķim tas tiek veidots – zivju audzēšanai, ainavas papildināšanai, lopu dzirdīšanai u. c. No tā atkarīgs, kādu dīķi veidot un kā to apsaimniekot.

Būtiski ir veikt dīķa potenciālās vietas ģeoloģisko izpēti, virszemes un pazemes ūdeņu piekļuvi, lai nodrošinātu pastāvīgu ūdens daudzumu ūdenstilpnē. Pretējā gadījumā ilgstoša sausuma rezultātā dīķis izžūst, veidojot neglītu bedri. Šādas ainavas izteikti vērojamas šogad pēc ilgstoša sausuma gan vasaras, gan rudens periodā.

Lai atvieglotu dīķa kopšanu un nepieļautu strauju tā aizaugšanu, Ieva Bērziņa aicināja ievērot samērību lapu koku sastādīšanai ap ūdenstilpni. Pietiek ar dažiem solīteraugiem, kas veido glītu saspēli ar dīķa spoguļvirsmu. Savukārt skuju koku stādījums ap dīķi vizuāli padara to tumšu un drūmu. Maza dīķa krasta un ūdens virsmas starpībai nevajadzētu būt lielākai par 50 cm, lai dīķis nerada bedres iespaidu.

Lekcijas bija interesantas un noderīgas. Starp lektoriem un klausītājiem veidojās sarunas un diskusijas, jo katrs atnākušais vēlējās noskaidrot sev nepieciešamo informāciju.

Informatīvais seminārs tika organizēts Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitāšu ietvaros.

Ilze Ventiņa,

LLKC Talsu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante