Biškopji aicina izteikt viedokli par svešapputes pakalpojumu

Ar Latvijas Biškopības biedrības Siguldas nodaļas iniciatīvu 2021. gadā ir sperti pirmie soļi mērķtiecīgi organizēta, bišu saimju nodrošināta svešapputes pakalpojuma plānošanā. Iesaistot LLKC Pierīgas biroju, biškopji ir aicinājuši Pierīgas lauku saimniekotājus dalīties savās pārdomās par iespējamo sadarbību svešapputes mērķtiecīga pakalpojuma pieejamībā. Tā tapusi aptaujas anketa.

Aptaujā tiek iesaistīti daudzveidīgu kultūru audzētāji. No ilggadīgiem stādījumiem, garšaugiem līdz graudaugiem. Tiek ņemta vērā, kā biškopju, tā audzētāju izvēlētā saimniekošanas metode – konvencionāli, integrēti jeb bioloģiski. Katrai audzēšanas metodei ir arī savs biškopju loks. Gatavību tālākai sadarbībai bez atlīdzības nodrošināt savu bišu saimju piegādi Pierīgā ir izteikuši teju 100 bišu saimju īpašnieki.

Vidusmēra latvieša pārtikas patēriņu veido miltu, gaļas, piena, olu un dārzeņu produkti. Vairāk nekā pusi no mūsu ikdienas pārtikas groza sastāda primārie lauksaimniecības produkti, ko patērējam paši vai gaļas ieguves procesā. Mūsu pārtikas groza izejvielu augšanā savu ieguldījumu dod medus bite. Tās paveiktais svešapputes procesā augšanas laikā ir neatsverams, īpaši tauriņziežiem (zirņi, pupas u. c.), nakteņu dzimtas augiem (kartupeļi, tomāti, paprika u. c.), krustziežu dzimtas augiem (rapsis, kāposti, sinepes, rutki u. c.) un daudziem citiem. No medus bišu apputeksnēšanas ir atkarīgs katrs trešais pārtikas kumoss, ko apēdam – ar šādu paziņojumu savā laikā klajā nāca ASV zinātnieki. 

Latvijas bite jeb medus bite (Apis mellifera) apputeksnē lielāko daļu ziedošo augu. Pētījumi liecina, ka bites apputeksnēti augi iegūst no 10  līdz 20% lielāku ražu.

Biškopības nozari kā ļoti svarīgu kopīga pārtikas groza veidošanā  atzinusi arī Eiropas Savienība. Kā teikts 2018. gada ziņojumā, biškopība sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrībai – gan no ekonomiskā viedokļa, nodrošinot aptuveni 14,2 miljardus eiro gadā, gan arī vides ziņā, saglabājot ekoloģisko līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību, jo 84% augu sugu un 76% pārtikas ražošanai Eiropā ir vajadzīga apputeksnēšana, ko veic savvaļas un mājas bites (Eiropas parlamenta Ziņojums no 08.02.20218. par ES biškopības nozares perspektīvām un izaicinājumiem (2017/2115 (INI)).  

Pasaulē tādu kultūraugu kā mandeļu audzēšana un raža vispār nav iedomājama bez apputeksnēšanas, ko nepieciešamajā apjomā spēj nodrošināt vienīgi medus bites. Dārzkopji aizvien plašāk izmanto bites tādu augu kā zemeņu, aveņu un krūmmelleņu apputeksnēšanai. Latvijas dārzus bieži vien “nemanāmi” apputeksnē kaimiņos esošo dravu bites, taču, bites intensīvi tiek iesaistītas apputeksnēšanā, pievedot simtiem bišu saimju (Latvijas Biškopības biedrības publiski pieejamā informācija).

Šodien, kad cilvēce meklē dabai un videi draudzīgus risinājumus, vēl aktuālāka kļūst iespēja organizēt svešapputi ar medus bites palīdzību. Pasaules praksē nu jau ilggadīgi tiek izmantota organizēta bišu saimju pievešana konkrētiem laukiem, stādījumiem ražības veicināšanai. Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra sniegtajiem datiem Latvijā 2016. gadā bija reģistrēti 3083 biškopji ar 96 695 bišu saimēm, 2017. gadā – 2947 biškopji ar 96 256 bišu saimēm, savukārt 2018. gadā valstī ir reģistrēti 3160 biškopji ar 102 782 bišu saimēm. Ja pieņem, ka bites lidojums aptver no 2–3km, bišu saimju potenciāls svešapputes nodrošināšanai ir pieejams vismaz 55 514,00 ha.  

Latvijā svešapputes pakalpojumu organizēšana pagaidām ir sākuma stadijā. Atsevišķiem lauku saimniekiem ir izveidojusies sadarbība ar bišu saimju īpašniekiem, kādai no sadarbībā iesaistītām pusēm izrādot iniciatīvu. Iespējams, nezināšana jeb latviskā savrupība ir kavējusi izveidoties organizētam svešapputes pakalpojumam Latvijā.

Iespējams, arī pārējos Latvijas reģionos bišu nodrošināti svešapputes pakalpojumi ir aktuāli. Aicinām aizpildīt zemāk linkā pievienoto anketu.

Anketas rezultāti tiks izmantoti, plānojot tālākas sadarbības iespējas lauku saimniekiem un bišu saimju īpašniekiem.

Anketa pieejama šeit: https://forms.gle/WPQSAkuhbtPqVYho8

Sagatavoja:

Kristīne Ragaine-Volnianko

LLKC Pierīgas biroja vadītāja