Teiciens “Vīrs un vārds” raksturīgs latvju zivsaimniekiem

Carnikavas novada zivsaimniecības uzņēmumu, kā arī NVO pārstāvji un citi interesenti 11. jūlijā devās pieredzes apmaiņas braucienā pie zivju audzētājiem Salaspils, Jaunjelgavas un Ķeguma novados.

Brauciena pamatā bija Ojāra Daubera, viena no aktīvākajiem zivjaudzētājiem valstī, solījums šī raksta autoram uzņemt Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākuma dalībniekus savā zivju audzētavā “Purviņi”, un vārds tika turēts. Kodolam vēl pievienojās SIA “AkvaAgro”, valsts zivju audzētavas „Tome” un Siguldas nodaļas rīkotā mācību un pieredzes apmaiņas brauciena “Latvijas akvakultūras uzņēmumu piedāvājums vietējiem apstrādes uzņēmumiem un zivju resursu atjaunošanai iekšējos un  Rīgas jūras līča ūdeņos” dalībnieki.  

Ceļā no Carnikavas līdz Jaunjelgavas novada Seces pagastam uz mūsu autobusu nolija visa mēneša norma un nākamajai dienas daļai nekas neatlika, tāpēc zivju audzētavā “Purviņi” bija lieliski laika apstākļi. Īpašnieks Ojārs Daubers ļoti aizrautīgi stāstīja par īpašuma iegādi, pirmajiem soļiem, panākumiem un arī šķēršļiem zivju audzēšanā. Klausītājam  no malas nemaz nešķita, ka saimnieks ir bez pieredzes ciemiņu uzņemšanā, tieši otrādi. Ojārs pierādīja sevi kā lielisku gidu, cilvēku, kurš māk gan darīt to, kas patīk, gan arī dalīties iespaidos un pieredzē. Un to, ka tās netrūkst, apliecināja stāstījums. Uzzinājām par to, kā tika uzsākti darbi pie pirmā, arī lielākā – Lāčpurva dīķa, par kuru vietējie čigāni pateikuši, ka tā ir vieta, kur viņi makšķerējuši, makšķerē un viņu bērni to arī darīs. Vietējo “oligarhu” oficiālie paziņojumi nepiepildījās, 100 ha lielajā dīķī jau daudzus gadus saimnieko Ojārs un viņa komanda. Cīņā pret maluzvejniecību  labu ieguldījumu devis paveiktais darbs kopā ar NVO „Latvijas Zivju audzētāju asociācija” biedriem. Rezultātā tagad zivju audzētavā noķertie maluzvejnieki tiek sodīti nevis par neatļautu makšķerēšanu, bet gan kā zagšanas mēģinājumu vai zādzību grupā, par ko jau sodi ir nopietnāki.

Ojārs Daubers dalījās ar mums nākamajos soļos savas saimniecības vēsturiskajā attīstībā: zivju mājas izbūvi, jaunā recirkulācijas ceha celtniecību utt. “Purviņos” ir nodrošināts pilns ražošanas cikls no inkubācijas līdz tirgus zivij.   Ar lepnumu saimnieks stāstīja par izveidotās saimniecības apmēriem, kur dīķu ūdens virsmas kopējā platība ir 280 ha. Bez lielākā dīķa 100 ha platībā ir vēl 80 ha un 70 ha lieli dīķi, kā arī pārējie, kas paredzēti mazuļu audzēšanai un zivju ziemošanai.

Tika izrādīts nelielais samu fileju ražošanas cehs, kur viena darbiniece dienā sagatavo līdz 100 kg produkcijas. Apskatījām arī zivju māju, kur pat ziemas salā var uzglabāt līdz 50 t karpu un viens darbinieks spēj uzkraut mašīnu karpu transportēšanai uz realizāciju. Nepagājām garām  recirkulācijas ceham, kur tiek audzēti Āfrikas sami. Gadu ilgā pieredze ļāvusi saimniekam izdarīt secinājumu, ka tā ir ekonomiski izdevīgākā šķirne, jo nav izvēlīga audzēšanas apstākļu ziņā, neprasa daudz elektrības un skābekļa, kas ir izdevumu dārgākās pozīcijas. Varu apliecināt, ka Ojārs ir “apēdis ne vienu vien pudu sāls”, audzējot zivis ūdens recirkulācijas sistēmās, tāpēc, ka viņš ir viens no pirmajiem, kas valstī ar to nodarbojas.

Jau, braucot uz nākamo apskatāmo uzņēmumu Ķeguma novadā, autobusā apspriedām, ar ko izskaidrojami “Purviņu” panākumi. Domājām, ka ar Ojāra entuziasmu, aizrautību ar to, kas patīk; saimniecisko aprēķinu; saliedētu komandas darbu un veiksmi, ko arī viņam novēlam!

Zivju audzētava „Tome” daudziem dalībniekiem jau bija zināma, kas arī saprotams, jo „Tome” ir viena no vecākajām zivju audzētavām Latvijā, tā uzsākusi savu darbību 1929. gadā, bet 1983. gadā rekonstruēta un paplašināta. Pēc rekonstrukcijas z/a „Tome” ir lielākā lašu smoltu audzētava Latvijā un Baltijas jūras reģionā, kas pilda valsts zivju resursu atražošanas programmu, audzējot Daugavas populācijas Baltijas lašu un taimiņu mazuļus. Audzētava ik gadus Latvijas ūdeņos izlaiž ap 550 000 lašu un taimiņu smoltus, 150 000 lašu un taimiņu vienvasarniekus, 350 000 zandartu un sīgu mazuļus. Papildus tiek audzēti varavīksnes foreļu, storu un karpu mazuļi. Savukārt turpmākai mazuļu atražošanai tiek uzturēts un audzēts strauta foreļu, sīgu, storu (sterlete, sibīrijas store, besters) vaislas ganāmpulks. Brauciena dalībniekiem par audzētavu un  jaunizveidoto Zinātniskā institūta “BIOR” Zivju audzēšanas, pētniecības un izglītības centru  stāstīja tā vadītājs  Mārcis Ziņģis.

SIA “Akva Agro” mūs uzņēma un par zivju audzētavu stāstīja valdes loceklis Jurijs Suheckis. Ūdens recirkulācijas iekārtās, kas aprīkotas ar trīskāršu ūdens attīrīšanas sistēmu,  tiek audzētas varavīksnes foreles un stores. Esošās uzņēmuma jaudas atļauj uzglabāt līdz 60 tonnām storu mātīšu un dod iespēju iegūt aptuveni 2000 kilogramu kaviāra gadā. Ciemiņus ieinteresēja redzētais un dzirdētais, tika arī izmantots piedāvājums iegādāties par ražotāja cenām uz vietas tikko noķertas zivis. Mājinieki noteikti ar lielu prieku sagaidīja ceļotājus, kas brauciena dienas beigās atgriezās ar garšīgu zivi rokās.

Brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

Jānis Kravalis,

Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla  konsultants