Reņģu zvejnieki piedalās Reņģēdāju festivālā Salacgrīvā

Ceļot godā reņģi, 21. maijā Salacgrīvā tika aizvadīts pirmais Reņģēdāju festivāls. To organizēja Salacgrīvas novada pašvaldība. Pasākumā aktīvi piedalījās Salacgrīvas novada reņģu zvejnieki, piedāvājot bez atlīdzības reņģēdājiem vairāk par tonnu sudraboto zivju.

Pasākumā reņģēdāji andelējās, spēlēja kumēdiņus, mērojās spēkiem, rādīja senās zvejnieku prasmes, plostoja pa Salacu un sacentās reņģu pagatavošanā. To visu caurvija pašdarbības kolektīvu dziedāšana, dancošana un muzicēšana, dažādas uzrunas, un izskanēja pat zinātniski populistisks referāts par reņģēdāja sociālo fenomenu.

Pasākuma sagatavošanas procesā zvejniekus uzrunāja Dzintris Kolāts, satura producents un vadītājs, ar aicinājumu piegādāt ēdājiem šo pamatproduktu. Kuivižu vīri no SIA “Aļģes 1”, SIA “Baņķis”, IK “Kuivižkrasts”, zv/s “Bute” labprāt atsaucās bijušā kuivižnieka aicinājumam un nodrošināja pasākumu ar “jūras sudrabu”.

Kuivižu zvejniekiem turpmākajā darbā noteikti palīdzēs fakts, ka lielākā daļa no pirmā Reņģēdāju festivāla dalībniekiem, sagatavojot un nobaudot dāvātās reņģes, pateicās viņiem un novēlēja: “Ne asakas!”.

Tikos ar uzņēmumu pārstāvjiem, lai uzzinātu un stāstītu lasītājiem vairāk par tiem, vaicājot:

1. Cik nozīmīga reņģe ir jūsu uzņēmumam, kādi šīs zivs nozvejas apjomi ir jūsu uzņēmumā pēdējos gados, kas varētu to ietekmēt?

2. Vai šāds festivāls varētu turpināties kā ikgadējs pasākums, kurā zvejnieki varētu aktīvi piedalīties? Kādi ieteikumi rīkotājiem?

3. Kāda ir jūsu iecienītākā reņģu pagatavošanas recepte?

Jānis Krūmiņš, SIA “Aļģes 1” īpašnieks:

– Mūsu uzņēmumam reņģu zveja ir galvenais iztikas avots. Nozvejas apjoms svārstās no 50–100 tonnām gadā, tas atkarīgs no laika apstākļiem un Rīgas jūras līča ūdeņu piesārņojuma.

– Jā, atbalstām ikgadēju festivāla rīkošanu!

– Ļoti garšīga sanāk reņģu zupa, ko reiz vārīju arī vāciešiem. Viņi piedalījās pašā jūras zvejā un vārīšanas procesā. Recepte zupai nav sarežģīta, reņģi tikai noskalo no zvīņām, liek ūdenī un vāra kopā ar sāli, pipariem, lauru lapām. Beigās pieliek dilli un gatavs!  Mani viesi baudīja vairākas porcijas, kamēr katls tukšs, un beigās vēl noteica: “Un šo zivi mēs, vācieši, miltos pārstrādājam...”

Guntis Bergs, SIA “Baņķis” finanšu direktors:

– SIA “Baņķis” nodarbojas tikai ar reņģu zveju Rīgas jūras līča piekrastē ar reņģu stāvvadiem un zvejas laivām, kā arī aiz piekrastes ar diviem zvejas traleriem. Gadā nozvejojam vairāk nekā 2000 tonnu reņģu, šķirojam, saldējam un piegādājam konservu cehiem Latvijā, kā arī eksportējam uz Lietuvu, Igauniju un Ukrainu. Nozīmīgs tirgus agrāk bija arī Krievija un Baltkrievija. Uzņēmuma darbību ietekmē limitētie zivju krājumi, kā arī periodiski mainīgais zivju tirgus.

– Reņģēdāju festivāls noteikti var būt tradicionāls pasākums, vairāk tūrisma un izklaides aktivitāšu ziņā, tikai ieteikums izvēlēties atbilstošu laiku, jo šobrīd traļu zvejai Rīgas jūras līcī ir aizliegums (no 15. maija līdz 15. jūnijam), un stāvvadu zveja vēl tā riktīgi nav iesākusies. Gribētos tomēr, lai reņģu festivāls nepaliktu bez svaigām reņģēm.

– Mūsu tradicionālā recepte ir: “Paņem lielo reņģ’, izgriež filej’, izņem asak’, saliek iekšā sinep’s, majonēz’, garšviel’s, zaļum’s (dill’s u. c.), saloc kopā, apviļā miltos un izcep. Laiž, lai atdziest un savelkas, ēd atdzesēt’.”

Andris Skuja, IK “Kuivižkrasts” īpašnieks:

– Reņģu zveja ir galvenā manā uzņēmumā. Tā gan pēdējos gados samazinās, bet gads gadam nav brālis, gan būs labi!  Nozvejas apjoms svārstās ap “padsmit” tonnām gadā, rekords bija 43 tonnas.

– Ja būs labi laika apstākļi, šis festivāls rullēs! Ieteikums būtu to rīkot Kuivižos, jo tur ir plašs laukums un liela autostāvvieta.

– Ar “ķepu” ņem no spaiņa reņģes, uzber uz pannas, cep ar sāli un pipariem, un jau ir baudāma maltīte...

Visvaldis Šrenks, zv/s “Bute”īpašnieks:

– Manā saimniecībā reņģu zvejai ir liela nozīme. Nozveja ir atkarīga no realizācijas, apjomu varam arī palielināt, ja ir veiksmīga pārdošana.

– Jā, festivāls ir apsveicama lieta! Pirmais parādīs, ko uzlabot nākamajā gadā.

– Visādi reņģi var pagatavot, tā vienmēr ir ēdama! Piemēram, noskalotu reņģi liek uz grila, apcep no abām pusēm, apber ar sāli, pipariem un pasniedz. Es tādu gatavoju kādā pasākumā Ainažu muzejā, un viena 70 gadu veca, cienījama kundze pēc maltītes baudīšanas pateicās ar vārdiem: ”Mūžs ir nodzīvots nezinot, ka reņģe ir TIK garšīga!”

Jānis Kravalis,

LLKC Siguldas nodaļas lauku attīstības konsultants