Vietalvas pagasta ceļi iegūst segumu

Visā valstī nerimst diskusijas un pārmetumi gan valdībai, gan Satiksmes ministrijai, gan ceļus uzturošajiem dienestiem par valsts „asinsvadiem” – ceļiem. Īpaši tas satrauc lauku iedzīvotājus, kuriem, lai nokļūtu kaut vai uz novada centru, bieži jāmēro vairāki desmiti kilometru pa putošiem un bedrainiem grants ceļiem. Arī saimniecisko darbību slikti ceļi nekādā veidā neveicina, jo lauksaimniekam, lai pārvadātu produkciju, pie ikviena nobrauktā degvielas litra ir jāskaita klāt automašīnu vai traktoru ritošās daļas remonta izmaksas.

Tāpēc Pļaviņu novada Vietalvas pagasta iedzīvotāji ar prieku uztver notiekošās VAS „Latvijas autoceļu uzturētāja” aktivitātes Vietalvas pagastā. Jūnija nogalē VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” uzsāka darbus uz Pļaviņu novada ceļiem. 4,87 km garumā uz Jaunbebri– Odziena–Vietalva–Indrāni ceļa un 7,1 km garumā uz ceļa Alunāni– Bites–Salānieši tiek klāts dubultās virsmas segums. To veido piķa un šķembu kārtas. Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, paredzams, ka darbi tiks pabeigti divu nedēļu laikā. Veicot dubultās virsmas apstrādi, autoceļa virsma iegūst asfaltam līdzīgu segumu, tomēr tas izturības ziņā nav pielīdzināms asfaltam. Līdz ar to šo tehnoloģiju izmanto ceļiem ar nelielu satiksmes intensitāti. Galvenie ieguvēji ir ceļu tuvumā dzīvojošie, jo šis segums pilnībā novērš ceļa putēšanu, bet autovadītājiem tiek nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi.

LAU 2015. un 2016. gada vasaras darbu sezonā ir sagatavojis vairākus valsts reģionālos un vietējos autoceļus dubultās virsmas uzklāšanai, – ir sakārtota ūdens noteces sistēma, noņemts apaugums, izcirsti krūmi un sagatavots nepieciešamais seguma pamats. Līdzšinējā pieredze liecina, ka iedzīvotāji, kuru māju tuvumā uz grants ceļiem ir veikta virsmas apstrāde, ir apmierināti. Ceļš gan nav tik gluds un izturīgs kā asfalts, bet pamatproblēmu – putekļu rašanos – šī metode atrisina.

Virsmas apstrāde ir pozitīva arī ar to, ka iespējams izmantot vietējos būvmateriālus – Latvijā ražotas šķembas. Lai nodrošinātu autoceļu ar dubultās virsmas apstrādes ilglaicīgu kalpošanu, pirmatnējās dubultās virsmas uzklāšanas darbus ir jāveic ar augstas cietības dolomīta šķembām, kas garantē darbu kvalitāti un autoceļu kalpošanas ilgmūžību.

Diemžēl šis segums gan nav asfalts, kā to būtu vēlējušies vietalvieši, kuri pēc ceļa seguma maiņas ilgojās jau gadus 30. Vairākas reizes šo gadu laikā runas par „asfaltu uz Vietalvu” uzvirmoja un noklusa. Tomēr ikvienā oficiālā un neoficiālā tikšanās reizē ar politiķiem un atbildīgajām amatpersonām šis jautājums tika uzdots. Grūti pateikt, vai tā bija veiksmīga apstākļu sakritība, vai kādas amatpersonas rīcība, vai vietalviešu neatlaidība, kas noveda pie pozitīva rezultāta. Tomēr „Paldies!” visiem, kas rīkojās, lai ceļi uz Vietalvu iegūtu jauno, izturīgo un neputošo virsmu.

Pēc „Latvijas autoceļu uzturētāja” mājaslapā esošās informācijas, 2008. gadā LAU pirmo reizi Latvijā veica vienkārtas virsmas apstrādi uz grants ceļa. Tas notika Rēzeknes ceļu rajonā 300 metru garumā uz autoceļa Dricāni–Nautrēni (V557) no 0 km līdz 0,3 km. Tajā vietā abās ceļa pusēs ir blīva apbūve, un, lai ceļš neputētu, tika pieņemts lēmums veikt virsmas apstrādi. Pirmā virsmas kārta tur nostāvēja 2 gadus, pēc 2 gadiem tika uzlikta otrā kārta. Ceļš joprojām neput, un melnais segums kalpo vēl šodien. Rēzeknes ceļu rajons pirmo dubulto virsmu uzlika 2009. gadā gar Rāznas ezeru, – Malta–Kaunata (P56) 20,67 km – 24,22 km. Arī uz šī autoceļa virsma ir labi saglabājusies.

Jāatgādina, ka dubultās virsmas apstrāde ir virsmas uzturēšanas metode nevis segas rekonstrukcija, tādēļ pret to ir jāizturas saudzīgāk nekā pret asfaltētu ceļu. Uz šādi apstrādātiem ceļu posmiem ir jāievēro noteikti masas ierobežojumi. Arī ceļu uzturētājiem jābūt uzmanīgākiem ar sniega šķūrēšanu vai sāls kaisīšanu. Virsmas apstrādes sezona ir tikai trīs mēneši − jūnijs, jūlijs, augusts. Darbi tiek veikti ar bitumena emulsiju − lai ūdens pilnībā no bitumena izdalītos līdz pirmajām salnām, ir jāpaiet 60 un vairāk dienām.

Tāpēc arī autobraucēji tiek aicināti ievērot ceļa saudzējošu režīmu – braukt ar samazinātu ātrumu, lai sargātu savu auto no iespējamiem sīku akmentiņu skrāpējumiem, un izvairīties no straujas bremzēšanas, lai nebojātu jauno ceļa virsmu.  

Inese Eiduka,

Pļaviņu novada lauku attīstības konsultante

Foto: Sandra Pumpure