Aplūkoti dažādi lopkopības saimniecību attīstības modeļi

Daudzi mazo saimniecību īpašnieki ir uzsākuši vai plāno nodarboties ar lopkopību, sevišķi aitkopību un kazkopību, tādēļ LLKC Dobeles nodaļa rīkoja pieredzes braucienu uz Lietuvas pierobežu, lai iepazītos ar dažāda veida lopkopības saimniecībām, to attīstības iespējām. Tika apmeklētas četras saimniecības, pa divām Latvijā un Lietuvā.  Braucienā piedalījās 37 dalībnieki no Dobeles, Tērvetes, Bauskas, Jelgavas, Saldus, Talsu, Auces, Viesītes un Vecumnieku novadiem.

Ar kazkopības nozares attīstību Ozolnieku novada “Līcīšos” – kazu ēdināšanu, turēšanu, kopšanu, piena pārstrādi un realizāciju – iepazīstināja saimniecības vadītāja Māra Liepiņa. SIA “Līcīši Ltd” dibināta 1992. gadā, tas ir viens no pirmajiem un joprojām lielākajiem kazu audzēšanas un kazas piena produktu ražošanas uzņēmumiem Latvijā. Saimniecībā tiek koptas ap 100 Zānes kazas, ir cūkas un mājputni. No 2005. gada saimniecība ir bioloģiskās piena produktu pārstrādes uzņēmums. Pārstrādes cehā  kazu piens tiek fasēts pudelēs un pasterizēts, no kazas piena ražo arī kefīru un sierus – svaigos, mīkstos, nogatavinātos, kūpinātos, ar un bez piedevām. Zīdaiņiem paredzēts ir „Mīkstais kazas siers”, kurš ir svaigs produkts ar sešu dienu derīguma termiņu, bez sāls un citām piedevām, kas fasēts apaļos trauciņos. Saimniecība „Līcīši” uzņem arī tūristu grupas un ģimenes, kas vēlas jauki pavadīt brīvdienas.

Bauskas novada Brunavas pagasta zemnieku saimniecības “Krišjāņi” saimniece Iluta Straģe pieredzes grupu sagaidīja Lobgales muižā, kas celta 1865. gadā un trīs gadus pieder Straģu ģimenei. Liels darbs ir ieguldīts muižas sakopšanā. Iluta dalījās pieredzē ne tikai par piena lopkopības attīstību savā saimniecībā, piena un gaļas pārstrādi, produkcijas realizāciju, ES finansējuma piesaisti, bet arī izrādīja savu vaļasprieka ganāmpulku – trušus, zirgus, slaucamās aitas, fazānus.  Z/s “Krišjāņi” dibināta 1994. gadā, apsaimnieko 700 ha zemes, no tiem 200 ha ir ganības. Saimniecības pamatnozare ir graudkopība, bet 2006. gadā saimniecība sāka nodarboties ar piena lopkopību. Govis tika ievestas no Šveices un Vācijas. Ganāmpulkā atrodas ap diviem simtiem slaucamo govju un vēl tikpat daudz jaunlopu. 2008. gadā, kad piena cena nokritās ļoti zemu, bija spiesti paši pārstrādāt un realizēt pienu. Tā saimniecība sāka pārdot svaigpienu, gatavot biezpienu un krējumu. Tika domāts, kā maksimāli izmantot visu iespējamo, ko no piena var iegūt. Šobrīd sierotavā top ap 20 šķirņu sieri. Igaunijā iegādātās piena aitas izmēģina kā potenciālu jaunu biznesa virzienu vienlaikus govs piena sieru ražošanai. Tie ar “Krišjāņu” zīmolu iecienīti Rīgā, Jelgavā, Dobelē, Latgales pusē. Saimniecība ar Eiropas fondu atbalstu iegādājusies treileri izbraukuma tirdzniecībai ar saldējuma un kokteiļu gatavošanas iekārtām, vitrīnu sieriem. Iluta atklāj – aitu piens ar 9% tauku saturu ir īsti labs ļoti gardam saldējumam, tas padara smalku arī vienkāršāku kafiju. Nogaršojuši sierus un aitu piena saldējumu, grupas dalībnieki uzdeva daudz jautājumu par siera ražošanu, piena aitu šķirnēm, turēšanu, vakcinēšanu, ienesīgumu, uzslavēja ideju par apaļu trušu mītni, kurā dzīvniekus ērtāk barot.

Lietuvas pusē, Biržu rajonā, Kristinas Milišiūnienes aitkopības saimniecībā grupa tika uzņemta par LEADER finansējumu iegādātā jurtā, kas nosiltināta ar presētu aitas vilnu. Tur notika Lietuvas Aitkopības asociācijas, kur Kristina ir ciltslietu konsultante, prezentācija par aitkopības nozari Lietuvā, gaļas un piena aitu šķirnēm, to ēdināšanu un kopšanu. Kristinas saimniecībā apsaimnieko 80 ha zemes, un ganāmpulkā ir 1500 aitas – gan gaļas, gan piena aitas. Pirmās 80 piena aitas tika atvestas 1996. gadā no Vācijas, šobrīd saimniecībā tiek ražots aitu piena siers un aitu gaļas desas. Sieru un pienu bija iespējams arī nogaršot. Aplokos varēja apskatīt četras aitu šķirnes – gaļas, piena un divas vēsturiskās – Lietuvas tumšgalves un rupjvilnas, par kurām saņem atsevišķas subsīdijas. Kaimiņvalstī atbalsta arī gaļas aitu audzēšanu, taču piena aitām finansējuma pagaidām nav. Aitu piena produktiem Lietuvā ir liels pieprasījums. Vilnai arī ir realizācijas iespējas, to pārdod nemazgātu aptuveni par 1 eiro/kg uzņēmumam “Antano Jurta”, kas atrodas Klaipēdā un jau pāris gadu nodarbojas ar jurtu būvniecību.  Aitu cirpšanā tiek ņemts pakalpojums. Cirpēji no Polijas pagūst nocirpt līdz 130 aitām dienā, par vienas aitas cirpšanu tiek maksāts 1,50 eiro.  Jēriem arī ir labs noiets, tos aizrunā jau gadu iepriekš. Jēri tiek pārdoti četru mēnešu vecumā.

Jostaviečos, 5 km attālumā no Kristinas Milišiūnienes aitkopības saimniecības atrodas Dariusa Linkeviča bioloģiskā saimniecība. Pieredzes apmaiņas grupu sagaidīja saimniece Neringa Linkevičiene. Saimniecībā apsaimnieko 2200 ha, ir 50 strādnieki. Briežu dārzā ganās 150 brieži, mufloni un lamas. Saimniecībai pieder jaunizveidotā “Sodelišķu muiža”, kurā jau otro gadu uzņem tūristus. Apmeklētājiem ir atvērts viesu nams ar saunu un baseinu, tenisa laukums, āra estrāde, strūklaka. Ir izveidota Lietuvas lauku sēta ar tai raksturīgajām ēkām un dzirnavām. Pēc senajām būvniecības metodēm tiek būvēts pagrabs. Mašīnu muzejā var apskatīt restaurētas automašīnas, lauksaimniecības tehniku, ir daudz kuļmašīnu. Kopā viss atpūtas komplekss aizņem 7 ha.  Tūristi un viesi tiek cienāti ar briežu gaļas desām, pašceptu maizi un citiem lauku labumiem. Brieži tiek turēti aplokā, uz 150 briežu mātēm ir viens briedis. Briežu mātes atnesas maija beigās, jūnijā, viss notiek kā dabā – bez cilvēku iejaukšanās. Gaļas ieguvei tiek šauti divgadīgie brieži, jo tie jau ir pieauguši un sāk barā kauties.

Pieredzes apmaiņas brauciens sniedza ieskatu par dažādu lopkopības saimniecību darbības modeļiem, par pievienotās vērtības radīšanu pienam un gaļai, aitu vilnas izmantošanas iespējām un produkcijas realizāciju, iesaistoties lauku tūrismā. Tika  nodibināti kontakti, pasūtīti jēri. Redzētais deva pārliecību par savu ideju ieviešanu dzīvē, vajag tikai uzdrīkstēties un sākt!

Raimonda Ribikauska,

LLKC Dobeles uzņēmējdarbības konsultante                                                                                    

Foto: Dace Drošprāte