Lutriņu mazpulcēni izzina zivsaimniecības nozari

Lutriņu mazpulka vadītāja Gunta Romule mīļi saka: “Mazdēls ir lielais vaininieks pie visām zivju lietām.” Tieši mazdēla Emīla mudināta, Gunta saviem mazpulcēniem sarīkoja makšķerēšanas sacensības.

Mazpulcēnu aktivitātes rezultātā 24. augustā tika rīkotas atkārtotas sacensības makšķerēšanā. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Saldus birojs sadarbībā ar Guntu pasākumam vēlējās piešķirt arī izglītojošu nozīmi. Sacensību dienā uz starta dalībniekiem bija jābūt jau pulksten sešos no rīta. Kā lektors tika uzaicināts Guntars Egliņš, kuram makšķerēšana ir sirdslieta. Rīta agrumā Guntars dalībniekus instruēja drošības jautājumos, atgādinot, ka pie ūdens ir jābūt īpaši piesardzīgiem un drošiem. Zinātkārākajiem dalībniekiem bija vēlme arī dzirdēt pieredzējušā makšķernieka padomus pirms starta, kā arī Guntars pamācīja, kā pareizi noregulēt pludiņu.

Sacensību norises laiks bija viena stunda. Pēc sacensībām tika salīdzināti lomi. Septiņi dalībnieki tika pie zivīm, pārējiem šis rīts nebija tik veiksmīgs, taču viņi neskuma, bet gāja novērtēt citu veikumu. Tika salīdzināti zivju lielumi, bērni aktīvi arī mēģināja atpazīt zivju sugas. Lielākā izmakšķerētā zivs bija asaris. Pēc sacensībām Guntars arī demonstrēja makšķerēšanas rīkus, dalījās savā pieredzē un pastāstīja par saviem piedzīvojumiem, kas saistīti ar makšķerēšanu. Kā uzskates materiāls Guntaram līdz bija ne tikai makšķerēšanas rīki, bet pat līdakas galvas izbāzenis. Bērni cits caur citu steidza uzdod sev interesējošus jautājumus, no kuriem pat izvērtās diskusijas, jo katram bija savs viedoklis, un tad nu Guntars mēģināja ieviest skaidrību.

Viesos bija ieradies arī pārstāvis no Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla – Miķelis Peisnieks. Viņš bērniem pastāstīja par Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīklu, kā arī bija sarūpējis pārsteiguma balviņas. Vislielāko prieku bērni izrādīja par plakātiem, kur bija attēlotas dažādas zivis.

Pēc veiksmīgi aizvadītām divām makšķerēšanas sacensībām Lutriņu mazpulka dalībnieki devās pieredzes braucienā uz Pāvilostas un Kuldīgas novadiem. Brauciens tika organizēts ar mērķi noturēt un sekmēt bērnos radušos interesi par zivsaimniecību.

Dienu sākām ar Pāvilostas novadpētniecības muzeja apmeklējumu, kur mūs sagaidīja muzeja vadītāja Irina Kurčanova. Irina mūs laipni iepazīstināja ar Pāvilostas novadu, izrādīja muzeju, parādīja vairākus senus darba rīkus, tai skaitā arī zvejas rīkus. Laivu mājā bija iespēja redzēt milzīgu nēģu murdu, kā arī iemēģināt roku tīklu lāpīšanā. Vairāki dalībnieki bija ieinteresēti tīklu lāpīšanā, un pēc tam atzina, ka tas neesot bijis nemaz tik viegli, kā no malas izskatās. Katrs dalībnieks Irinas vadībā arī uzlocīja papīra kuģīti, kuru atvadoties ielaida Sakas upē.

Tālāk pa skaistajām Pāvilostas ielām devāmies pie Dzintara Zamarīša, kurš ir zvejnieks. Savā saimniecībā viņš mūs sagaidīja ar svaigu jūras devumu un prāvu diļļu pušķi. Pamācot un līdzdarbojoties Dzintars mums atklāja zivju kūpināšanas noslēpumus, kas iegūti vairāk nekā 15 gadu laikā. Kopīgi ielikām zivis kūpināties un atstājām tās Dzintara uzraudzībā, kamēr paši devāmies uz Pāvilostas ostu.

Ģirts Vagulis-Vagotiņš mūs sagaidīja ar kārtīgu runu, kurā informēja, ka šajā tikšanās reizē viņš ir kapteinis, kurš stūrēs mūsu tikšanos! Sākam ar informāciju par ostu, tās darbību. Pēc tam iepazināmies ar laivu un jahtu veidiem, un tad mūs kapteinis aicināja uz atjaunotas zvejnieku laivas klāja, lai izvizinātu pa Sakas upi. Brauciena laikā vadītājs mūs aizveda arī līdz upē saliktajiem nēģu murdiem.

Esam gatavi baudīt paveikto un atgriežamies Dzintara saimniecībā. Saimnieks paziņo, ka viena zivs esot iekritusi ugunī. Vai jūs zināt, kā tādu zivi sauc? Lutriņu mazpulcēni jums atbildētu, ka par “Dieva doto”. Patīkamā viesmīlībā baudām svaigi kūpinātās zivis un pārrunājam redzēto un dzirdēto. No Pāvilostas atvadāmies pie jūras.

Brauciena pēdējā pieturvieta bija Zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavas “Tome” filiāles “Pelči” apmeklējums. Audzētava dibināta 1938. gadā. Šeit tiek apsaimniekoti dīķi 52 ha platībā. Mūsu gide zivju audzētavā bija veterinārārste un pētniece Olga Revina. Viņa pastāstīja par zivju audzētavas vēsturi, tās darbību. Pirms zivju baseinu apskates Olga bērniem bija sagatavojusi spēles saistībā ar zivsaimniecību. Lai uzzinātu, kādas zivis tiek audzētas Pelčos, bērniem bija jāsadalās komandās un uz veiklību jāsaliek zivju nosaukumi. Pelči esot vienīgā vieta Latvijā, kurā tiek audzētas vēdzeles. Savukārt, lai saprastu, cik uzmanīgiem zivju speciālistiem ir jābūt, kad tiek šķiroti beigtie zivju ikriņi no veselajiem, bija sagatavota spēle, kuras laikā no pelēkajiem zirņiem ar pincetes palīdzību ārā bija jāizlasa zirņi, kuriem bija nolobījusies miziņa. Ļoti interesanti bija klausīties, kā var pateikt, kad zivtiņa ir slima, un kā viņas tiek ārstētas. Audzētavā ļoti svarīgi ir saglabāt nemainīgus vides apstākļus ūdenī, kurā tiek audzētas zivis.

Mājupceļā bērni bija pilni ar iespaidiem un autobusā pārrunāja redzēto un dzirdēto. Kā arī neizpalika runas par makšķerēšanu – kur un cikos tiekamies, lai ietu uz nākamo copi!

Patiess prieks, ka bērni ir aizrāvušies ar makšķerēšanu un ir ieinteresēti uzzināt ko jaunu! Mēs ceram, ka šis pieredzes apmaiņas brauciens viņiem deva izpratni par zivsaimniecību un veicināja interesi izzināt šo nozari plašāk.

Pasākums notika Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitātes “Zivsaimniecības popularizēšana skolās” ietvaros.

Signe Bumbiere,

LLKC Saldus nodaļas uzņēmējdarbības konsultante