Apkopoti demonstrējuma rezultāti par jēru izaudzēšanu

Beidzies Zālēdāju projekta demonstrējums „Graudu barības nozīme kvalitatīvu zīdējjēru izaudzēšanā ganību periodā” un apkopoti tā rezultāti.

LLKC Lopkopības kompetenču centra Valsts Lauku tīkla aktivitātes „Lopkopības ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās” ietvaros demonstrējums tika ierīkots Limbažu novada SIA „Mikaitas”.

Lauksaimniecības datu centrā pieejamie dzīvnieku reģistra dati liecina, ka uz 2014. gada 1. jūliju kopējais aitu skaits Latvijā pārsniedzis 100 tūkstošus, kas liecina par lauksaimniecības zemju īpašnieku interesi audzēt aitas.

Aitas ir tipiski ganību dzīvnieki, tāpēc bieži tiek izteikts viedoklis, ka aitas var ēdināt tikai ar ganību zāli, un arī zīdīšanas periodā jērus nepiebaro ar spēkbarību. Tiek aizmirsts, ka jēru augšanas nodrošināšanai, sevišķi pēc mēneša vecuma, ir vajadzīgs palielināts proteīna un enerģijas daudzums barības devā.

 Piemēram, jēram ar 20 kg dzīvmasu, lai nodrošinātu 300 g dzīvmasas pieaugumu diennaktī, jānodrošina līdz 1 kg barības sausnas uzņemšana, bet vienam kg barības sausnas jāsatur 12,3 MJ enerģijas un 200 g sagremojamā proteīna. Plānoto barības vielu nodrošināšanai ar ganību zāli jēram būtu jāspēj apēst 6 kg āboliņa – stiebrzāļu zaļās masas maisījuma, kas kopumā nodrošinātu pietiekamu enerģijas, bet nespētu nodrošināt sagremojamā proteīna vajadzību, proteīna iztrūkums – aptuveni 80 g. Jāņem vērā arī tas, ka jērs ar šādu dzīvmasu varēs maksimāli apēst 4 līdz 5 kg.

Lai sniegtu pamatotu atbildi uz jautājumu – piebarot vai nepiebarot jērus zīdīšanas periodā ganībās, tika ierīkots demonstrējums, kura laikā vienā no aitu grupām jērus piebaroja ar spēkbarību, bet otrajā izmantoja tikai ganību zāli.

 Demonstrējuma mērķis:

Skaidrot, vai zīdāmo jēru piebarošana ar spēkbarību ganību periodā ir ekonomiski pamatota.

 Uzdevumi:

• Salīdzināt jēru augšanas rezultātus vienādos ganīšanas un turēšanas apstākļos, piebarojot demonstrējuma grupas jērus ar spēkbarību;
• Iegūt datus par jēru izaudzēšanas izmaksām un aprēķināt to ekonomisko efektivitāti.

 Demonstrējuma apstākļi un metodika:

Demonstrējums tika veikts Limbažu novada Limbažu pagasta SIA „Mikaitas” laika posmā no 2014. gada marta līdz 2014. gada 1. oktobrim. Tika izveidotas kontroles un demonstrējuma dzīvnieku grupas ar 30 aitu mātēm ar diviem jēriem katrā. Veidojot kontroles un demonstrējuma grupas, tās tika komplektētas ar iespējami vienādu asinības, dzīvmasas, vecuma un atnešanas skaita rādītājiem. Pie vienādiem turēšanas un ganīšanas apstākļiem demonstrējuma grupas jēriem ar otro dzīvības mēnesi neierobežotā daudzumā tika piedāvāts tritikāles (63%), lopbarības pupu (37%) un miltu maisījums ar vidējo proteīna daudzumu 18% vienā kg sausnas.

 1. tabula

Demonstrējuma rezultāti:

Pēc demonstrējumu grupu izveidošanas un demonstrējuma uzsākšanas ar papildbarību piebarotie demonstrējuma grupas jēri pirmajā kontrolsvēršanā uzrādīja vidēji par 16% lielākus dzīvmasas pieaugumus nekā kontroles grupas jēri. Diemžēl 10. maija demonstrējuma gaitu izjauca neparedzētie apstākļi – klaiņojošo suņu uzbrukums, kas ieviesa neatgriezeniskas izmaiņas demonstrējuma gaitā. Kontroles grupā vienam dzīvniekam bija nepieciešama veterinārā palīdzība, savukārt demonstrējuma grupā viens jērs no suņu uzbrukuma bija gājis bojā, bet sešiem dzīvniekiem bija nepieciešama veterinārā palīdzība.

 2. tabula

Dzīvmasu pieaugumi, gramos

1. att. Dzīvmasas pieaugumi, gramos

3. tabula

Demonstrējuma rezultāti

Demonstrējuma laikā demonstrējuma grupas dzīvniekiem (līdz atšķiršanai) tika izbaroti 441 kg miltu maisījuma, kas izmaksāja 69,88 eiro. Vidēji patērētās papildbarības daudzums uz vienu jēru dienā demonstrējuma laikā bija 71,0 g. Vidēji patērētās papildbarības izmaksas uz vienu jēru demonstrējuma laikā bija 1,12 eiro.

Veicot ekonomiskos aprēķinus un prognozējot demonstrējuma grupas jēru dzīvmasas pieaugumus, optimālo realizācijas dzīvmasu jēriem vajadzēja sasniegt par 20 dienām ātrāk nekā kontroles grupas dzīvniekiem. Aprēķinot klaiņojošo suņu uzbrukuma radītos ekonomiskos zaudējumus uz vienu dzīvnieku (neiegūtā produkcija), tie bija 18,66 eiro.

 Secinājumi

 Demonstrējuma sākuma posmā zīdējjēru piebarošana ar papildbarību ganību periodā deva pozitīvus rezultātus, jo demonstrējuma grupas jēriem dzīvmasas vidējie pieaugumi bija par 16% lielāki par kontroles grupas jēriem.

Klaiņojošo suņu uzbrukums demonstrējuma grupai strauji samazināja dzīvmasas pieaugumus jēriem, kurus ietekmēja gan gūtās traumas, kā arī aitu māšu piena daudzuma samazināšanas, ko radīja gūtās traumas un stresa stāvoklis.

Demonstrējuma beigu posmā demonstrējuma grupas jēri atkal uzrādīja lielākus dzīvmasas pieaugumus par kontroles grupas jēriem. Dotā papildbarība ir veicinājusi jēru priekškuņģu labāku attīstību, kas palielina rupjās lopbarības uzņemšanas spējas un sagremojamību.

 Ilmārs Gruduls,

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Daina Kairiša,

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Noslēguma seminārā uzstājas konsultants no Dānijas

Demonstrējuma par jēru izaudzēšanu noslēguma seminārs notika 30. oktobrī Umurgas novada Tautas namā un Limbažu novada saimniecībā „Mikaitas”.

Bioloģiskās lauksaimniecības konsultants no Dānijas Karstens Sorensens stāstīja par savu pieredzi zālāju ierīkošanā un apsaimniekošanā bioloģiskajās saimniecībās. Jau pašā lekcijas sākumā tika uzsvērta kvalitatīva zālāja nozīme, jo tas ir labas rupjās lopbarības pamats. Pētījumi ir parādījuši, ka laba rupjā lopbarība nodrošina lielāku jēru pieaugumu, salīdzinot ar sliktas kvalitātes rupjo lopbarību, kas papildināta ar graudu un sojas spēkbarību. Bioloģiskajām saimniecībām, ierīkojot jaunus zālājus vai uzlabojot vecos, zālāja maisījumā noteikti būtu jāiekļauj āboliņš vai lucerna.

Galvenā problēma, ar ko saskaras Dānijas lauksaimnieki, veidojot āboliņa zālājus, ir pārāk dziļa sēja, nepiemērots pH līmenis un kālija trūkums augsnēs.

Zālāji galvenokārt tiek sēti vasaras otrajā pusē bez virsauga, un pirms zālāja sējas noteikti tiek veikta lauka pievelšana. Kālija nozīme kvalitatīva āboliņa un lucernas zālāja izveidē un uzturēšanā tika uzsvērta vairakkārt. Dānijā bioloģiskajās saimniecībās nepieciešamo kālija mēslojumu zālājiem nodrošina, regulāri izmantojot pakaišu kūtsmēslus, pelnus, ūdeni no kartupeļu cietes ražošanas procesa un atlikumus no degvīna ražošanas procesa. Svarīgi ir arī uzturēt optimālu augsnes Ph līmeni – veikt regulāru kaļķošanas materiāla iestrādi augsnē. Dānijā zālāji parasti tiek atjaunoti ik pa 3–4 gadiem, un vienmēr pirms jauna zālāja sējas augsnē tiek iestrādāts kaļķošanas materiāls. Zālāja ilggadību palīdzēs nodrošināt arī pareizs zālāja pļaušanas un noganīšanas režīms, – lucernai vēlams ļaut izziedēt pirms trešā pļāvuma un ziemos tā vislabāk, ja būs ap 10 cm garumā, āboliņu ziemošanai vislabāk atstāt 8 cm garumā.

Tā kā Dānijā praktiski nav sastopamas dabīgās pļavas, populāri ir zālāju maisījumiem pievienot ārstniecības augus, vislabāk zālājos iekļaujas un visplašāk izmantotas tiek pļavas ķimenes, šaurlapu ceļteka un parastais cigoriņš.

Tika ieteikts arī interesants paņēmiens, kā aitkopības saimniecības var veikt baltā āboliņa piesēšanu ganībās. Baltā āboliņa sēklas jāsajauc ar aitām paredzēto minerālbarību, tādā veidā tās vienmērīgi tiks izkliedētas visā ganību platībā. Šāds paņēmiens gan nebūs efektīvs ar sarkanā āboliņa vai lucernas sēklām, jo lielākā daļa sēklu aitas gremošanas traktā tiks pārstrādātas.

 Laura Kirsanova,

LLKC augkopības nodaļas konsultante

Atziņas saimniecībā SIA „Mikaitas”

 Apkopojam demonstrējuma laikā gūtās atziņas:

1. Laba rupjā lopbarība nodrošina labākus dzīvmasas pieauguma rādītājus nekā soja, graudi un slikta rupjā lopbarība.
2. Kālija un pH līmeņa sabalansētība augsnē ir būtisks priekšnoteikums augstas kvalitātes rupjās lopbarības ieguvē.
3. Ievērojot augseku, pēc āboliņa parasti sēj graudaugus, kurus, ja ir bijis kvalitatīvs āboliņa zelmenis, var papildus nemēslot.
4. Kālija pietiekamība augiem ir būtisks priekšnoteikums auga spējai pārziemot.
5. Veicot papildus jēru piebarošanu, tiek veicināta jēru spēja labāk uzņemt un izmantot lopbarību.
6. Jēru dzīvmasas pieaugumu nelabvēlīgi ietekmē stress, piemēram, plēsēju uzbrukums.

 Raivis Andersons,

LLKC ekonomikas nodaļa