Cālītis Ventspils bērnudārzā izglīto mazuļus

Dace Andersone ir LLKC Ventspils konsultāciju biroja kliente un nodarbojas ar putnkopību no 2020. gada. Nozare tika izvēlēta, jo ģimenē auga mazi bērni, kam garšo vistas gaļa, bet pilnīgas pārliecības, ka bērni saņems pašu labāko un drošāko pārtiku, kāda ir iespējama, Dacei nebija, un viņa nolēma šādu vistas gaļu audzēt pati.

Ferma, ko Dace nomā no privātpersonas,  atrodas gluži blakus viņas dzīvesvietai, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu un regulāru saimniecības uzraudzību. Daces ganāmpulkā ir vairāk nekā 300 putnu, lielākoties broileri, bet ir arī pērļu vistiņas. Dacei Andersonei pieder vienīgā Latvijā sertificētā mobilā mājputnu kautuve, kas ir oficiāli atzīta un reģistrēta saskaņā ar LR noteiktajām prasībām šādai darbības nozarei. Mobilā kautuve tapusi pašu rokām – ņemot vērā Daces un vīra lielo pieredzi būvniecībā, tas bijis pārdomāts risinājums, lai veiksmīgi virzītu plānoto uzņēmējdarbību attīstības un izaugsmes virzienā. Audzēšanai Dace iegādājās vakcinētus gaļas broileru šķirnes krustojumu jaunputnus, bet kopš 2021. gada, kad Dace realizēja LAP apakšpasākuma “Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība” programmas “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības” projektu “Putnkopības nozares attīstība Vārves pagastā”, kura ietvarā iegādājās jaudīgu inkubatoru, Dace putnus inkubē pati, lai klientiem piedāvātā produkcija būtu absolūti kvalitatīva. Tā tiek piedāvāta arī vietējās pārtikas produkcijas katalogā “Novada Garša”, kas nodrošina nemainīgi augstu pieprasījumu.  Dace izveidojusi zīmolu “KAnna”, kura nosaukumu veidojusi no savu bērnu vārdiem. Zīmols ir labi atpazīstams ne tikai Ventspils novadā, bet arī ārpus tā.

Dace ir “Latvijas Putnkopības asociācijas” valdes locekle un daudz laika velta izmaiņām likumdošanā, lai putnkopības nozari izvestu no ēnu ekonomikas un padarītu putnkopības produktus patērētājiem drošākus un kvalitatīvākus. Dace izprot nepieciešamību izglītot sabiedrību par putnu gaļas veselīgajām īpašībām, lai veicinātu tās patēriņu. Zināms, ka putnu gaļu uzskata par produktu, ko noteikti vajadzētu iekļaut ikdienas ēdienkartē. Tā minēta desmit visveselīgāko pārtikas produktu sarakstā līdzās rīsiem, olām, pienam, banāniem un spinātiem. Tomēr Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, putnu gaļas patēriņš ir ievērojami mazāks. Eiropā vidēji cilvēks gadā patērē vairāk nekā 20 kilogramus, Latvijā tikai nedaudz vairāk par 15. Putnu gaļa ir olbaltumvielu, minerālvielu un nepieciešamo tauku avots. Turklāt putnu gaļas sastāvā esošie B grupas vitamīni veicina smadzeņu darbību un nodrošina organismam enerģiju, selēns stiprina imūnsistēmu, bet aminoskābes veicina laimes hormona ražošanu. Putnu gaļa ir ne tikai garšīgs, bet arī veselīgs produkts ar augstu uzturvērtību. Gaļas veselīguma pakāpi nosaka pēc tajā esošo nepiesātināto taukskābju satura. Putnu gaļa satur vidēji 70 procentus nepiesātināto taukskābju. Lai mudinātu sabiedrību lietot pārtikā veselīgus produktus, izglītošana jāsāk no mazotnes, tādēļ sadarbībā ar Latvijas Putnkopības  asociāciju un LLKC Ventspils biroju tapa kopīgs projekts “Skolas cālis 2022”, kura ietvarā pirms mēneša Ventspils pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte” 5. un 7. grupas audzēkņi piedalījās trīs nedēļu ilgā pasākumā “Kā rodas cālītis”. Dace pati šo projektu dēvē par sociāli izglītojošu, jo tā rezultātā bērni gūst unikālu praktisku pieredzi putnkopībā. Četrgadīgo bērnu grupas telpās vairākas nedēļas atradās mazs inkubators, kurā noteiktā temperatūras režīmā atradās trīs olas. Uzsākot projektu, Dace skaidroja mazajiem interesentiem, kāds ir olas ceļš līdz pieaugušai vistai, kas dēj olas. Mazuļi bija gatavojušies – visi bija tērpti dzeltenos tērpos un pēc Daces uzrunas un prezentācijas arī turpmākā diena bija veltīta cālēnu tēmai – zīmējot, krāsojot, aplicējot, mācoties dziesmiņu par cālīšiem, noskatoties animācijas filmu un vēl dažādi apgūstot zināšanas par šo tēmu. Citas dienas tika veltītas dažādām vistkopības tēmām – kā aug cālīši, ko tie ēd, kādos apstākļos dzīvo vistas, kas ir to ienaidnieki, cik dažādas ir vistu sugas un vēl daudz citas bērniem saistošas informācijas.

Bērni kopā ar audzinātājām un auklītēm kalendārā atzīmēja, kurā dienā gaidāma cālīšu izšķilšanās – parasti tas aizņem 21 dienu. Kā apliecināja audzinātājas, bērnu prieks par pirmo izšķīlušos cālēnu bija neaprakstāms. Lai arī bērni bija procesam sagatavoti, visi bija ļoti izbrīnīti, kad tas notika. Cālis izkļūst no olas pavisam citāds, kā bērni pieraduši uzskatīt – tas nebūt uzreiz nav skaisti pūkains, bet drīzāk neglīts. Tas raisīja daudz jautājumu, vai ar putniņu viss kārtībā un vai tam nav nepieciešama palīdzība. Te atkal bija jāveic izglītojošs darbs, ko prasmīgi veica audzinātājas. Bija jāskaidro, ka tikai dzīves otrajā dienā cālītis būs tāds, kādu esam pieraduši skatīt bilžu grāmatās.

Projekts “Skolas cālis 2022” paredz, ka bērniem tiek sniegta informācija par putna šķilšanās procesu un putnkopību kopumā, kā arī iespēja praktiski vērot šķilšanās procesu. Noteiktās dienās bērni ar ovoskopa palīdzību varēja vērot inkubatorā notiekošos procesus. Bērni zināja, ka inkubatoru nedrīkst aiztikt un kustināt, drīkst tikai no malas vērot un gaidīt izšķilšanās brīnumu. Tādējādi bērni jau pirms cālīša parādīšanās izjuta atbildību par putnēnu. Kad cālēns izšķīlās, to ievietoja īpašā kastē, kas aprīkota ar apsildes elementu, jeb mākslīgo cāļu mammu. Kastē pieejama gan barība, gan ūdens, un pāris dienas cālis pavada tur, lai bērni varētu novērot tā attīstību un uzvedību. Pēc tam cālēns devās mājup – uz Daces vistu fermu, kur augs kopā ar citiem cālīšiem, kas izšķīlušies saimniecības lielajā inkubatorā.

Projekts ir neapšaubāmi interesants visām iesaistītajām pusēm, jo Dace uzskata sabiedrības izglītošanu par savu misiju un ar prieku izglīto mazos interesentus. Tiek plānots, ka sadarbība ar  Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru turpināsies un būs tikpat veiksmīga, nodrošinot projekta “Skolas cālis 2022” turpinājumu arī citās pirmsskolas mācību iestādēs un vispārizglītojošās skolās, jo interese ir.

Īrisa Roze-Posuma,
LLKC Ventspils konsultāciju biroja vadītāja