Gatavojamies dārza darbiem

5. Marts 2015.

Tuvojas dārza darbu sezona un ir izskanējušas pesimistiskas prognozes par to, ka šis gads ir kārtējais netipiskais, ar mazāk aukstu ziemu, neierasti ilgu pavasari, kas ietekmēs sagaidāmo ražu, bet ieteiktu neņemt to šobrīd vērā un lieku reizi neuztraukties.

Ražu nosaka dažādi laika apstākļi un audzētāja darbība, kā arī visa sezona kopumā, nevis tikai kāds atsevišķi apstākļu faktors un tas, kāds laiks ir bijis agrā pavasarī, jo īpaši aprīlī un maijā.

Protams, kā katru gadu, ir iespējamas salnas, kuras var “nokost” daļu potenciālās ražas. Ilggadīgiem stādījumiem un ziemojošiem augiem, kļūstot siltākam laikam, var aizsākties dzīvības procesi, un tam sekojošs neliels sals var radīt bojājumus. Tas sevišķi attiecas uz augiem, kas ir izgājuši dziļo ziemas miera periodu un ir “zemā starta” gatavībā (piespiestais ziemas miers). Svarīgi, kādi būs laika apstākļi turpmāk pavasarī, kad vēl var uznākt pēdējais sals un kad būs pēdējās salnas. Taču Latvijas apstākļos pēdējās salnas mēdz būt vēl ap Jāņiem un pirmās – rudens – jau augustā, mums vasaras nav tik garas, lai paspētu izaudzēt ražu ideālos laika apstākļos, ir jāseko līdzi laika ziņām, jāpieņem savi lēmumi – jāsēj un jāstāda. Mūsdienās cilvēks nav tik atkarīgs no dabas untumiem kā senatnē un māk radīt mākslīgus apstākļus arī sliktos gados, lai izaudzētu ražu. Dārzu īpašnieki ar agro tīklu, dārzu nakts lietēšanu, dūmu aizsegiem vai citām metodēm var palīdzēt augiem pārciest nelabvēlīgos laika apstākļus. Daudzas kultūras ir īpaši pielāgojušās vēsiem apstākļiem un spēj paciest salnas, bet, lai iegūtu labāku ražu, ir jāaudzē dēsti, kas pirms izstādīšanas uz lauka ir jānorūda.

Dārzeņu dēstu audzēšana

Sējas laiki dēstiem atkarīgi no audzējamās kultūras, tās vēlamā agrīnuma, konkrētiem audzēšanas apstākļiem. Agri sējot segtajās platībās, vadās ne tikai no iespējām nodrošināt siltumu, bet arī gaismu. Bez papildapgaismojuma audzēšana iespējama, tikai sākot ar martu. Gaismas trūkumā augi ne tikai izstīdz, bet arī lēnāk attīstās. Tātad agrākiem sējumiem jārēķinās ar ilgāku augšanas laiku un savukārt vēlāk pie labāka apgaismojuma – ar īsāku. Daļu sēklu sēj kasetēs vai podiņos, daļu ar izkliedsēju un tai sekojošu dīgstu piķēšanu kasetēs vai podošanu.

Lai lietderīgāk izmantotu esošo audzējamo platību un saīsinātu audzēšanas laiku, uz lauka vai siltumnīcu kultūrām audzējamā vietā efektīgāk izmantotu esošos resursus, iegūtu agrāku un/vai lielāku ražu, dārzeņus audzē ar dēstiem, kurus izstāda laukā no aprīļa vidus līdz jūnijam. Dārzeņu dēstus visbiežāk audzē siltumnīcās, izmantojot kasetes, presētus podiņus, kūdras celulozes, plastmasas un cita veida podiņus, kā arī audzē tiešā sējā uz grunts dobēs gan siltumnīcā, gan uz lauka vai kastītēs. Audzējot ar tiešo sēju, no kvadrātmetra dēstu audzējamās platības iegūst 200 līdz 500 dēstus.

Dēstu audzēšana ir nepieciešama visiem siltumnīcās audzējamiem dārzeņiem (gurķi, tomāti, pipari), kā arī agrajiem dārzeņiem (salātiem – kā siltumnīcā, tā laukam, visa veida kāpostiem). Dārzeņiem ar garu veģetācijas periodu (selerijām, puraviem), kāpostiem un lielai daļai garšaugu, dārzeņiem, kuriem sēklas ir sīkas, ar tiešo sēju lauka apstākļos izredzes iegūt labu ražu ir mazas, un, ilgi audzējot, palielinās kopšanas (nezāļu ierobežošanas) darbi. Reizēm dēstus audzē arī dažādu citu apsvērumu dēļ – piemēram, vēloties iegūt agrāku ražu, augiem ar garu veģetācijas periodu, audzējot sīpolus ar dēstu, kas ir viens tehnoloģiskajiem audzēšanas risinājumiem. Siltummīlošiem dārzeņiem (ķirbjaugi), kurus audzēs lauka apstākļos, lai pagarinātu iespējami labvēlīgākus apstākļus veģetācijas periodā. Audzējot ar dēstu, var iegūt ražu par 2 līdz 4 nedēļām agrāk nekā ar tiešo sēju uz lauka, kā arī iegūt lielāku ražu.

Dārzeņu kultūru ieteicamais skaits uz platības vienību (pēc E. Mārciņas datiem)

Kultūra	Nepieciešamais dēstu skaits, tūkst./ha	Platība m² (vid.) dēstu audzēšanai, 1 ha apstādīšanai	1 dēstam nepieciešamā platība, cm
Kāposti	40–70	200–250	3x3–5x5
Selerijas	60–80	150–200	1x1–5x5
Puravi	150–300	150–200	0,5x1–2x2
Tomāti, pipari	25–40	500–800	10x10–12x12
Gurķi siltumnīcām	20–40	500–800	10x10–12x12
Gurķi laukam	30–40	200–400	5x5–10x10
Ķirbji	5–15	150–300	8x8–15x15

Audzējot lielāka tilpuma kasešu ligzdās, presētos u. c. veida podiņos, iespējams izaudzēt lielāku dēstu, pirms to izstāda paliekošā vietā.
Audzējot podiņos – sākumā tie atrodas ciešāk, vēlāk, lapu virsmai pieaugot, tos mēdz retināt, lai lapas nesaskaras.
Lauka kultūrām dažādu iemeslu dēļ būtu jāņem vērā dēstu rezerve 3–10 %.

Dēstu laistīšana. Dīgstus nedrīkst iekaltēt!

Svarīgi ir nodrošināt pietiekoši mitru substrātu visā dēstu audzēšanas laikā, to, saspiežot saujā, būtu jāparādās ūdens pilieniem, bet ne tik daudz, lai tie sāktu pilēt zemē. Jālaista reti (ik pa 2 līdz 5 dienām), bet pamatīgi, uz lapām nedrīkstētu ilgstoši atrasties ūdens, kas sekmē slimību attīstību. Nedēļu pēc sadīgšanas ir jāveic pirmā papildmēslošana, to atkārto ik pēc 5 līdz 7 dienām.

Laistāmajam ūdenim jābūt par 2–4⁰C siltākam nekā gaisa temperatūrai;
Ja iespējams, laista ar siltu ūdeni 23–24⁰C, nepārsniedzot 25⁰C;
Jālaista saulainās dienās, no rīta vai priekšpusdienā;
Ir svarīgi pirms izstādīšanas aplaistīt dēstus, bet ne pārmērīgi, jo pārmitri sakņu kamoli sliktāk nāk ārā no kasešu ligzdām.

Temperatūra dēstu audzēšanas laikā

Katram no dārzeņiem ir zināms optimālais temperatūras režīms, pie kura tie dīgst, aug un attīstās vislabāk (sk. tabulā „Dārzeņu kultūru dēstu audzēšanas rādītāji”). Zemākā temperatūrā tie nedīgst vai dīgst ļoti gausi, tāpat arī pie pārāk augstas temperatūras tie var arī nedīgt. Ja tomēr augs aug nepiemērotos siltuma apstākļos, tad pagarinās tā augšanas ātrums vai tie izstīdz. Tāpat, dēstiem augot nepiemērotā temperatūras režīmā, tie tālākā audzēšanas laikā var, piemēram, izziedēt (kāpostu dzimtas augi, selerijas).

Lauka apstākļos laika apstākļi ne vienmēr ir optimāli.

Aukstumizturīgas kultūras (kāposti, sakņaugi, sīpoli, salāti, spināti) bez bojājumiem pacieš temperatūras pazemināšanos līdz -1⁰C, bet norūdīti augi pacieš līdz pat -5⁰C;
Optimāla temperatūra pēc dīgšanas ir par 5–10⁰C zemāka nekā augšanas laikā;
Pēc sadīgšanas pazemina temperatūru uz dažām dienām, tad pakāpeniski pāriet pie optimālās.

Dārzeņu kultūru dēstu audzēšanas rādītāji (pēc E. Mārciņas datiem)

Kultūra	Ilgums dienās		Temperatūra audzēšanas laikā, ⁰C			Lapu skaits stādīšanas laikā
Kultūra	Sēklu sadīgšana pie optimālas temperatūras	Dēstu audzēšana*	Līdz sadīgšanai	Pēc sadīgšaas 2-5 dienas	Turpmākajā dēstu audzēšanā	Lapu skaits stādīšanas laikā
Galviņkāposti	3–5	25–45	18–20	6–8	14–16		3–5
Ziedkāposti, brokoļi	4–5	25–45	18–20	6–8	16–20		3–5
Selerijas	20–40	70–80	18–20	6–8	16–20		3–4
Puravi	10–14	60–70	20–23	5–8	12–18		3–4
Tomāti	5–7	45–60	21–23	10–14	18–20		5–8
Pipari, baklažāni	10–15	45–60	25–26!	12–14	24–26		6–9
Gurķi laukam	3–5	20–30	21–23	14–16	18–22		1–3
Gurķi siltumnīcām	3–5	25–40	21–23	14–16	24–26		3–5
Ķirbji	4–7	20–35	22–25	18–20	18–22		1–3

Piezīmes tabulai:

* Dēstu audzēšanas ilgums, dienās pēc sadīgšanas (sēklas dīgst 3 līdz 40 dienas).

Agrāk sējot – ilgāks dēsta augšanas laiks.

Ja ir iespējams kontrolēt temperatūras režīmu, tad apmākušās dienās to pazemina par 2–3⁰C un naktīs vēl par 2–5⁰C

Piemēram, visiem siltumprasīgiem dārzeņiem (ķirbjaugi, tomāti, pipari) augšanai un attīstībai vēlamā temperatūra ir 22–25⁰C, ja apmācies – 20–22⁰C, bet naktī – 15–16⁰C.

Svarīgi ievērot ne tikai izvairīšanos no salnām vai optimālo gaisa temperatūru, bet arī augsnes temperatūru. Ja augsne nav iesilusi līdz 10–12⁰C, augu sakņu darbība tiek traucēta.
Jāņem vērā arī vairāku gadu vidējie optimālie sējas laiki, jo pirms laika iestājies siltums vēl negarantē aukstā perioda neatgriešanos.

Dēstu norūdīšana

Dēstu norūdīšanas būtība ir samazināt pēkšņu, krasu apstākļu pārmaiņas. Pakāpeniski pieradināt pie āra apstākļiem – zemākas temperatūras, un tās dienas/nakts kontrastiem, kā arī pie saules gaismas intensitātes un vējainuma, kas ir atšķirīgs siltumnīcas un lauka apstākļos. Norūdīti dēsti labāk un ātrāk ieaugas laukā.

Pirms izstādīt uz lauka dēstus, pēdējās 4–12 audzēšanas dienās tos pakļauj zemai temperatūrai. Norūdīšana ir svarīga dēstiem, kas audzēti siltumnīcā, jo tie ir auguši labos apstākļos, satur mazāk sausnas un pēc izstādīšanas uz lauka ir jutīgāki pret zemu temperatūru. Norūdīšanas pozitīvā ietekme – iestādītie stādi mazāk aiziet bojā, ātrāk aklimatizējās lauka apstākļos un ir mazāk slimībieņēmīgi.

Pirms iznest dēstus no siltumnīcas – vēlams tajā pazemināt temperatūru, nodrošināt pastiprinātu vēdināšanu, ja iespējams vēdināšanas logus un siltumnīcas durvis atstājot vaļā, lai augi sāktu pierast pie diennakts svārstīgās temperatūras. Ieteicams veikt dēstu papildmēslošanu ar kāliju saturošu mēslojumu un pārtraukt laistīšanu. Kālijs palielina auga izturību nepiemērotiem apstākļiem, pārtraucot laistīšanu, augos palielinās šūnsulas koncentrācija – rezultātā palielinās salizturība.

Kas jāievēro dēstus iznesot ārā

Šim nolūkam kasetes izliek atklātā laukā, kur ir nodrošinātas laistīšanas iespējas. Dēstu kasetes nedrīkst stāvēt uz zemes, tāpat ir nepieciešama gaisa sprauga. Izmantot var melno, austo ģeotekstilu vai citus variantus. Jānodrošina, lai saknes nepagūst ieaugt zemē, jo tad tās var tik traumētas izstādīšanas laikā. Lai pasargātu augus no iespējamām nakts salnām, jāparedz to apsegšana ar agrotīklu.

Jāizvēlas piemērota diena – ideāli, ja tā ir silta un ir apmākusies. Ja spīd spoža saule – tad vēlams augus pārsegt ar agrotīklu vai citādi noēnot. Pastāv diametrāli pretēji viedokļi par dēstu laistīšanu pēc iznešanas no siltumnīcas norūdīšanai. It kā, tradicionāli domājot, dēsti būtu uzreiz jālaista, taču to pārvietošana rada augos stresu un laistīšana šajā gadījumā to tikai palielina, saulainā dienā eksistē papildu risks, rasinot augus, jo izveidojas ūdens pilieni uz lapām, kas var radīt lēcas efektu – tādējādi apdedzinot dēsta vārīgās lapas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc labāk diena jāizvēlas mazāk saulaina. Kā risinājums, ko daži dārznieki izmanto, – nesot dēstus ārā rūdīties, iemērc tos ūdenī (kasetes uz 5–10 sekundēm).

Ideālā variantā augus pēc stādīšanas uzreiz aplej – daļa no dēstu stādāmiem agregātiem ir apvienoti ar laistīšanas iespējām un 2–3 dienās pēc stādīšanas vēlams laistīšanu atkārtot, bet turpmāk to veic atkarībā no kultūrauga, augsnes tipa un laika apstākļiem.

Imants Missa,

LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists