Apgūst pieredzi konkurētspējīgās aitkopības saimniecībās

Daudzi lauku saimniecību īpašnieki ir uzsākuši vai plāno nodarboties ar aitkopību, tādēļ LLKC Dobeles nodaļa rīkoja vairāku dienu izglītojošu semināru, kas noslēdzās ar pieredzes braucienu pie Vidzemes aitkopjiem.

Brauciena mērķis bija pieredzes apgūšana saimnieciskās darbības uzsākšanā aitkopībā, bioloģisko aitu ganāmpulku veidošanā un produkcijas realizācijā. Braucienā piedalījās 33 dalībnieki no Dobeles, Auces, Saldus, Tukuma, Talsu, Bauskas un Vecumnieku novadiem. Tika apmeklētas trīs saimniecības.

Limbažu novadā, Kaijciemā tika apmeklēta bioloģiskās aitkopības saimniecība SIA “Mikaitas”. Ar bioloģiskā aitu ganāmpulka veidošanu – aitu šķirņu izvēli, ganību ierīkošanu un ganāmpulka apsaimniekošanu pieredzē dalījās saimniecības īpašnieks Jānis Miķelsons. Savukārt par veterinārajām prasībām aitkopībā, aitu veselības stāvokļa novērtēšanu, ēdināšanu un jēru izaudzēšanu stāstīja saimniecības īpašniece un praktizējoša veterinārārste Aija Šneidere.                                                                                                                                                              Saimniecība sākta veidot 2004. gadā, no 2005. gada tā strādā ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm. Vaislas materiāls iegādāts Somijā un Dānijā. Patlaban saimniecība apsaimnieko ap 300 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, vairāk nekā 180 ha ir ierīkoti kultivētie zālāji, kuru botāniskais sastāvs ir daudzveidīgs: sarkanais āboliņš, hibrīdais baltais āboliņš, viengadīgā, daudzgadīgā, hibrīdā airene, nedaudz arī timotiņš. Saimniecībai ir piešķirts šķirnes dzīvnieku audzētāju saimniecības statuss.  Lielākoties saimniecībā SIA „Mikaitas” audzē Latvijas tumšgalves un Oksforddounas šķirnes dzīvniekus. Tā kā saimniecei patīk ciltsdarbs, tad saimniecībā ir arī Merino un Tekselas šķirnes aitas. Saimniecībā patlaban ir 500 aitu mātes, 16 teķi un pavisam kopā ir 1300 aitu.  Aitas ir izvietotas četrās mītnes, jaunākā un modernākā novietne uzcelta 2013. gadā. Kūtī grīda ir no blietēta māla. Kad aitas nesās, tad ir svarīgi tās bagātīgi pakaisīt. “Mikaitās” marta vidū vienā reizē parasti nesās ap 40 aitu mātes.  Bioloģiski kūts turēšanas periodā ir grūti nobarot dzīvniekus, labāk ganībās. Tāpēc visvairāk iepriekšējos gados ir investēts zālājos, lai padarītu ražīgas aitu ganības. Aitkopības veiksme – labi pabarot aitas! Saimniecībā audzē arī zirņauzas. Daļu sagatavotā siena un skābsiena pārdod. Ganībās aitas laiž, kad zāle ir paaugusies līdz 8 cm. Sienam zāli pļauj jau maija beigās. Visas ganību platības tiek gan noganītas, gan appļautas. Desmit gadu laikā ganībās tika nokostas ap 100 aitām, tādēļ aizsardzībai pret vilkiem un klaiņojošiem suņiem tagad ganībās kopā ar aitām uzturas divi Pireneju kalnu suņu šķirnes sargi.

Pārgaujas novadā, Stalbes pagastā mūs uzņēma SIA “Vilarija”, ko pazīst arī ar nosaukumu “Dimdu jērs”. Saimnieki Dace un Artis Reiziņi dalījās pieredzē savā saimniekošanā šķirnes aitu bioloģiskajā saimniecībā, turēšanas apstākļu nodrošināšanā, kā arī aitkopības produkcijas realizācijā.  Ar aitkopību šajā saimniecībā nodarbojas 10 gadus. Aitkopību izvēlējās, jo vajadzēja apganīt īpašumā esošās platības. Saimniecība apsaimnieko 200 ha zemes, ganības ir 50 ha. Biznesa pirmsākumā “Vilarijā” bija 80 aitas, iepirka dažādas šķirnes. Kad sāka veikt pārraudzību, tad daļu aitu likvidēja. Šķirne, kas saimniecībā tiek audzēta, ir Latvijas tumšgalve. Ganāmpulkā ir bijušas ap 400 aitu mātēm. Tagad uz ziemu tiek paturētas 100–150 aitu mātes. Vienu brīdi aitas krustoja ar Sufolkas šķirnes teķi, bet šīs šķirnes aitu mātes nekopj savus jērus, bet gaļai šie krustojumi neder. Saimniecībai ir piešķirts šķirnes dzīvnieku audzētāju saimniecības statuss. Labi pērk jaunaitas, tās tiek realizētas ar sertifikātu. Aitas tiek barotas ar sienu, skābsienu, placinātiem graudiem un pupām. Pamazām ir iegādāta tehnika, uzcelta aitu novietne – siltumnīcai līdzīga būve, kurai virs jumta ir plēve, bet sānos – siets, kas mājdzīvniekus sargā no vēja. Šādas aitu novietnes ir visai izplatītas Lielbritānijā, – aitai nevajag karstu kūti, bet tai ir jādot iespēja patverties no nokrišņiem.  Produkcija, ko realizē, ir svaiga jēra gaļa, salami tipa aitu gaļas desa, vilnas dzija, adījumi un ģērētas aitādas. Jēri tiek kauti “Cēsu miesniekā”, turpat arī gaļa tiek sadalīta un fasēta vakuumā. Desu gatavošanu saimniecība ņem kā pakalpojumu. Kādreiz mēģinājuši paši kā mājražotāji gatavot aitu gaļas izstrādājumus, bet sapratuši, ka, izpildot visu kontrolējošo institūciju prasības, produkcijas pašizmaksa sadārdzinās.  Produkcija tiek realizēta Straupes tirgū, kā arī “Rimi” – “Klēts” veikaliņos. 

Pārgaujas novadā, Straupes pagastā SIA”Arenso” saimnieki, brāļi Matīss un Jānis Apsīši, iepazīstināja ar savu saimnieciskās darbības uzsākšanu aitkopībā, stāstīja par aitu novietnes būvniecību un aitkopības inventāru, ko paši projektē un gatavo. Jānis ir arhitekts, Matīss – būvinženieris. Sākuši saimniekot 2009. gadā. Īpašumā bija zeme un ugunsgrēkā cietusi, sena kūts, kas bija paredzēta 100 govīm. Jaunieši izvēlējās nodarboties ar aitkopību, sāka ar 30 aitu mātēm. Tagad tiek apsaimniekoti 70 ha zemes, 115 aitu mātes tiek lecinātas, ir 3 vaislinieki.  Veido Latvijas tumšgalves šķirnes dzīvnieku saimniecību. Šis ir pirmais gads, kad saimniecība izgāja bioloģiskās saimniekošanas sertifikāciju. Saimniecībā regulāri tiek atjaunoti zālāji, pamatā izmantojot SIA “Krastmaļi” zālāju sēklu maisījumu speciāli aitu ganībām. Sētajās ganībās ir cits rezultāts, ir lielāki svara pieaugumi. Vislielākais risks aitkopībā ir klaiņojoši suņi. Lai sasniegtu optimālus rezultātus  saimnieciskajā darbībā, tiek rūpīgi sekots visiem iespējamiem kritērijiem, kas to ietekmē – barības bāze, minerālpiedevas, ūdens apgāde (kūtī ir ierīkota apsildāma dzirdne). Par ES līdzekļiem ir iegādāts traktors ar frontālo iekrāvēju. Aitu kūts ir pašu projektēta – tā, lai ar traktoru var iebraukt iztīrīt kūti un ievest barību – siena ruļļus. Brāļi ieteica, ka, būvējot kūti, nevajag taupīt naudu kūts vārtiem. Jaunieši nodemonstrēja pašu projektēto un izgatavoto aitkopības inventāru no koka, kas nopērkams par pieņemamām cenām un viegli ekspluatējams.

Brauciena dalībnieki atzina, ka pieredzes apmaiņas brauciens bija lietderīgs, jo sniedza ieskatu par aitkopības nozares attīstības iespējām, ganāmpulka izkopšanu, ganību ierīkošanu, aitu mītņu būvniecību, produkcijas realizāciju utt. Lieti noderēja visu aitkopības profesionāļu pieredze. Tika nodibināti savstarpēji kontakti, turpināsies aitkopju sadarbība un izglītošanās.

 Raimonda Ribikauska,

LLKC Dobeles uzņēmējdarbības konsultante