Citu pieredzes apguve dara mūs bagātākus

Saimnieki no Aizkraukles un Bauskas novada devās divu dienu  saimniecību apmeklējumā uz Lietuvu. Dažādu vietu apmeklējumi attīsta personību, tie paplašina cilvēka redzesloku un domu apvārsni, un, jo attīstītāks ir cilvēks, jo vērtīgāks viņš ir savā vietā. Ieguvums, kas uz mūžu ierakstās gan apziņā, gan zemapziņā, papildinot mentālo uzkrājumu fondu. Jāpiebilst, ka rezultāts lielā mērā ir atkarīgs no paša cilvēka – var vienkārši skatīties mainīgās bildes aiz loga, neko nesaprotot, un var apzināt, izzināt un censties izprast redzēto – tas dara mūs bagātākus.

Saimniecība “Sodeliškių” atrodas pie pašas Latvijas–Lietuvas robežas, patlaban kopā apsaimnieko ap 2000 ha lauksamniecībā  izmantojamās zemes, bet saimniecisko darbību uzsāka ar 50 ha. Iekopjot ābeļdārzu, uzcēla pirmo lauku tūrisma māju. Apsaimniekojot teritoriju, tika atrasti dažādi lauksaimniecībā izmantojamie darbarīki, kas pamudināja izveidot muzeju. Saimniecībā apmeklētājiem tiek piedāvāta izglītojoša programma: “Graudu ceļš". Tās sākums ir piemājas sētā, kur  apskatāmi senie augsnes apstrādes instrumenti, kalve, pirts. Milzīgajā šķūnī redzējām arī pasta karieti, kas pārvadāja pastu Londonas ielās, kuļmašīnu, ko darbina tvaika traktors, un citus lauksaimniecības agregātus. Apmeklējām Lietuvā vienīgās vējdzirnavas, kas darbojas kopš 1924. gada, uzzinājām dzirnavu vēsturisko pagātni, darbības principu. Dzirnavām ir 5 stāvi, mehānismu griež 9 metrus garie spārni, dzirnavas darbina vējš vai mehānisms. Apbrīnojām izcilus skatus uz šodienas saimniecības tehnikas parku, noliktavām, darbnīcām, graudu kalti. Saimniecībā audzē briežus, dambriežus, muflonus, alpakas un citus mājdzīvniekus. Pirms Covida laika tika uzbūvēts gaļas pārstrādes cehs, bet apstākļus un ierobežojumu laikā, kas bija jāievēro divu gadu garumā, nebija iespējams sagādāt nepieciešamos agregātus ceham. Tāpēc saimniecībā saražoto izejvielu pārstrādā citur. No rudzu miltiem katrs pats varēja izveidot savu kukulīti, sajust garšīgo maizes cepšanas smaržu, kā to darīja mūsu senči. Lai sasniegtu vajadzīgo temperatūru maizes cepšanai (330 ^oC) krāsni kurina četras stundas iepriekš ar oša malku. Saimniecībā tiek ražots arī mājas alus, kuru darina pirtiņā. Lai alus kvalitāte būtu laba, viens no nosacījumiem – mīksta ūdens, iesalu alus darināšanai pērk.

Dienas otrajā pusē dodamies uz a/s “Naradava”, kas nodarbojas ar augļkopību 305 ha platībā – tikai ar ābelēm, senāk tika audzētas arī plūmes un bumbieri, bet, ņemot vērā sugu īpašības, saimniecība izvēlējās attiekties no plūmju un bumbieru audzēšanas. Aptuveni 250 ha aug augļu koki, kas ir pat līdz 50 gadu veci, un 55 ha ir ierīkoti jaunie augļudārzi. Saimniecībā audzē šķirnes Auksis, Lobo, Delikates, Skaistis, Ligols, Čempions. Stādi tiek iepirkti, izmantoti 396, P60, M26, M9 potcelmi. Jaunajiem stādījumiem ir ierīkota pilienveida laistīšanas sistēma. Augu piebarošana notiek pavasarī caur lapām, pavasarī apsmidzina ar boru, kas pasargā no kukaiņiem un salnām.  Pamatā tiek nodarbināti ap 50 darbiniekiem un augļu novākšanas laikā nodarbina ap 200 sezonas darbiniekus. Darba samaksa ir 0,03 EUR, ja lasa kritušos (no zemes), no koka 0,07 EUR. Čaklākie lasītāji dienā spējot nopelnīt pat 50 EUR. Piesaistot ES finansējumu, ir uzbūvētas divas noliktavas,   iegādāta augļu šķirošanas līnija – darba ražīgums ābolu šķirošanas līnijai ir 10 t/h. Ābolus uzglabā un arī realizē svaigus – Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. Ābolus uzglabā angāros, tos  šķiro un arī pārstrādā biezenī, no kura arī veido džemu. Biezeni kā izejvielu produkcijas ražošanai iepērk Latvijas uzņēmums “Spilva”.

Nosaukums “Čizo” radies no alus darītāja uzvārda – 1865. gadā  Povilus Čižos bija pirmais alus darītājs, Romolds Čižos ir jau ceturtās paaudzes alus darītājs. Aldaris mantoja ne tikai recepti, bet arī iekārtas, tāpēc savā viesu namā izveidojis seno alus gatavošanas iekārtu ekspozīciju, šie aparāti darbojas un tiek izmantoti alus gatavošanai. Alus ražošana notiek mazos daudzumos, tas tiek realizēts gadatirgos, izstādēs un uz vietas saimniecībā apmeklētājiem prezentācijas laikā. Netālu no Viļņas notiek pasākums Lietuvas alus darītājiem, kur “Čižo” alus ir iecienīts kā tumšais, nefiltrētais, dzīvais alus, kuru vēl sauc par “cepto alu”, jo pēc tehnoloģijas neliela daļa ierauga tiek apcepta un tad atgriezta misē, kas šim alum dod neparasto garšu. Alus dzīve sākās no mieža asna, kad tas ir 3 mm garš, tad graudus kaltē, veic apstrādi tā, lai asni nobirst, jo, ja asni paliktu, tie  piedotu nepatīkamu piegaršu, šādi iesala graudi tiek noturēti vel divus gadus. Alus darīšanas procesā tiek izmantoti arī rudzu salmi, kurus pašrocīgi katru gadu sagādā pieci vīri. Kā stabilizators alus darīšanas procesā tiek pievienoti arī apiņi, lai nerastos nelabvēlīgās baktērijas. Cukura vietā izmanto meža bišu medu.

Ilzenbergas saimniecība ir vienīgā Baltijas valstīs pilnībā atjaunotā muiža, kurā tiek saimniekots, ievērojot naturālās lauksaimniecības tradīcijas: augi tiek mēsloti ar dabīgajiem organiskajiem mēslojumiem, liellopi un mājputni tiek baroti ar lopbarību, kas ir audzēta un sagatavota saimniecībā, lauki tiek apsēti, ievērojot augseku, tā naturāli izaudzējot labu ražu. Pasaules dabas fonds 2019. gadā saimniecību atzina par nacionālā konkursa uzvarētāju – Ekonomiskākā saimniecība Baltijā. Saimniecībā īstenotā augkopības, dārzkopības, lopkopības, putnkopības produkcija ir ieguvusi starptautiskās ekoloģiskās saimniecības sertifikātu (EKO). Te ir vairāk nekā 500 ha aramzemes un ganību. Tā ir īpaša vieta Lietuvā, kur vienā saimniecībā var ieraudzīt gan govis ganoties, gan vistu barošanu, gan labības vārpas, kuras liecas vējā, gan muižas dārzu. Šeit ir attīstīta saimniecības infrastruktūra, uzbūvētas 20 dažāda pielietojuma saimniecības ēkas. 2014. gadā no jauna atdzimusī  Ilzenbergas saimniecība turpina naturālās saimniecības lauksaimniecības tradīcijas. Šeit ir Lietuvā  visplašākā vienā saimniecībā ekoloģiski izaudzēto un ar rokām pagatavoto naturālo produktu izvēle. Darbojas 8 ražošanas cehi: piena, gaļas cehs, universālā pārtikas ražošanas virtuve, iepakošanas cehs ar noliktavām, kūpinātava, birstošo produktu iepakošanas cehs, medus cehs. Saglabājot valsts tradīcijas un ievērojot dabas ritmu, ar mīlestību un atdevi, lai produkti saglabātos gardi un veselīgi, tiek ražoti 100 dažādi pārtikas produkti. Muižas saimniecībā var staigāt un vērot, kā norit  naturālās lauksaimniecības procesi. Iespējams, ka bērni šeit pirmo reizi klātienē ierauga govi, uzzina no kurienes nāk piens, pamana brīvībā augošas vistas, bet parka pļaviņā redz aitas. 2019. gadā muižā tika ierīkots viens no Lietuvā lielākajiem vīna dārziem (4,5 ha), kas vilina ar apbrīnojamām vīnogulāju rindām, kas atgādina kalnu reljefu. Tas ir viens no vistālāk ziemeļos pasaulē augošajiem muižas vīnogu dārziem. Dabīgie produkti tiek ražoti ar rokām pēc muižas receptēm: galerts, pastētes, gaļas ruletes, desas, buljons. Realizācijai no sertificēta govju piena piedāvā:  pienu, rūgušpienu, kefīru, airānu, krējumu, sviestu, biezpienu, sieru, smēriņu Ilzenberg, gī sviestu. Vistas aug ilgi, dabīgā tempā, brīvībā, tiek barotas ar saimniecībā izaudzētām kultūrām. Par buļļiem un aitām, kas brīvi ganās muižas saimniecībā, ar mīlestību gādā no pašas mazotnes. Svaiga vērša gaļa, teļa gaļa – dabīga, liesa gaļa ar patiesu garšu un uzkrātu saules enerģiju. No saimniecībā izaudzētajiem graudiem ar  dabīgo raugu cep dažādu veidu maizi, bez pievienota cukura: rupjmaizi, baltmaizi, pilngraudu nūjiņas ar sieru Ilzenberg. Konditorejas izstrādājumi ir dabīgi, nav pārāk saldi, iespējams, tādēļ nav tik gardi, toties ir veselīgāki: biezpiena pīrāgs, pēc muižas receptes gatavoti sviesta cepumi. Īpaši tīrā, ekoloģiskā vidē ievāc bišu medu. Uz vietas tiek īstenots pilns cikls – no sēšanas līdz gatavai produkcijai, turklāt lauku darbos, kaitēkļu apkarošanā un produkcijas gatavošanā, izmanto tikai bioloģiskas metodes, dabiskus līdzekļus.

Un kā gan bez vīna! Viesojāmies pie vīndara, kura dārzā aug vislielākā vīnogu šķirņu daudzveidība Lietuvā, vīna darītavu “Roksalas”. Vīndaris Aļģirds ar vīnogu audzēšanu nodarbojas jau 30 gadus un no daudzajām šķirnēm radījis dažādas garšas buķetes vīnus. Šeit, tālākajā Lietuvas ziemeļu punktā atradām pašaudzēto vīnogu vīnu, kā arī dažādus citus vīnus, kas darīti no „Roksalas“ zemnieku saimniecībā audzētajiem augļiem un ogām Tāpat uzzinājām, kā pašā tālākajā Lietuvas ziemeļu vīnogu dārzā aug Lietuvas vīnogu šķirne „Monika“ un cik litrus vīnogu un citu augļu un ogu vīna tiek darīts „Roksalas“ vīna darītavā. Vīnogu stādi tiek iegādāti no Kanādas genofonda. Saimniecībā ir tehnika apdobju rušināšanai, lai vīnogu saknēm piekļūtu skābeklis. Tiek darināti dažādi citi augļu un ogu vīni: Lietuvas vīnogu vīns „Monika“, sausais rabarberu un ērkšķogu vīns, pussausais upeņu un ābolu vīns, kā arī, protams, īpašais ledus ābolu deserta vīns. Saimnieks izejmateriālu – ogas, augļus, meža ogas – iepērk no vietējiem iedzīvotājiem. Šis ir ģimenes uzņēmums un vīna ražošanas rūpalu ir uzņēmies viens no saimnieka dēliem, kurš ir ieguvis izglītību vīna ražošanā.  “Roksalas” ir viena no desmit sertificētājām Lietuvas vīna ražotājiem. Darbus ģimene veic saviem spēkiem un ir tikai viens darbinieks. Pirms septiņiem gadiem ieguvuši “Kulinārā mantojuma” sertifikātu.

Pieredzes brauciens notika LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana ” ietvaros.

Valentīna Beča un Madara Vēvere,
LLKC Aizkraukles birojs