Kartupeļu audzētāji apspriež situāciju nozarē

Kartupeļu nozares eksperti  9. oktobrī  Valsts augu aizsardzības dienestā pulcējās uz gadskārtējā ziņojuma apspriešanu.

Kopumā samazinās kartupeļu platības, lielākoties lielo audzētāju vidū nekā piemājas saimniecībās. Stabilu vietu ieņēmusi pārstrāde kā cietei, tā čipsiem, ar tendenci palielināties. Galda kartupeļu ražošana koncentrējas ap lielām pilsētām. Liels izaicinājums galda kartupeļu audzēšanā ir pārāk lielais šķirņu skaits un slikta sēklas materiāla atjaunošana, kas paredzēta 10% platību. Latvijā apritē 20 gadu laikā ir bijušas 175 šķirnes! Pašlaik visvairāk – 33 % – ir Agrico šķirnes kartupeļu, bet pašmāju Priekuļu – 15 %. Vairāk nekā puse šķirņu apritē ir bijušas tikai līdz trim gadiem. Pārstrādes kartupeļu saimniecībās 2013. gadā no visiem sēklas kartupeļiem iestādīja 48% apjomu, bet saražoja  tikai 4,5% no kopējā kartupeļu apjoma 2012. gadā, savukārt 95,5% galda kartupeļu tika saražots, iestādot tikai 52% sēklas kartupeļu. Sēklaudzēšana uzrāda stabilizācijas pazīmes, palielinās vidējā sēklai audzētā platība hektāros un iegūtās sēklas partijas apjoms. Lielais piemājas saimniecību īpatsvars un sēklas nepietiekamā atjaunošana ievērojami pazemina kartupeļu kopējo ražu, kvalitāti, kā arī paaugstina kartupeļu gaišās gredzenpuves riskus.  Papildu drauds ir no Polijas ievestie kartupeļi, jo izveidotā sertifikātu sistēma izvedamajiem kartupeļiem nedod garantiju, ka pie mums tiek ievesti  veseli kartupeļi. Šo apstākļu dēļ atšķirības starp piemājas un profesionālajiem audzētājiem ir milzīga, tas traucē nozarei attīstīties augstākā līmenī un rada papildu riskus, tajā skaitā CSP, veicot audzētāju aptaujas.  Pēc 2012. gada datiem uz 1 ha profesionālo platību, pēc LAD datiem, ir 2,3 ha piemājas audzētāju platības.  Pie kartupeļu patēriņa uzskaites riskiem  pieder sabiedriskā ēdināšanā patērētie un tirgū nopirktie kartupeļi, jo tie nav iekļauti uzskaitē. Būtībā apēdam vairāk, nekā uzskaitām.

Pie nozares jaunajiem izaicinājumiem pieskaitām integrētā audzēšana ar 2016. gadu, stingrākas prasības sēklaudzēšanā, kā arī atbalsta iegūšana par platībām, kas apstādītas ar sertificētu sēklas materiālu, pie kā strādā ZM un VAAD. Būs jauna mājaslapa īpaši integrētās audzēšanas sistēmai.

Nozares sekmīgai attīstībai vajadzīgi ilgtermiņa līgumi, valsts iepirkums,  tālāka audzētāju izglītošana un tālāka pārstrādes attīstīšana, ieskaitot pusfabrikātu ražošana.

Māris Narvils,

LLKC Augkopības nodaļa