Kā apvienoties, mācāmies no zviedriem

Preiļu puses zemnieki viesojās Zviedrijā, lai izzinātu kooperatīvu darbības principus šajā valstī un salīdzinātu ar situāciju Latvijā. Brauciena laikā tika apmeklēts viens no lielākajiem un pieredzes bagātākajiem meža kooperatīviem – “Sodra”.

Zviedrijā šobrīd pavisam darbojas četri meža īpašnieku kooperatīvi, kas, lai izslēgtu savstarpējo konkurenci, ir sadalījuši visu valsts teritoriju četrās daļās. “Sodra” ir viens no lielākajiem meža īpašnieku kooperatīviem, atrodas Zviedrijas dienvidu daļā, un to pārstāv aptuveni 51 tūkstotis biedru.

Svarīgi, ka par “Sodra” biedru var kļūt tikai meža īpašnieks. Lai kooperatīvs efektīvi darbotos, ir izveidotas vairākas reģionālās struktūrvienības – 36 mežsaimniecības. Kooperēšanās mērķis – ar kopdarbības palīdzību palielināt meža īpašnieku ekonomisko ieguvumu no viņu īpašuma un sniegt dažāda veida konsultācijas un pakalpojumus.

Kooperatīvs ar 75 gadu vēsturi

Kooperatīvs tika izveidots pirms 75 gadiem, un tā pamatnodarbošanās bija kopīga koksnes tirdzniecība. Jau dibināšanas sākumā biedriem tika nodrošinātas augstākas iepirkuma cenas un stabils produkcijas noiets. Šo 75 gadu laikā “Sodra” ir kļuvis par industriālu uzņēmumu, kas koksni ne tikai iepērk, bet arī pārstrādā kokmateriālā, celulozē un zaļajā enerģijā. Kooperatīvs kokmateriālu lielākoties iepērk tikai no saviem biedriem, trūkstošo materiālu iepērk no tiem meža īpašniekiem, kuri nav kooperatīva biedri.  Kooperatīvs kokmateriālus eksportē uz tādām valstīm kā Ķīna, Anglija u. c. Ārējo tirgu apgūšana veicina kooperatīva stabilitāti.

Lai kļūtu par kooperatīva biedru, jāmaksā biedru nauda, un tā ir atkarīga no meža īpašuma lieluma. Biedru naudas apjomu un maksāšanas kārtību nosaka kooperatīva statūti. Biedram izstājoties, samaksātā biedru nauda tiek atgriezta atpakaļ. Kooperatīva biedriem ir vienādas balsstiesības – katram viena balss neatkarīgi no meža lieluma, tādējādi tiek uzklausīts un ņemts vērā arī nelielu meža īpašnieku viedoklis.

Kļūstot par kooperatīva biedru, biedriem tiek piedāvāts daudz dažādu pakalpojumu, ir iespēja saņemt konsultācijas un piedalīties semināros, veicinot efektīvu meža apsaimniekošanu. Tāpat tiek rīkotas apmācības, kuru ietvaros ir iespēja saņemt meža darbiem nepieciešamās apliecības un licences. “Sodra” kooperatīva biedriem ir iespēja saņemt meža apsaimniekošanas plāna aplikāciju savā mobilajā telefonā, lai jebkurā laikā varētu aktualizēt izmaiņas savā meža īpašumā.

Iepirkšanas cenas visiem vienādas

Visiem kooperatīva biedriem kokmateriālam iepirkšanas cenas ir vienādas. Ik gadu kooperatīva biedri var saņemt piemaksas, kas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz iepriekšējā gada peļņu, un tā tiek sadalīta piemaksās proporcionāli iepriekšējā gada katra īpašnieka realizētajam kokmateriālu apjomam. 

Lai kopīgi lemtu un pieņemtu svarīgus lēmumus, katru gadu notiek biedru kopsapulces. Uz kopsapulci tiek izvirzīti 200 reģionālo struktūrvienību biedri, kuri ievēl direktoru padomi. Tā viena gada garumā vada kooperatīvu un pieņem svarīgākos lēmumus. Direktoru padomē var tikt ievēlēts jebkurš, netiek ņemts vērā meža īpašuma lielums. 

Izstāties no kooperatīva var jebkurā laikā, un galvenie izstāšanās iemesli var būt: tiek pārdots meža īpašums, koksne tiek realizēta citam uzņēmumam vai kooperatīvam.

Veiksmes pamats ir biedru kopīgs mērķis

Pēc apmeklējuma secinājām, ka kooperatīva veiksmes pamats ir kooperatīva biedri. Jau dibināšanas laikā viņiem ir jābūt kopīga mērķa vadītiem, jābūt uzticīgiem un atbildīgiem biedru priekšā. Kooperatīvs “Sodra” cenšas aktīvi iesaistīties meža nozares politikas un likumdošanas veidošanā, tādējādi maksimāli gūstot labumu sava kooperatīva biedriem. Šobrīd biedri aktīvi iesaistās kooperatīva politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā.

Kooperatīva izveidošanās pamatā ir pilna servisa nodrošināšana, sākot no stādu iegādes, meža stādīšanas pakalpojuma līdz meža izstrādei, kokmateriālu pārstrādei un realizācijai. Pareizā brīdī pieņemti stratēģiski lēmumi par celulozes rūpnīcas būvniecību ļāvuši nodrošināt ienākumu stabilitāti kooperatīva biedriem un turpināt attīstību, neskatoties uz ekonomiskās lejupslīdes brīžiem kokmateriālu tirgū.

Brauciens notika Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.

Jolanta Augšpūle, LLKC Preiļu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Mārīte Vucenlazdāne, LLKC Preiļu konsultāciju biroja vadītāja