“Kārkliņi” – graudkopība Madonas novadā

6. Marts 2025.

GalerijaPrint

Zemnieku saimniecība “Kārkliņi” ir liela sēklkopības saimniecība Madonas novadā, Barkavas pagastā. Patlaban tā apsaimnieko 900 ha lauksaimniecības zemes, neskaitot ilggadīgos bioloģiski vērtīgos zālājus. Gandrīz visa aramzeme ir atvēlēta sēklkopībai – audzē sertificētu dažādu šķirņu zirņu, lauka pupu, auzu, ziemas un vasaras kviešu sēklu.

Z/s “Kārkliņi” saimnieks Ivo Grigorjevs aktīvi piedalās LLKC organizētajā integrētās augkopības interešu grupā, kurā lauksaimnieki apseko cits cita tīrumus augu veģetācijas laikā, daloties ar viedokļiem, pieredzi un padomiem. Tāpat Ivo seko līdzi lauksaimniecības nozares aktualitātēm, apmeklējot nozares seminārus.

Agronomiskos lēmumus Ivo pieņem pats, balstoties savā pieredzē un uzskatos. Pirmajos saimniecības gados konsultējies ar Latvijā zināmo agronomu Aigaru Šutku, kurš tajā laikā sadarbojās ar Lauksaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Barkavas Arodi”.

Visa dzīve – Barkavā

Ivo Grigorjevs dzimis, audzis un skolas gaitas pavadījis Barkavā. Jaunībā viena no pirmajām darba pieredzēm bija Barkavas maizes ceptuvē un mežizstrādē.

Brīvajā laikā Ivo Grigorjevs ir kaislīgs mednieks jau 20 gadus medī Barkavas un Meirānu medību kolektīvos. Lauksaimniecība jau izsenis Latvijā ir bijusi saistīta ar medniecību, jo, pareizi apsaimniekojot medību platības, var pasargāt sējumus no meža dzīvnieku postījumiem, vienlaikus saglabājot veselīgu to populāciju un līdzsvaru.

Ideja par nopietnu pievēršanos lauksaimniecībai Ivo Grigorjevam radās Dānijā – sākot no 2000. līdz 2004. gadam viņš nostrādāja intensīvā dārzeņkopības saimniecībā pārtikas kartupeļu audzēšanā, sākot no stādīšanas līdz novākšanai un safasēta produkta (2 un 5 kg maisos) nogādāšanai gala patērētājam lielveikalu plauktos. Šajā saimniecībā audzēja 200 ha pārtikas kartupeļu un 100 ha vasaras miežu. Lai gan darba stundas bija garas, intensīvas un nogurdinošas, tajā laikā alga Dānijā vairākas reizes pārsniedza Latvijas algu.

Tad, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, Ivo atstāja darbu Dānijā un atgriezās mājās. Jo saprata, ka būs atbalsts. 2004. gadā vienu sezonu nostrādāja graudkopības saimniecībā Barkavā. Tikmēr pats iesēja savus 18 ha vasaras kviešu. Tobrīd Latvijā bija daudz brīvu lauksaimniecības zemju, sākās platībmaksājumi, Ivo paņēma apsaimniekošanā vēl 70 ha. Tad strauji palielinājās sabiedrības interese par lauksaimniecības zemēm.

Z/s “Kārkliņi” pirmais kombains bija PSRS ražotais Jeņisej. 2004. gadā tika uzrakstīts pirmais saimniecības attīstības projekts un iegādāts traktors Valtra A85n 88 ZS un iestādīti pirmie 3 ha pārtikas kartupeļu, ar tiem apgādāja Madonas ēdnīcas. Četru gadu laikā kartupeļu sējplatības tika palielinātas līdz 19 ha. Bijušajās putnu fermās Barkavā ierīkoja kartupeļu pagrabu. Pats grieza kokmateriālus un izgatavoja kartupeļu glabāšanas konteinerus, glabāja ik pa 700 kg, līdzīgi, kā tas tika darīts Dānijā.

No 2006. gada z/s “Kārkliņi” ir kooperatīva “Barkavas Arodi” biedrs. Tad nāca 2008. gada ekonomiskā krīze, un apstākļu sakritības dēļ tika nolemts ieturēt pauzi kartupeļu audzēšanā un pievērsties nopietnāk graudaugiem. Tajā gadā jau bija iesēts 130 ha graudu. Ivo viens pats darīja visus ar graudu audzēšanu saistītos darbus, vienu cilvēku pieņēma palīgos graudu kulšanas laikā. Līdz 2012. gadam graudu tīrumus kūla ar veco kombainu Jeņisej.

Jauns saimniecības posms bija, kad 2012. gadā nopirka New Holland graudu kulšanas kombainu. Tika realizēts vēl viens saimniecības modernizācijas projekts – iegādāts minerālmēslu izkliedētājs, graudu sējmašīna un graudu transportēšanas piekabe.

Līdz 2013. gadam joprojām tika apstrādāts 130 ha aramzemes, jo tas ir apjoms, ko viens cilvēks var kvalitatīvi apsaimniekot Vidzemes reģionā. 2013. gada rudenī nāca klāt 40 hektāri aramzemes. 2013. gadā saimniecības vasaras kviešu vidējā ražība bija 5 tonnas, ziemas kviešiem – 5,5 tonnas no hektāra.

Kā jau Madonas reģiona klimatiskajiem apstākļiem nereti raksturīgs, 2014. gada ziemā izsala lielākā daļa ziemas rapša, palika vien ziemas kvieši ‘Fredis’ un ‘Edvins’.

2016. gadā radās problēma ar krustziežu spīduli (Meligethes aeneus), tas bija kļuvis rezistents pret insekticīdiem. 2018. gadā pēdējo reizi iesēja vasaras rapsi.

2018. gadā par saviem līdzekļiemsaimniecība uzcēla angāru graudu un pākšaugu sēklas maisu glabāšanai, kas sabruka 2023. gada decembrī sniega vētras laikā, to atjaunoja arī par saviem līdzekļiem. Līdz šim tas bija sāpīgākais zaudējums. Ivo Grigorjevs par šo gadījumu saka: “Jālasa cītīgāk apdrošinātāju polises, kas tur ar maziem burtiņiem apakšā sarakstīts!”

Audzē sertificētu sēklas materiālu

2018. gadā z/s “Kārkliņi” sāka audzēt sertificētu sēklas materiālu, to sāka ar auzu šķirni ‘Harmony’. 2018. gadā tās jau bija 2 ziemas kviešu šķirnes, ko Ivo audzēja sertificētas graudaugu sēklas ieguvei. Pirmā kompānija, ar ko “Kārkliņi” sadarbojās sēklaudzēšanas jomā, bija Scandagra. Tagad sadarbojas arī ar Elagro Trade, Latraps, Agrochem un Baltic Agro.

Interesants sēklaudzēšanas pasūtījums 2024. gadā bija tāda Latvijai neraksturīga graudauga kā vasaras tritikāles sēklas izaudzēšana Somijas vajadzībām. Ar dažādu kompāniju starpniecību kviešu, zirņu, auzu u. c. sēklas tiek transportētas uz Igauniju, Zviedriju, Vāciju, Lietuvu un Poliju.

Galvenais priekšnoteikums laba sēklas materiāla izaudzēšanai ir kvalitāte no bāzes sēklas līdz nodrošinātam augstam agrofonam (lauku tīrība no nezālēm, atbilstoši strādājoša meliorācija, pareiza AAL lietošana, augiem pieejamo barības elementu saturs augsnē, augsnes pH u. c.).

Lai saliktu pareizu augu seku sēklaudzēšanai (atbilstoši sēklaudzēšanas prasībām, piemēram, vienā laukā 2 gadus pēc kārtas nevar būt ne ziemas, ne vasaras kviešu), saimniecībā audzēšanas sezonā aramzemē ir 50% ziemāju kultūraugu un 50% vasarāju.

Īstenoti seši attīstības projekti

Kopumā z/s “Kārkliņi” realizējusi sešus saimniecības attīstības projektus. Pēdējais no tiem bija kalte, graudu pirmapstrādes komplekss, graudu pieņemšanas iekārta, kodināmās un tīrīšanas iekārtas.

Runājot par ģimeni, Ivo stāsta, ka meita ir ekonomiste, pašlaik piedalās Erasmus studiju programmā Portugālē; dēls – agronoms, strādā Latvijā uzņēmumā Agrikula un izstrādājis teicami novērtētu bakalaura darbu z/s “Kārkliņi” par AAL izmantošanas efektivitāti.

Pievēršoties augsnes apstrādes veidiem, saimniecība no 2012. gada strādā bezaršanas tehnoloģijā, apar tikai jaunapgūtos tīrumus, kuriem tas nepieciešams. Tagad gads būs apritējis, kopš tiek praktizēta tiešā sēja, pārējais tiek apsaimniekots ar minimālo augsnes apstrādi (rugaines kultivatoru).

Plānotais kultūraugu sadalījums 2025. gada sezonā ir: 220 ha ziemas kviešu, 130 ha ziemas rapša, 50 ha vasaras tritikāles, 150 ha auzu, 100 ha zirņu, 150 ha lauka pupu, 50 ha griķu, 15 ha vasaras kviešu. Pārējie – ilggadīgie zālāji.

Ražas gados ziemas kviešu vidējā ražība saimniecībā ir 8,3 t/ha, vasaras kviešu 7,8 t/ha, auzu 6,5 t/ha, zirņu 5,2 t/ha, lauka pupu 6,0 t/ha, ziemas rapsim 4,5 t/ha. Salīdzinoši ar iepriekšminēto atskaites gadu, ražība ir vērā ņemami augusi.

No 2019. gada “Kārkliņi” izmanto samazinātas izsējas devas auzām, ziemas kviešiem un ziemas rapsim. Optimālos sējas termiņos auzām tie ir 350 augi/m²(130–150 kg/ha), ziemas kviešiem 200 –250 augi/m² (120–140 kg/ha), ziemas rapsim 20–25 augi/m² (1,2–1,5 kg/ha). Šāds pielāgojums palīdz ieekonomēt uz kvalitatīva sēklas materiāla izmaksām un augu augšanas regulatoriem, un augu augšanas sākumā arī uz fungicīdiem.

Z/s “Kārkliņi” saimnieks uzsver: “Svarīgākais ir ievērot pareizu augu seku, nesēt kviešus pēc kviešiem un kvalitatīvi iesēt. Ar samazinātām izsējas normām var strādāt tikai labi iekoptās augsnēs.”