Polijas pieredze piekrastes teritoriju attīstības un darbības dažādošanā

LLKC Zivsaimniecības sadarbības tīkls novembrī rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu uz Poliju. Tā mērķis bija iepazīties ar piekrastes zvejnieku pieredzi un problēmām, kuras ir aktuālas gan Latvijas, gan Polijas piekrastes zvejniekiem, piemēram, roņu nodarītais kaitējums zvejas rīkiem un lomam.

Brauciena laikā bija iespēja iepazīties ar vietējo rīcības grupu darbu, kā arī vairāk uzzināt par zivju pārstrādes veidiem, kas rada lielāku pievienoto vērtību pašu ķertajām zivīm. Varēja gūt ieskatu par Polijas lielo zivju pārstrādes uzņēmumu darbu un dalīties pieredzē par Eiropas fondu apguvi. Polija, kā zināms, ir viena no zivju pārstrādes lielvalstīm Eiropā, ko apliecina apmeklētie zivju pārstrādes uzņēmumi, kas ir iespaidīgi gan ar ražotnes lielumu, gan pārstrādāto zivju produkcijas apjomu, gan uzņēmumos nodarbināto cilvēku skaitu.

Pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu pārstāvji – no IK “Reinis B”, ZVS “Lucītis”, IK “Dalle” un citi, gan piekrastes zvejnieki – no z/s “Rāmas”, IK “Oskars Celkarts”, kā arī pārstāvis no Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un LLKC zivsaimniecības konsultanti. Visi brauciena dalībnieki bija gandarīti par iespēju apmeklēt divus lielus zivju pārstrādes uzņēmumus un iepazīties ar pilnu zivju pārstrādes ciklu, izstaigājot visus cehus un noliktavas, tai skaitā arī saldētavas, kuras bija lielākas par daža laba brauciena dalībnieka ražotni kopumā. Šādos uzņēmumos noorganizēt ekskursijas ir ļoti sarežģīti, jo stingro higiēnas prasību dēļ uzņēmumam tam speciāli jāgatavojas un jāuzņemas arī zināms risks.

Pirmajā brauciena dienā tika apmeklēta zivju izsole Ustkas pilsētā, kur vietējie zvejnieki ļoti veiksmīgi realizē pašu ķertās zivis par iespējami lielāko tā brīža tirgus cenu, gadā realizējot 800–900 tonnas zivju. Zivju izsoļu namā nodarbināto skaits atkarībā no sezonas svārstās no 9 līdz 23 darbiniekiem, vajadzības gadījumā darbus organizējot pat trijās maiņās. Dienas otrajā daļā brauciena dalībnieki tikās ar vietējām zvejnieku rīcības grupām, diskutējot par aktuālākajām šī brīža problēmām, kā arī apmeklējot zivju pārstrādes uzņēmumu „Losos” Slupskas pilsētā. Uzņēmums, kurš dibināts 1954. gadā, nodarbina 420 darbiniekus, dienā saražojot 250 000 konservu kārbu un ap 1000 tonnas laša filejas mēnesī. Saldētavu ietilpība ir līdz 3,5 tūkstošiem tonnu, ar iespēju dienā sasaldēt līdz 100 tonnām zivju. Patīkams pārsteigums bija uzņēmuma ražošanas līnijas, kuras bija ražotas Latvijas uzņēmumā „Peruza”.

Vietējais lauku konsultāciju centrs bija noorganizējis vairākas tikšanās dažādās Polijas pilsētās ar vietējām zvejnieku asociācijām, kā arī tika apmeklēts lielākais siļķu pārstrādes uzņēmums Polijā „SEKO”, kurš nodarbina ap 500 darbinieku vienā maiņā, darbs uzņēmumā tiek organizēts trijās maiņās, gadā saražojot vairāk par 12 000 tonnām gatavās produkcijas. No saražotajiem 400 produkcijas veidiem ap 90% tiek realizēts vietējā Polijas tirgū. Apskatījām arī liela apjoma foreļu caurplūdes audzētavu „Zapora–Milof” Rutlā, kur gadā tiek izaudzēts ap 700–900 tonnām foreļu. Uzņēmums dibināts 1975. gadā un aktīvi darbojas arī šobrīd, veicot izaudzēto zivju pārstrādi, tādējādi būtiski palielinot uzņēmuma ienākumus.

Brauciena laikā bija daudz iespēju dibināt kontaktus gan ar vietējām zvejnieku rīcības grupām, gan Zivju izsoļu uzņēmumu, gan ar zivju pārstrādes uzņēmumiem, kas arī tika darīts, jo svaigo zivju cenas bija ļoti pievilcīgas. Pārrunājot brauciena laikā gūto pieredzi, vairāki uzņēmēji atzina, ka ir guvuši daudz ideju savu uzņēmumu darbības uzlabošanai, efektivitātes celšanai un produkcijas dažādošanai.

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā gūtās atziņas:

Pirmkārt.Latvijas iekšējais tirgus un zivju pārstrādes un realizēšanas iespējas salīdzinājumā ar Polijas iespējām ir krietni mazākas, bet ir iespējami alternatīvi risinājumi, piemēram, veidot “nišas” produktus, akcentēt kvalitāti, ne kvantitāti.

Otrkārt. Galvenais attīstības priekšnoteikums ir piekrastes zvejniecības attīstības veicināšana valsts mērogā, draudzīgas vides veidošana vietējiem uzņēmējiem.

Treškārt. Latvijā piekrastes zvejniekiem un mazajiem pārstrādātājiem būtu nepieciešams apvienoties organizācijās, tādējādi veidot platformu veiksmīgākai dalībai Eiropas fondu apguvē.

Brauciena dalībnieki atzinīgi izteicās par iegūtajām zināšanām un pieredzi, visvairāk atzīmējot gandarījumu par iespēju apmeklēt zivju pārstrādes uzņēmumus un zivju izsoli, gan arī praktiski apskatot un izpētot uzņēmumus un diskutējot ar vietējiem zvejnieku organizāciju pārstāvjiem.

Raivis Apsītis,

LLKC Zivsaimniecības nodaļas eksperts zivsaimniecībā