Ceļā uz spēcīgākiem, labāk savienotiem, izturētspējīgiem un pārtikušiem lauku apvidiem

Eiropas Komisija (EK) 2021. gada jūnijā izklāstīja savu ilgtermiņa redzējumu par Eiropas Savienības (ES) lauku apvidiem līdz 2040. gadam (turpmāk – “Lauku redzējums”). EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2019. gadā šo iniciatīvu bija aizsākusi, atzīstot, ka lauku apvidi veido Eiropas identitāti un ir tās ekonomiskais potenciāls un ka mums tie ir jāsaglabā un jāiegulda to nākotnē. Viņa pauda arī ieceri panākt taisnīgu pārkārtošanos, kas neatstāj novārtā nevienu cilvēku un nevienu apvidu.

Sabiedriskajā apspriešanā par lauku redzējumu 2020. gadā 40% lauku respondentu norādīja, ka viņi jūtas atstāti novārtā, un attālos lauku apvidos šāds viedoklis bija pat 60% respondentu. Paziņojuma iecere bija dot jaunu stimulu lauku apvidiem, mainot priekšstatus par tiem un radot jaunas iespējas, lai savu nostāju stingrāk varētu paust lauku kopienas, jo tām ir svarīga nozīme Eiropas nākotnē.

Paziņojums par lauku apvidiem veltīto ilgtermiņa redzējumu ir pirmais solis līdz 2040. gadam iezīmētajā ceļā uz spēcīgākiem, labāk savienotiem, izturētspējīgiem un pārtikušiem lauku apvidiem. Galvenie šo mērķu sasniegšanas līdzekļi būs “Lauku pakts”, kura mērķis ir mobilizēt valsts iestādes un ieinteresētās personas rīkoties atbilstoši lauku kopienu vajadzībām un vēlmēm, lai sekmētu sadarbību ES, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, un “ES Lauku rīcības plāns”, lai virzītu ilgtspējīgu, saliedētu un integrētu lauku attīstību.

Š. g. 27. martā EK publicēja ziņojumu, kurā vērtēts paveiktais. Saskaņā ar jaunākajiem (2021. gada) datiem lauku teritorijās dzīvo 29,6% ES iedzīvotāju (1 km²). 2011. gadā šis skaitlis bija 30,3%, un tas ir neliels samazinājums par 2,6 miljoniem cilvēku.

Paveiktais, lai veidotu lauku teritorijas un kopienas stiprākas, savienotākas, noturīgākas un pārtikušākas, vērtēts saskaņā ar 2021. gadā izstrādātā “Ilgtermiņa redzējuma lauku apvidiem” četrām rīcības jomām:

• SPĒCĪGĀKI LAUKU APVIDI, liekot uzsvaru uz iespēju nodrošināšanu lauku kopienām, pakalpojumu pieejamības uzlabošanu un sociālās inovācijas veicināšanu.

Secināts, ka lauku reģionos palielinājies par 65 gadiem vecāku iedzīvotāju skaits (par 0,84 miljoniem), savukārt jauniešu un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits ir samazinājies. Vidējais ES iedzīvotāju vecums palielinās, bet lauku reģioni noveco ātrāk, jo samazinās dabiskais pieaugums un migrācijas saldo.

Analizējot lauku apvidu situāciju, secināts, ka lauku iedzīvotāji vairāk uzticas vietējām un reģionālajām pašvaldībām (61%) nekā valsts valdībai (31%) vai ES (47%).

• SAVIENOTI LAUKU APVIDI, uzlabojot savienojamību gan transporta, gan digitālās piekļuves ziņā.

Dati par platjoslu liecina, ka situācija lauku apvidos ir būtiski uzlabojusies. Tomēr vidējais lejupielādes ātrums lauku apvidos joprojām ir daudz zemāks nekā pilsētās. Novērtēts, ka lauku apvidos palielinās to cilvēku skaits, kuriem ir digitālās pamatprasmes, bet atšķirība salīdzinājumā ar pilsētām saglabājas tikpat liela kā 2021. gadā.

• IZTURĒTSPĒJĪGI LAUKU APVIDI, saglabājot dabas resursus un zaļinot lauksaimniecības darbības, varēs ierobežot klimata pārmaiņu ietekmi. Piedāvājot piekļuvi mācību kursiem un daudzveidīgām darba iespējām, tiks gādāts par sociālo izturētspēju.

Izpētīts, ka 72% atjaunīgās enerģijas tiek saražota lauku apvidos, un tam būs liela nozīme enerģētikas pārkārtošanā. Lauku apvidi spētu saražot lielāko daļu atjaunīgās enerģijas ES (78% no neizmantotā potenciāla). Attiecībā pret dzimumu līdztiesības ievērošanu secināts, ka lauku apvidos ir vislielākais tādu 15–29 gadus vecu jauniešu īpatsvars (12,6%), kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (t. s. NEET īpatsvars). Lai gan situācija ir uzlabojusies, NEET īpatsvars jaunu sieviešu vidū lauku apvidos 2022. gadā bija 14,9% salīdzinājumā ar 10,5% vīriešiem. NEET īpatsvars jaunu sieviešu vidū lauku apvidos ir visaugstākais salīdzinājumā ar citām teritorijām (2022. g.).

• PĀRTIKUŠI LAUKU APVIDI – saimniecisko darbību dažādošana un lauksaimniecības un agropārtikas, kā arī agrotūrisma pievienotās vērtības vairošana.

Primārais sektors lauku reģionos joprojām ir nozīmīgs (11% nodarbinātības salīdzinājumā ar 1% urbānajos reģionos un 5% pārejas reģionos); tomēr sekundārais un terciārais sektors dominē, bet primārais sektors ir nedaudz sarucis (-1% laikposmā no 2018. gada līdz 2021. gadam).

Lauku apvidos atrodas lielākā daļa lauksaimniecības zemes (77% jeb 134 miljoni ha), kā arī mežu un dabas teritoriju (79% jeb 148 miljoni ha). 43% zemes lauku apvidos ir lauksaimniecības zeme, bet 47% aizņem meži un dabas teritorijas, un daudzos gadījumos tieši mežsaimniecība noteiks lauku apvidu ekonomiskos panākumus, jo lielāko daļu mežiem bagāto apvidu skar demogrāfiskās problēmas. Mežsaimniecības un meža resursu nozares ieguldījums ir būtisks, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu izturētspējīgi un pārtikuši.

Izvērtējums, kurš veikts, lai noteiktu, kas lauku apvidiem ieplānots gan Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP), gan kohēzijas politikas programmās, parāda, kā ES rīcībpolitikas veicina Lauku redzējuma mērķu sasniegšanu 2021.–2027. gada laikposmā (attiecībā uz KLP 2023.–2027. gada laikposmā) un kādi patlaban ir lauku apvidiem paredzētā atbalsta identificēšanas ierobežojumi. Rezultāti kalpos par pamatu diskusijām par šo rīcībpolitiku nākotni.

Lauku redzējuma mērķu sasniegšana līdz 2040. gadam ir ilgtermiņa darbs, kam nepieciešama konsekventa rīcība un rīcībpolitikas visos plānošanas periodos un visos pārvaldības līmeņos. Komisija ir apņēmusies īstenot un apvienot darbības, kas ieviestas, lai ES Lauku rīcības plānu un Lauku paktu īstenotu atbilstoši pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai. Gatavodama ES budžeta priekšlikumus laikposmam pēc 2027. gada, kurus paredzēts pieņemt līdz 2025. gada vidum, Komisija ņems vērā ES iestāžu un struktūru, ieinteresēto organizāciju un plašākas lauku kopienas priekšlikumus un pārdomas.

LEADER ir viens no instrumentiem, kuru izmanto, lai atbalstītu augstākminētās Lauku redzējuma rīcības jomas (spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi, pārtikuši lauku apvidi). LEADER vietējās attīstības stratēģijas (VAS) ir galvenais KLP Stratēģiskā plāna instruments, ko izmanto, lai reaģētu uz daudzveidīgām lauku vajadzībām tādās jomās kā nodarbinātība, sociālā iekļaušana vai pakalpojumi, un tās ir ļoti nozīmīgas lauku kopienu iespēju nodrošinātājas. Paredzams, ka atbalsts viediem ciemiem LEADER programmā un ārpus tās atraisīs digitālās, sociālās un tehnoloģiskās inovācijas potenciālu lauku apvidos. Vairāki plāni stimulē jauniešu un sieviešu dalību LEADER, tādējādi palīdzot risināt paaudžu maiņas un dzimumu līdztiesības jautājumus.

Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu LEADER piešķirtās absolūtās summas (kopējais finanšu piešķīrums 2023.–2027. gadam 7,7 miljardu EUR) nav palielinājušās. Tā kā lauku iedzīvotāju aptvērums no 61% pieaudzis līdz 65% un citu intervences pasākumu ieguldījums ir samazinājies, paredzams, ka LEADER ar mazākiem līdzekļiem būs jādara vairāk.

Ar pilnu EK publicēto ziņojumu, kurā vērtēts paveiktais, lai veidotu lauku teritorijas un kopienas stiprākas, savienotākās, noturīgākās un pārtikušākas, saskaņā ar 2021. gadā izstrādātā “Ilgtermiņa redzējuma lauku apvidiem” mērķiem, var iepazīties šeit – https://ej.uz/n4aj.

Izdevuma “Lauku Lapa” marta numurā skaidrojām LEADER pieeju un minējām, ka VRG dažādās teritorijās ir sākušas izsludināt projektu konkursus.

Ievēro! Izdevuma sagatavošanas brīdī projektu konkursu ir izsludinājušas jau 22 vietējās rīcības grupas visā Latvijā! Aktuālos izsludinātos projektu konkursus atradīsiet Lauku atbalsta dienesta mājaslapā – https://ej.uz/bi57!

Atrodiet savas teritorijas vietējo rīcības grupu un sazinieties ar to – https://ej.uz/ekii!

Zanda Dimanta-Svilpe,
Valsts KLP tīkla Sekretariāta projektu vadītāja

Foto: Lienes Valtas datorgrafika, foto Ingemārs Vekteris