Ievērojiet biodrošības noteikumus visās lopkopības saimniecībās!

Saistībā ar ĀCM vairākos Latvijas novados un pagastos Pārtikas un veterinārais dienests noteicis karantīnu un ar to saistošos noteikumus, kuri obligāti jāievēro.

 Uzziņai:

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) (Pestis africana suum) Montgomera slimība – ļoti kontagioza akūta cūku infekcijas slimība, ko raksturo septicēmija un ļoti augsta letalitāte.

Ierosinātājs (ĀCM) un tā izturība: Slimo tikai mājas, meža un citu sugu savvaļā mītošas cūkas. ĀCM izplatās cūku populācijā tiešā vai netiešā kontakta ceļā. Vīruss ir ļoti izturīgs: ārējā vidē saglabājas vismaz 11 dienas fēcēs (mēslos) apkārtējas vides temperatūrā un vismaz 1 mēnesi kontaminētā (aptraipītā) cūku aizgaldā, kā arī 1,5 gadus saglabājas asinīs pie +4°C temperatūras, bet liofilizētās asinīs pat 8 gadus. ĀCM vīruss salīdzinoši ilgi saglabājas cūku izcelsmes pārtikas produktos: 150 dienas cūku liemeņos +4°C temperatūrā, 140 dienas sālītā cūkgaļā, daudzus gadus saldētos cūku liemeņos. ĀCM vīruss iet bojā tiešos saules staros 2–4 stundu laikā, karsējot 70°C temperatūrā – 30 minūtēs.

Pārnešanas mehānisms: ĀCM vīruss var izplatīties no vienas cūkas uz otru tieša kontakta ceļā, kā arī netieši – ar kontaminētas (ar ĀCM vīrusu aptraipītas) barības, transporta līdzekļu un cūku kopšanas iekārtu un inventāra starpniecību, kā arī ar slimības bioloģisko vektoru – Ornithodoros ģints ērču starpniecību. Naturālajās saimniecībās kā būtisks slimības pārnešanas mehānisms ir termiski neapstrādātu virtuves atkritumu, kas satur ar ĀCM inficētu cūkgaļu, izēdināšana cūkām. ĀCM nepadodas medikamentozai ārstēšanai, un nav izstrādāta efektīva vakcīna cūku ganāmpulku profilaksei.

Klīniskās pazīmes un slimības gaita: Atkarībā no ĀCM vīrusa virulences izšķir: perakūtu, akūtu, subakūtu un hronisku gaitu. Perakūtai gaitai raksturīgi pēkšņi nāves gadījumā. Tas ir pirmais signāls, ka ganāmpulks ir inficēts. Akūta ĀCM gaita norit dzīvniekiem ar paaugstinātu temperatūru, tie neēd, ir letarģiski. Cūkām novēro asins izlijumus ādā un iekšējos orgānos, kas redzami kā cianotiski (zilgani) plankumi uz astes, pavēderes un kāju distālajiem galiem. Cūkām var novērot sakumpušu gaitu, kas liecina par sāpēm vēderā, aizcietējumiem vai profūzām caurejām. Dzīvniekiem konstatē iztecējumus no deguna un acīm, kas sākumā ir serozi, vēlāk asiņaini (hemorāģiski) un strutaini (purulenti). Grūsnajām sivēnmātēm grūsnība parasti beidzas ar abortu. Laboratoriski izmeklējot abortējušās cūkas, var pierādīt ĀCM ierosinātāja klātbūtni visā ganāmpulkā. Slimības subakūta gaita norit līdzīgi kā akūtā ĀCM forma, tikai dzīvnieki saslimst retāk un vieglākā formā. Hroniskā ĀCM gaita var noritēt bez jebkādiem slimībai tipiskiem simptomiem, slimību var atklāt, izmeklējot laboratoriski abortējušās sivēnmātes, meklējot iemeslus samazinātai dzīvnieku apetītei un svara samazinājumam. Saslimstība ar ĀCM skar 100% no uzņēmīgā ganāmpulka, bet mirstība pēc saslimšanas ir atkarīga no vīrusa virulences un svārstās no dažiem procentiem līdz pat 100%.

Bioloģiskās drošības pasākumi: Lai pasargātu dzīvniekus un to ganāmpulkā neievestu bīstamo infekcijas slimību novietnes īpašniekam un apkalpojošam personālam ir jāievēro un jāizpilda virkne būtisku noteikumu, kuru nozīmīgumu var paskaidrot novietni apkalpojošais veterinārārsts. Šie noteikumi katram sevi un savu darbu cienošam zemniekam, lopkopim ir jāuzskata par ikdienas pasākumu normu, un ir pienākums tos godprātīgi izpildīt:

• nepiederošām personām ieeja cūku novietnē ir aizliegta,
• pie visām ieejām ir jābūt uzstādītiem dezopaklājiem,
• novietnē ir jāievēro vispārīgās higiēnas pasākumi, regulāri veicot tīrīšanas un dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumus tajās,
• novērst un nepieļaut mājas cūku kontaktu ar mīļdzīvniekiem (suņiem, kaķiem), savvaļas putniem un savvaļas dzīvniekiem, galvenokārt mežacūkām,
• neizbarot cūkām medījumu apstrādes pārpalikumus un neizkarsētus (vīruss iet bojā, karsējot 70°C temperatūrā 30 minūtes) virtuves atkritumus,
• par jebkuriem cūku saslimšanas gadījumiem, grūsno dzīvnieku abortiem, pēkšņu nobeigšanos, nekavējoties sazināties veterinārārstu, kurš apkalpo novietni.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aicina ikvienu personu, kura saistīta ar lauksaimniecības dzīvnieku novietņu apmeklējumu:

• bez iemesla neapmeklēt dzīvnieku novietnes,
• pirms iebraukšanas un izbraukšanas dzīvnieku novietnē dezinficēt autotransportu,
• apmeklējot dzīvnieku novietni, obligāti jālieto individuālais specapģērba komplekts: vienreiz lietojama cepurīte, sejas maska, halāts vai kombinezons un bahilas,
• izlietoto specapģērbu nodod dzīvnieku īpašniekam iznīcināšanai,
• autotransports jāaprīko ar rokas dezinfekcijas pārvietojamu iekārtu, plastmasas vannu, kurā dezinficēt apavus pirms un pēc dzīvnieku novietnes apmeklējuma,
• autotransportā uz karantīnas laiku jātura PVD atzīti dezinfekcijas līdzekļi, kas ir iedarbīgi uz ĀCM vīrusu un lietot tos saimniecību apmeklējuma laikā apavu un transporta līdzekļa dezinfekcijai,
• lieki nemaldināt iedzīvotājus par rīcību un pasākumiem ĀCM skartajā teritorijā,
• ĀCM karantīnas laikā visām lopkopības nozarē iesaistītajām personām stingri ievērot PVD norādījumus un prasības.

Īpaši aicinām biodrošības pasākumus ievērot: dzīvnieku īpašniekiem, dzīvnieku novietnēs strādājošajiem, veterinārārstiem, mākslīgās apsēklošanas tehniķiem, lopkopības pārraugiem, lopkopības konsultantiem, lopbarības un barības piedevu tigotājiem, piena un dzīvnieku savācējiem/uzpircējiem, transporta līdzekļu vadītājiem, kuri nodrošina preču piegādi lopkopības saimniecībām.

Vairāk informācijas var iegūt:

Pārtikas un veterinārājā dienestā: http://www.pvd.gov.lv/

Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības: http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/kontakti/pvd_teritorils_struktrvienbas

Āfrikas cūku mēra karstais informatīvais tālrunis: 20260400.

http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/veterinr_uzraudzba/dzivnieku_infekcijas_slimibu_u/acm_aktualitates

http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/veterinr_uzraudzba/dzivnieku_infekcijas_slimibu_u/slimibu_apraksti/afrikas_cuku_meris

www.likumi.lv:

MK noteikumi Nr.83 „Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”, kas pieņemti 2004. gada 17. februārī http://likumi.lv//doc.php?id=84573 

MK noteikumi Nr. 621 „Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”, kas pieņemti 2013. gada 20. augustā http://likumi.lv//doc.php?id=259877

MK noteikumi Nr. 127 „ Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”, kas pieņemti 2002. gada 19. martā, http://likumi.lv//doc.php?id=60594

Dainis Arbidāns,

LLKC Lopkopības nodaļas, konsultants–eksperts veterinārmedicīnā, mob. tālr. 28655398, e-pasts: dainis.arbidans@llkc.lv