Zivsaimniecības nozare Somijā

Lai iepazītu zivsaimniecību Somijā tika rīkots mācību un pieredzes brauciens uz Botnijas līča krastu, Vāsas apkaimi, Ostrbotnijas reģionā.

Pirmo apmeklējām Ytterbadan zvejas ostu Bergo salā. Tā ir aptuveni 3500 ha liela, zvejai pieejamo ūdeņu teritorija ir desmitkārt lielāka par salas izmēru. Pastāvīgi uz salas dzīvo 500 iedzīvotāji, vasarā – ap 2000. Ostu izmanto 31 piekrastes zvejnieks, lielākoties izkrauj nozvejoto sīgu un asari. Ir asaru filetēšanas iekārta, kā arī atsevišķa iekārta ādas noņemšanai. Osta būvēta 1997. gadā, arī saldētava un filetēšanas cehs ar ES atbalstu.

Katra zvejnieka rīcībā ir 2–3 zvejas laivas. Liela problēma, tāpat kā Latvijā, ir roņu postījumi, tāpēc zvejo Bergo salas austrumu pusē, kur roņu ir mazāk. Vidējais zvejnieka vecums Somijā ir 60 gadi, somi arī atzīst, ka trūkst jauniešu, kuri gatavi strādāt piekrastes zvejniecībā. Ar ES atbalstu sagrieza lašu zvejas laivas, kuras zvejoja ar dreifējošiem tīkliem, jo lašu zveja arī šobrīd ir minimāla, jo laikā, kad ir atļauta to zveja, laši vairs neatrodas Bergo salas ūdeņu tuvumā un ir aizmigrējuši garām salai.

Somijā roņus var medīt, bet tikai no ledus, un medību sezona sākas aprīlī, kad ledus pārsvarā jau izkusis, līdz ar to nevar faktiski nomedīt. Tikām informēti, ka Bergo sala ir nozīmīgākā Somijā asaru un sīgu zvejā.

Vēlāk Bergo salā tikāmies ar zivju ādas apstrādes meistariem, mūs uzņēma divas sievietes, kuras ražo galantērijas produktus un suvenīrus no zivju (lasis, forele, līdaka) ādām (cimdi, jostas, somiņas, rokassprādzes, atslēgu piekariņi utml.). Interesanti ir tas, ka, lai zivs ādu atbrīvotu no tai raksturīgās zivs smaržas, to mērcē alkšņu mizu novārījumā.

Otro dienu iesākām ar uzņēmuma Ab Scandi Net Oy apmeklējuma (ražo zvejas rīkus un ekipējumu). Uzņēmums darbojas 25 gadus. Pirmais produkts – 1992. gadā ražots tralis, 260 pēdas garš. Ražo un importē rīkus un ekipējumu profesionālajai zvejai un zivju audzēšanai jūrā (jūras akvakultūrai). Uzņēmums ražo traļus, murdus un tīklus, kas pielāgoti pasūtītāja vajadzībām. Piedāvā arī darba un aizsargapģērbu, virves un auklas zvejas rīku pretapaugšanas (antifouling) ar aļģēm līdzekļus u. c. Nodrošina arī rīku aizsardzību pret UV stariem. Uzņēmums piedāvā arī apkopes un remonta pakalpojumus. 60% no uzņēmuma apgrozījuma veido aprīkojums jūras akvakultūrai, 20% – krātiņi jūras akvakultūrai foreļu audzēšanai, 20% – traļiem un citiem zvejas rīkiem. Uzņēmums ir tirgus līderis Somijā jūras akvakultūras krātiņu ražošanā, otrajā vietā Somijā traļu ražošanā. 40% no produkcijas eksportē. Uzņēmumā nodarbināti septiņi darbinieki. Vairāk informācija uzņēmuma mājaslapā: www.scandinet.fi (arī angļu un krievu valodā).

Apmeklējam arī zvejas rīku un darba ekipējuma profesionālajai zvejai veikalu Kivikangas. Vairāk informācijas par veikala produkcijas klāstu – www.kivikangas.fi. Ir vēl viens zvejas rīku veikals, par kuru Latvijas delegācijas pārstāvjiem tiek izdalīta kontaktinformācija un materiāls par pārdošanā esošajiem tīkliem: www.lindeman.fi.

Turpinājumā apmeklējām Ado ostu, kuras teritorijā arī ir nozvejas pirmapstrādes cehs, ko piekrastes zvejnieki var izmantot savām vajadzībām. Tas dibināts 1986. gadā, pirms četriem gadiem mainījās īpašnieki. Cehā apstrādā 80–90 tonnas zivju gadā, raksturīga sezonalitāte. Šajā gadalaikā apstrādā sīgu. Ziemā – mencveidīgās zivis un līdakas. Ražo līdakas fileju, arī zivju kotletes no maltas līdakas gaļas, ko eksportē uz Bulgāriju, jo tur esot liels pieprasījums. Asaris un zandarts arī ir nozīmīga zivs šajā ostā.

Ostā izkraujas un savu nozveju apstrādā (ražo fileju) 40 zvejnieki. Tikai divi no viņiem zvejo visu gadu, pārējie tikai attiecīgo zivju sugu sezonā. Ražo arī auksti kūpinātu lasi un sīgas kaviāru. Šogad vērojama maza sīgu nozveja, jo roņi nodara lielus postījumus. Lielākoties zvejo ar tīkliem un murdiem. Murdu zveja ir drošāka pret roņu postījumiem. Izplatīts ir pelēkais un plankumainais ronis.  Ostā ir 70 tonnu kapacitāte, lai sasaldētu zivis. Interesanti, ka zivju atkritumus nodod kažokzvēru audzētavām, pārdodot par 0,15-0,20 eirocentiem/kg.

Apmeklējām arī PG Made laivu ražotni, kas ražo alumīnija laivas pēc zvejnieku individuāliem pasūtījumiem. Parasti zvejnieki izvēlas 6–6,5 metrus garas laivas, kas maksā ap 15 000 eiro (bez dzinēja), tās izgatavo divu nedēļu laikā, zivju ietilpība ir līdz 2 tonnām. Zvejas laivu pasūtījumu skaits ir apmēram 1–2 laivas mēnesī. Ja nepieciešams, apstrādā laivas korpusu arī pretapaugšanas ar aļģēm līdzekli. Alumīnija biezums ir līdz 5 mm, tāpēc laivas ir izturīgas pret triecieniem arī akmeņainās zvejas vietās. Latvijas zvejnieki gan norāda, ka zvejai mūsu piekrastē šādas laivas ir par smagām un būtu samērā grūti izmantojamas. Vairāk informācijas: http://www.pgmade.fi/pg-boats.

Fjardskar ostu pārvalda zvejnieku biedrība, kurā apvienojušies  aptuveni 100 zvejnieki. Ir kopējas telpas zivju apstrādei (saldēšana, filetēšana). Blakusproduktus/atkritumus uzkrāj konteinerā (izmanto skābi to svaiguma nodrošināšanai), nodod kažokzvēru audzētavām par 0,20 eirocentiem/kg. Atkritumi veido aptuveni 100 tonnas gadā.

Biedrībai pastāv arī zvejas rīku apdrošināšanas fonds, no kura rīku bojājumu gadījumā saņem finansiālu kompensāciju. Fonda budžets veidojas no zvejnieku iemaksām (iemaksā 1 x gadā 1–5% apmērā no zvejnieka zvejas rīku vērtības) un valsts budžeta līdzekļiem. Zvejas rīka bojājuma gadījumā (vētras, ledus iešana, roņi, kormorāni) tiek veikts bojājuma novērtējums, un pēc tam izmaksāta kompensācija no apdrošināšanas fonda līdz 75% no bojāto zvejas rīku vērtības. Šis fonds ir nozīmīgs zvejniekiem, jo gandrīz katru zvejas reizi no 10 līdz 30% rīku tiek bojāti.

Pieredzes apmaiņas brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitātes “Mācību un pieredzes apmaiņas braucienu uz Eiropas valstīm” ietvaros laikā no 6.11.2017. līdz 10.11.2017. Grupas dalībnieki bija piekrastes zvejnieki, mājražotāji, individuālie komersanti, ZVRG pārstāvji no Pāvilostas, Kolkas, Engures, Bērzciema, Ragaciema, Carnikavas un Salacgrīvas, kā arī LLKC un LAD pārstāvji (kopā 18 personas).

Kristaps Gramanis,

Zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta projektu vadītājs