Graudkopībā viss tiek plānots par labu ražai

Graudaugu audzēšana ir viena no populārākajām lauksaimniecības nozarēm. Pēc statistikas datiem, graudaugi 2022. gadā Latvijā aizņēma 775,60 tūkst. ha. Katra jauna sezona saimniekiem ir kā izaicinājums, kad ir jāplāno darbības, lai paaugstinātu ražu un tās kvalitāti. Augsnes apstrāde, sēja, mēslošana, augu aizsardzība – viss tiek plānots par labu ražai, ņemot vērā saimniecības finansiālo stāvokli, lai rezultāts būtu ekonomiski efektīvs.

Lai esošie un topošie lauksaimnieki varētu gūt izglītojošu informāciju un piedalīties diskusijās ar augkopības nozares speciālistiem, LLKC Rēzeknes konsultāciju birojs 18. oktobrī Valsts Lauku tīkla pasākuma ietvaros rīkoja izglītojošo semināru “Tehnoloģiskie risinājumi graudaugu, rapša, pākšaugu audzēšanā”. Semināru iesāka LLKC Rēzeknes konsultāciju biroja augkopības konsultante Anita Dzene, kura prezentēja audzēšanas izmaksu salīdzinājumus ziemas kviešiem, ziemas rapsim un zirņiem 2022. gada sezonā, kā arī minerālmēslu cenu salīdzinājumu par 2021. un 2022. gadu. Pēc prezentācijas secināts, ka lielāko īpatsvaru izmaksās sastāda minerālmēsli. Dažiem minerālmēslu veidiem, salīdzinot cenu 2021. un 2022. gadā, cenas kāpums ir pat 274%. Semināru turpināja vadīt LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants Andris Skudra. Tika runāts par šķirņu izvēli, kvalitatīvu sēklas materiālu un tā izaudzēšanu saimniecībā, par augu maiņu, augsnes apstrādes veidiem, mēslošanas līdzekļiem, to novērtēšanu un izmantošanu. Kā arī par augsnes kaļķošanu, kaļķošanas materiālu izvēli un lietošanu, jo pareizi veikta kaļķošana nodrošina optimālu kalcija un magnija attiecību, kas uzlabo augu barības vielu izmantošanos un nodrošina nepieciešamo augsnes pH līmeni augu attīstībai. Bija sagatavoti kaļķošanas materiālu paraugi, un ikviens dalībnieks varēja apskatīt, aptaustīt un salīdzināt tos. Tika salīdzināta augsnes apstrādes sistēma ar apvēršanu un bezapvēršanas augsnes apstrāde. Daļa zemnieku jau izmanto bezapvēršanas augsnes apstrādes sistēmu, kas samazina augsnes apstrādes intensitāti, bet daļa turpina apstrādāt augsni tradicionāli, ar augsnes apvēršanu. “Lauksaimnieki izmanto tradicionālo augsnes apstrādes sistēmu ne vien priekšrocību dēļ, bet arī tradīciju iespaidā, pieminot, ka šādi apstrādāts lauks izskatās tīrs un kārtīgs, labi apsaimniekots pretstatā nevīžīgajam lauka izskatam, ja augu atliekas ir uz augsnes virmas,” tā tika minēts Andra Skudras prezentācijā. Runājot par augu maiņu, tās ievērošana ne tikai ierobežo nezāles, kaitēkļu un slimību izplatību, kas samazina saimniecības izdevumus mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu iegādei, bet arī uzlabo augsnes īpašības, pilnīgāk tiek izmantota augsnes dabiskā auglība, samazinās augu barības elementu zudums, atbalsta vides un dabas aizsardzības mērķus un kopumā sekmē ražošanas sakārtošanu, ar minimālu darbu un ieguldījumu dodot maksimālu atdevi un ekonomisko efektu.  

Turpinājumā bija izbraukums uz zemnieku saimniecības “Ūči” ziemāju (ziemas kvieši, ziemas rapsis, ziemas mieži) laukiem, kur tika veikts sējumu novērtējums un notika diskusijas par izmantotajām tehnoloģijām. Dalībnieki dalījās ar savu pieredzi, tehnoloģijām, saņēma atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem un arī ieteikumus no speciālistiem. “Semināra noslēgumā secinājām, ka, lai izaudzētu kvalitatīvu augkopības produkciju, liela nozīme ir visiem agrotehnikas posmiem – sākot no šķirnes izvēles, beidzot ar savlaicīgu ražas novākšanu. Svarīgi regulāri veikt lauku monitoringu, lai noteiktu gan augu attīstības stadiju, gan slimības, kaitēkļus un nezāles, lai laikus  veiktu augu mēslošanu un augu aizsardzības pasākumus, ja tādi nepieciešami. Bet, lai veiktu atbilstošos sējumu kopšanas darbus, noteikti jārēķina arī izmaksas sezonas laikā, kā arī pēc sezonas vēlams parēķināt, vai pielietotā tehnoloģija konkrētajā sezonā atmaksājusies.

Dalībniekiem saistošas bija semināra laikā izrunātās tēmas, kā arī praktiskais ziemāju lauku novērtējums, kad noteicām augu attīstības stadijas, slimības, kaitēkļus, nezāles, izrunājām pielietoto tehnoloģiju un ieteikumus nākamajam gadam. “Teorētiskās zināšanas ir vērtīgas, bet praktiskā pieredze, uz lauka saimniekiem mācoties citam no cita, ir neatsverama,” tā semināru komentē augkopības konsultante Anita Dzene.  Gan dalībnieki, gan lektori ar pasākumu bija apmierināti, tika iegūtas dažādas noderīgas atziņas un zināšanas, uzklausītas dažādas pieredzes un iegūti jauni kontakti.

Sintija Streļča,
LLKC Rēzeknes konsultāciju birojs