Sociālā uzņēmējdarbība zivsaimniecības teritorijās

Sociālā iekļaušanās, sociālā uzņēmējdarbība kļūst arvien aktuālāka tēma, neviļus pievēršot sabiedrību domām par to, kas tas vispār ir un cik ļoti tas mūs skar. Arī zivsaimniecības sektors nebūt nav izņēmums, ir svarīgi atrast un rast veidus, kā ikviens indivīds var atrast savu vietu, varbūt ne vienmēr tik daudz iegūstot finansiālā ziņā, kā sniedzot labumu arī apkārtējiem cilvēkiem.

Pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas, sadarbībā ar Zemkopības ministriju, vietējo rīcības grupu “Partnerība laukiem un jūrai” un FARNET (Eiropas Zivsaimniecības teritoriju tīkls) tika organizēts starptautisks seminārs zivsaimniecības vietējām rīcības grupām (turpmāk – ZVRG), kura tēma bija “Sociālā iekļaušanās dinamiskās zivsaimniecības kopienās”. Seminārs norisinājās no 21. līdz 23. martam Jūrmalā. Seminārs bija plaši apmeklēts un tajā piedalījās apmēram 150 dalībnieki no Beļģijas, Bulgārijas, Ungārijas, Kipras, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Itālijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas, Spānijas, Zviedrijas un Lielbritānijas.

Pasākuma laikā tika vērsta uzmanība uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas skar sociālo iekļaušanu teritorijās, kurās nodarbojas ar zivsaimniecību. Liels uzsvars tika likts uz to, kā veicināt uzņēmēju garu piekrastes teritorijās zivsaimniecības sektorā, kā iedrošināt cilvēkus ne vien vēlmei līdzdarboties, bet arī vēlmei radīt iespējas darboties citiem.

“Sociālās iekļaušanās jomā ir ļoti plašs darba lauks,” tā Marie Anne Paraskeva no DG Employment noslēdza savu paneļdiskusijas ievadrunu. Vairāki sociālo jautājumu eksperti, piemēram, jau minētā Marie-Anne Paraskeva, Antoinī San-Denī no ESF Transnational Platform, Madara Ūlande no Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas un Gvins Evanss no ZVRG Velsā, Lielbritānijā, piedalījās seminārā, radot augsni pārdomām par to, kādā veidā sociālā iekļaušanās ir ietverta dažādās dzīves jomās.

Darba grupās tika pārrunātas zivsaimniecības nozarē nodarbināto iespējas ne tikai tradicionālā veidā, bet arī mazliet citādi, sasaistot ar tūrismu, izglītošanu, pakalpojumu un produktu klāsta paplašināšanu. Galvenās tēmas darba grupās bija: alternatīvi saimniekošanas veidi zivsaimniecības kopienās; darbaspēka novecošanās zivsaimniecības sektorā un jaunu cilvēku iesaistīšanas izaicinājumi; iekļaušana zivsaimniecības kopienās, izskatot jautājumus par to, kā veiksmīgāk iesaistīt mazāk aizsargātās grupas un kā, piemēram, sievietes, ilgtermiņa bezdarbniekus un cilvēkus ar invaliditāti. Eiropas mērogā tika pārrunāts arī temats par imigrantu iekļaušanu zivsaimniecības kopienās.

Pasākuma laikā notika plaša pieredzes apmaiņa un iepazīstināšana ar dažādiem veiksmīgiem projektiem, kas vērsti uz zivsaimniecības sektoru un sociālajām jomām, dažādās Eiropas dalībvalstīs. Līdz šim Latvijas teritorijā zivsaimniecības sektorā nav sevišķi bijusi pievērsta uzmanība projektiem, kas skartu arī sociālās iekļaušanas jomu. Tomēr pēc semināra, dodoties mācību braucienā, bija iespējams apskatīt un uzzināt pat par četriem projektiem Engures pusē, kuri saistāmi ar sociālo iekļaušanos.

Mācību brauciena laikā tika apmeklēti Ragaciema sedumi jeb Ragaciemā izveidotās tradicionālās zvejnieku būdas, kuras mūsdienās kalpo gan zvejnieku darba vajadzībām, gan kā dažādu vietējās kopienas pasākumu organizēšanas vieta, tai skaitā Zvejnieku svētku. Bija iespēja apskatīt arī Engures zvejnieku ostu, kurā biedrība „Jahtklubs Engure” ir iegādājusies un uzstādījusi peldošus pontonus ar aprīkojumu publiskas peldošās piestātnes izveidošanai. Engures saieta namā mācību brauciena dalībnieki tika iepazīstināti ar projektiem, kuri vērsti uz divām svarīgām sociālajām grupām – jauniešiem un vecāka gadu gājuma cilvēkiem. Zivsaimniecības sadarbības tīkla (ZST) projektu vadītājs Kristaps Gramanis sniedza ieskatu ZST projekta norisē par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu akvakultūrā un zivsaimniecībā, vēršot uzmanību uz to, cik liela nozīme ir tam, lai gados jauni cilvēki varētu attīstīt savas prasmes, kļūtu finansiāli stabili un spētu redzēt zivsaimniecības potenciālu piekrastes teritorijās. Nereti aizmirsti tiek arī vecāki cilvēki, kuri ilgtermiņā ir bezdarbnieki. Lai šos cilvēkus vairāk iesaistītu un sniegtu iespējas būt ekonomiski aktīviem, Engures pašvaldības projektu koordinatore Alise Indriksone stāstīja par projektu “ACTIVE AGE”, ko Engures pašvaldība kopā ar Apes novadu un Setomas pašvaldību Igaunijā īsteno Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmā. Projekta mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, lai darba tirgū būtu iespējas arī pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem un pensionāriem, kuri vēlas apgūt jaunas prasmes un izmantot tās papildu ienākumu gūšanai, aptuveni 100 personām Engurē organizētas apmācības, lai viņi iegūtu iemaņas un zināšanas, kas nepieciešamas vietējā sabiedriskajā un privātajā sektorā.

Izdzirdot vārdus “sociālā iekļaušanās”, mums šķiet, ka tie ir kas svešs Latvijā, un it īpaši zivsaimniecībā, zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās. Tomēr gan ZVRG projektos, gan citos Latvijā īstenotajos ES fondu projektos ir atrodami dažādi piemēri, kas ir vērsti uz sociālo iekļaušanos. Neviļus jāuzsver arī Zivsaimniecības sadarbības tīkla darbs, kurš savu aktivitāšu ietvaros ne reizi vien skāris šo tēmu, īstenojot zivsaimniecības popularizēšanas aktivitātes skolniekiem, veicinājis jauniešu iesaisti uzņēmējdarbības uzsākšanā, lai mazinātu jauniešu aizplūšanu no piekrastes teritorijām. ZST ikdienas darbā, strādājot arī ar piekrastes teritorijas mazajiem zivsaimniecības uzņēmumiem, tiek veicināta viņu ekonomiskā izaugsme, darbības dažādošana un, pats svarīgākais, tiek domāts, lai turpinātu zivsaimniecības jomas darbīgumu piekrastes teritorijās.

Prezentācijas pieejamas: https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/cms/farnet2/news-events/events/transnational-seminars/social-inclusion-vibrant-fishing-communities-jurmala-21-23_en

Aiva Saulīte-Liniņa,

LLKC Valsts Lauku tīkla projektu vadītāja

Kristaps Gramanis,

LLKC Zivsaimniecības sadarbības tīkla projektu vadītājs

Uzziņai

ZVRG – LEADER vietējās rīcības grupas, kuru piekrastes teritorijās vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai finansējums pieejams arī no Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonda.