Augļaizmetņu retināšanai ir nozīme

Kad skatāmies uz krāšņi un bagātīgi ziedošiem augļu dārziem pavasarī, dažkārt jau neviļus aizsteidzamies rudenī, kad domās plūcam skaistus, lielus un garšīgus ābolus, bumbierus un plūmes. Taču ne tik bieži pievēršam vajadzīgo uzmanību tieši starpposmam, kad notiek augļaizmetņu veidošanās. Kas tad ir tik nozīmīgs augļaizmetņu retināšanā?

Ražas kvalitāte

 Ražas kvalitāteir viens no nozīmīgākajiem ieguvumiem. Šodien faktiski neviens ne pašpatēriņam, ne tirgus vajadzībām nevēlas augļus, kas ir sīki, bieži vien pilnīgi zaļi vai nepilnīgi krāsoti. Tieši tādus mēs iegūsim, ja nozīmīgajam retināšanas darbam nepievērsīsim vajadzīgo uzmanību. Tad nonāksim pie tā bēdīgā secinājuma, ka daļu ražas nav ne jēgas vākt, ne pārdot, jo tādu vienkārši nevienam nevajag. Toties resursi ir iztērēti  – gan mēslojums, gan augu aizsardzības līdzekļi, dažkārt arī gana daudz veikts  vainaga veidošanā. Lielākā daļa no mums visbiežāk meklēs ar acīm tos augļus, kas ir gana lieli un labi krāsoti. Tieši tādus iegūst, kvalitatīvi un pareizi un laikā veicot augļaizmetņu retināšanu. Tā kā ziedi visiem augļukokiem, kuru augļaizmetņus ir vērts retināt, zied ziedkopās, līdzīgi aizmetas arī augļi. Tos izretinot, atlikušajiem samazinās konkurence par barības vielām, kā rezultātā tās kļūst pieejamākas, un lielākā daudzumā, kas ļoti strauji parādās augļaizmetņu attīstības dinamikā. Tie ļoti strauji pieņemas lielumā un svarā. Paaugstināta saules gaismas pieejamība nodrošina aktīvāku vērtīgo vielu, tajā skaitā cukuru uzkrāšanos augļos, kas rezultātā uzlabos garšas īpašības, jo lielākā daļa patērētāju ir saldākas garšas mīļotāji. Labāka saules gaismas pieejamība būtiski uzlabos augļu krāsošanos, tie iegūs intensīvāku pamatkrāsu un virskrāsu āboliem un bumbieriem, kā arī vispārējo krāsojumu plūmēm, saldiem ķiršiem. Tas  radikāli uzlabo novāktās ražas vizuālo izskatu. Papildu efekts tam būs labākas ražas uzglabāšanās spējas, jo šie nosacījumi palīdzēs augļiem labāk nobriest, uzkrājot vairāk bioloģiski aktīvo savienojumu.

 Ražošanas ritmiskums

 Dārzkopja vēlme ir iegūt ražu katru gadu, tad, lūk, viena no atslēgām slēpjas tajā, ka nedrīkst pieļaut augļu koka bagātīgu ražošanu. Tas ir iemesls, kāpēc nekoptos augļu dārzos ražas veidojas vidēji divos gados reizi. Dažkārt papildu korekcijas var ieviest barga ziema vai salnas ziedēšanas laikā. Neiedziļinoties dažādās niansēs, būtība ir sekojoša, ka augļukokam, visizteiktāk ābelēm, ir tieksme uz ražas pašregulāciju. Pēc bagātīgas ražas gada seko tukšais gads, jo koks ir patērējis lielus resursus un tam ir nepieciešama atpūta. Jo sevišķi lielajām ābelēm uz liela auguma potcelmiem. Ja augļaizmetņu ir ļoti daudz, tad apmēram 45 dienas pēc ziedēšanas notiek bioķīmiskas „komandas” nodošana nākamajam gadam, kā rezultātā ziedpumpuru ieriešanās notiek ļoti minimālos apjomos vai vispār nemaz. Ar ražas normēšanu mēs panākam, ka šāds bioķīmisks signāls nesekos un augļu koks būs gatavs ražas veidošanai nākamajā gadā, kas ideāli saskan ar dārzkopja interesēm.

 Profilaktiskā augu aizsardzība

 Pirmajā brīdī ir grūti saskatīt sakarību starp to, kā augļudārzā izplatās kaitēkļi un slimības un augļaizmetņu retināšanu. Paskatīsimies mazliet detalizētāk. Starp sabiezinātiem augļaizmetņiem gan kaitēkļiem, gan slimībām rodas labvēlīgāki apstākļi izplatībai. Jebkurai sēnīšu slimībai inficēšanas sākšanai noteiktu stundu garumā ir vajadzīgs konkrēts gaisa relatīvais mitrums un pilienveida mitrums uz augļukoku lapām un augļaizmetņiem. Retinātā vainagā un starp retinātiem augļaizmetņiem gaisa cirkulācija ir krietni labāka nekā sabiezinātā, kā rezultātā pastāv reāla iespēja, ka slimību ierosinātāju infekcijai labvēlīgi apstākļi var tomēr izpalikt. Kāpēc gan šādā veidā arī profilaktiski neparūpēties par slimību ierobežošanu? Ar kaitēkļiem tas ir mazliet citādāk, jo no oliņu stadijas līdz brīdim, kad kaitēklis ir gatavs iekūņoties, tam vajag noteiktas dienas baroties. Ja augļaizmetņi netiek retināti, tad mēs kaitēklim nodrošinām barības bāzi, kas ir ļoti viegli pieejama. Vienas ziedkopas augļaizmetņos kaitēkļi var baroties salīdzinoši ilgi ar minimālu piepūli, jo tie atrodas fiziski cieši blakus. Pavisam cita aina veidojas, ja augļaizmetņi tiek izretināti 10 līdz 20 cm attālumā, tad mazajam kāpuram ceļš līdz nākamajam augļaizmetnim jau kļūst par īstu pārbaudījumu. To var noskalot lietus lāses, izcepināt saule, tas var aiziet bojā „aiz bada”, to var atrast kāds putns utt. Sevišķi šādam pavērsienam ir nozīme, ja vēlas iegūt salīdzinoši labas kvalitātes augļus tieši bioloģiskajos dārzos.

Galvenie retināšanas paņēmieni

Augļaizmetņu retināšana dažādām augļu koku sugām, šķirnēm atstāj atšķirīgu ietekmi. Visvairāk šis tehniskais paņēmiens ir pētīts tieši ābeļu šķirnēm, pavisam maz ir informācijas par bumbieru, plūmju un saldo ķiršu retināšanu. Pēc tā, kā šo darbu veic, var izšķirt trīs galvenos piemērus. Pirmais - augļaizmetņus retina sprīža attālumā, kas ieteicams, ja augļkokam ir tendence ražot pārbagātīgi, kā arī tieši bioloģiskos dārzos, un iegūstot izcilas kvalitātes un lieluma augļus. Otrais - retināšana, atstājot ziedkopā vienu augļaizmetni. Šis paņēmiens nodrošina salīdzinoši labu līdzsvaru starp iegūstamās ražas kvalitāti un kvantitāti. Savukārt trešais paņēmiens ir izretināt visus augļaizmetņus, kas atrodas zaru apakšpusēs. Tas derēs gadījumos, kad ļoti svarīga ir augļu krāsošanās un vainagi ir salīdzinoši sabiezināti. Tādā veidā tiek nodrošināts, ka visi augļaizmetņi atrodas zaru augšpusē, tā nodrošinot labāku pieeju saulei, kas veidos vislabāko krāsojumu, bet ne izcilāko augļu lielumu.

Retināšanu ir jēga uzsākt tikai pēc jūnijā notikušās dabiskās nobires, dažkārt tā rodas arī kaitēkļu bojājumu rezultātā, taču ilgāk kavēties gan vairs nedrīkst. Šim pasākumam jāatvēl praktiski mēnesis. Eksistē arī retināšana, ko veic augustā, kas var palīdzēt likvidēt tobrīd jau redzamos mazvērtīgos augļus, taču es neesmu šīs metodes piekritējs sekojošu iemeslu dēļ. Augļukoks jau daļu savu resursu ir iztērējis nelietderīgi, veidojot arī mazvērtīgus augļus. Otrs ne mazāk būtisks faktors ir tas, ka diemžēl no augļu periodiskas ražošanas nebūsim izvairījušies. Tik un tā nākamajā gadā augļukoks gandrīz neziedēs. Sevišķi izteikti tas ir liela auguma ābelēm.

Izvēlieties ērtas knaiblītes

Darbam noteikti vajag izvēlēties mazas knaiblītes, kas ir ērtas tāpēc, ka atspere tās atspiež atpakaļ darba stāvoklī ikreiz pēc augļaizmetņa nokniebšanas. Šķēres var derēt tikai nelielam laika sprīdim, jo katrreiz pirms augļaizmetņa nogriešanas tās jāatver ar pirkstu palīdzību. Piedevām maziņas šķēres, ilgstoši strādājot, nospiedīs pirkstus tik ļoti, ka vakarā tie būs pavisam stīvi. Savukārt ar lielām būs jātērē liels laiks, lai izvēlētos ērtu darba pozīciju, kas ļoti palēninās darba tempu. Pieļaujama arī maza nazīša izmantošana, tikai tad parasti griež, kātiņu atspiežot pret īkšķi, kas ilgākā laika posmā var radīt ādas bojājumus, pat strādājot ar cimdiem. Jebkurā gadījumā darba iemaņas veidosies procesā. Tomēr dažus priekšnoteikumus ievērot ir vērts, sākt vajag no koka apakšpuses. Lai, retinot augļaizmetņus, darbs būtu produktīvāks, izvēlas tādu darba pozīciju starp vainaga zariem, lai, to  nemainot, varētu veikt augļaizmetņu retināšanu pēc iespējas vairāk zaros. Tā virzās pa perimetru, un tad darbu turpina, jau pakāpjoties uz nelielām kāpnītēm. Nav jēgas riskēt, šo darbu veicot liela auguma augļukokos. Tādos ir jēga  domāt par vainaga augstuma pazemināšanu, ko jau skatījām iepriekšējos mēnešos un turpināsim vēl.

Noslēgumā par dažiem rezultātiem no Dobeles LVAI. Lielaugļu ābolu šķirnēm  ‘Antej’, ‘Sinap Orlovskij’, kam novērojama salīdzinoši liela pašnobire, retināšana būs pietiekama, ja atstās vienu augļaizmetni ziedkopā. Savukārt šķirne ‘Auksis” savu īpatnību dēļ ir atsaucīgāka augļaizmetņu izretināšanai zaru apakšpusē. Šķirnes ‘Orļik’, ‘Ligita’, ‘Zarja Alatau’ retina, atstājot augļaizmetņus sprīža attālumā. Jaunajām šķirnēm ‘Gita’ un ‘Edīte’, lai neveidotos pārāk lieli augļi, retināšana nav nepieciešama. Ja audzējat sev, var jau arī milžus izaudzēt. Savlaicīga ābolu retināšana ir nozīmīgāka bagātīgi ražojošām šķirnēm, savukārt tām, kam ir tendence pašretināties, tam būs mazāka nozīme. Ar pārējām šķirnēm un citām augļu kultūrām atliek tikai eksperimentēt. Sāciet ar dažiem zariem, un panākumi iedvesmos lielāka apjoma darbiem!

Māris Narvils,

LLKC Augkopības nodaļas speciālists dārzkopībā