Bioloģisko saimniecību zemnieki dodas pēc pieredzes uz Vāciju

Gulbenes, Alūksnes un citu novadu bioloģisko saimniecību zemnieki devās savā ikgadējā pieredzes apmaiņas braucienā uz Vācijas dienvidiem un Francijas Elzasas reģionu, apskatot ne vien skaistās Vācijas pilsētiņas un Elzasas vīna dārzus, bet arī apmeklējot divas bioloģiskās saimniecības.

Apmeklējam Forsteru ģimenes saimniecību Vācijas dienvidrietumos Karlsrūes apgabalā, netālu no Maulbronnas, mūs sagaida pats saimnieks ar dēlu. Bioloģiskā saimniecība ar 50 Holšteinas melnraibām govīm aizņem 100 ha zemes, kura mantota no vecākiem, un šo saimniecību tālāk mantos vecākais dēls, kurš arī pašlaik te strādā. 20 ha audzē graudaugus, pārējos – sētais zālājs. Govīm izraudzīta nepiesietā turēšana, tās ganās ganībās, piebaro nojumē. Teliņus pie govīm tura 3–4 mēnešus, pie vienas govs zīda 4–5 teliņus, no pārējām mātēm iegūst pienu. Gada vidējais izslaukums no govs ir 6200 kg piena. Piena cena, nododot kombinātam, – 0,50 eiro. Apkārtējie iedzīvotāji 24 stundas diennaktī var iegādāties pienu no automāta, kuram ir degvielas uzpildes automāta princips – iemet naudiņu un ielej pienu stikla pudelē, litrs piena maksā 1,0 eiro. Blakus var iegādāties bioloģiskos kartupeļus pa 2,0 eiro/kg, olas – 0,40 eiro/gab., naudu iemet kastītē.

Govju pamatbarība ir skābsiens, kuru sāk gatavot jau aprīlī. Saimniecībā ir sertificēts vaislas bullis. Vācijā bioloģiskajām saimniecībām ir blakus nozares, šajā saimniecībā ir viesu nams ar brīvā laika izklaidēm – pastaigu takām, zirgu izjādēm un bērniem piemērotu lauksaimniecības tehniku.

Otra bioloģiskā saimniecība “Spatzenkop” izveidota 1995. gadā, tāpēc no apsaimniekotajiem 126 ha zemes īpašumā ir tikai 20 ha, pārējie tiek nomāti. Nomas maksa ir 200–300 eiro/ha. Platību maksājumos saimniecība saņem 280 eiro/ha un kā bioloģiskā saimniecība vēl 280 eiro/ha. Saimniecībā ir 80 Simentāles šķirnes piena govis ar vidējo izslaukumu 5200 kg. Govīm ir nepiesietā turēšana, tās brīvi staigā gan ganos, gan kūtī, kur tiek piebarotas, slauc “DeLaval” skujiņas tipa slaukšanas zālē. 70 ha zemes aizņem zālājs, pārējā audzē kukurūzu miltiem, kviešus un miežus. Vācijā mazajās saimniecībās strādā ar divdesmit gadu veciem traktoriem, bet uzkarināmā tehnika ir jaunāka. Saimniecībā strādā saimnieks, vecākais dēls un viens strādnieks. Saimniece nodarbojas ar bērnu izklaidēm, apkārtnes ģimenes brauc te svinēt jubilejas, neskatoties uz specifisko fermas aromātu. Ir dažādas izklaides un šovi ar govīm. Uz Ziemassvētku svinēšanu kūtī ierodas daudzas apkārtējo ciematu ģimenes ar bērniem.

Zemnieki apmeklēja lielāko ķirbju izstādi pasaulē, kura katru rudeni notiek 18. gadsimtā celtās Ludvigsburgas pils baroka dārzos. Izstādes veidošanā tiek izmantotas 150 tonnas ķirbju un pārstāvētas vairāk nekā 500 dažādas ķirbju šķirnes. Šī gada tēma “Lidojums” un “Ķirbji iedvesmo”, bija no ķirbjiem izveidotas dažādas figūras un izgrebti animācijas filmu varoņi. Uzvarētājs ķirbis svēra 840 kg. Te varēja smelties interesantas idejas gan dekorēšanai, gan kulinārijai.

Lāra ir parasta Vācijas pilsētiņa, kura atdzīvojas rudenī ar krizantēmu festivālu. Ziedošās fantāzijas festivāls pārsteidza ar krāsām, smaržām un formām. Tūkstošiem krizantēmu pārvērš vecpilsētu krāšņā svētku rotā. Krizantēmas mijas ar bagātīgām kaskādēm, krāsainu krizantēmu krūmiem un krāšņām piramīdām, radot prieku apmeklētājiem. Katru dienu tirgus laukumā norisinās svētku pasākumi. Tā ir iespēja iepazīt un baudīt krizantēmu daudzveidību. Festivālā var atklāt šo Āzijas puķi kā kulināru delikatesi, mākslas objektu vai Japānas kultūras simbolu.

Štutgartes apkārtnes nogāzes klātas vīna dārziem. Apmeklējām vīna pagrabu, lai iepazītos ar šejienes vīna darīšanas tradīcijām. Francijā nobaudījām Elzasas vīnus, vīngliemežus un tradicionālās varžu kājiņas.

Zemnieki atpūtušies un smēlušies idejas veiksmīgai saimniekošanai, apmierināti par iegūto pieredzi var atgriezties savās saimniecībās.

Vaira Vērse,

Alūksnes novada lauku attīstības konsultante