Ko darīt, ja piena ražošana pārsniedz kvotas apjomu?

Aizvien mazāk ir tādu cilvēku, kuri cer uz brīnumu, ka nebūs jāmaksā soda nauda nacionālās piena kvotas pārsniegšanas gadījumā. Kā rīkoties?

Attiecīgi arvien vairāk kļūst to saimnieku, kuri reāli domā par iespējām samazināt kvotas pārpildi, un centīsimies viņiem sniegt dažus ieteikumus. 

LLKC Lopkopības nodaļas un biroju lopkopības speciālisti spēs lauksaimniekiem sniegt konsultācijas katras saimniecības konkrētajā situācijā, bet tālāk īsumā par dažām iespējām, kuras var izmantot.

• Kvotu noma vai pirkšana.
• Pašpatēriņa palielināšana.
• Dzīvnieku papildu brāķēšana. Saimniecībās, kur to var atļauties naudas plūsmas samazinājuma dēļ, varētu brāķēt, piemēram, govis ar hroniski paaugstinātu somatisko šūnu skaitu. Tas ļautu ražot, lai arī mazāk, bet kvalitatīvāku pienu.
• Samazināt izslaukumu. Tas nenozīmē vienkārši izņemt no barības devas kādu barības līdzekli, bet pareizi pārrēķināt barības devu uz mazāku izslaukumu. Samazinot izslaukumu, stingri jāskatās uz enerģijas nodrošinājumu, makro un mikroelementu sabalansētību un nodrošinājumu ar vitamīniem. Nekontrolēti samazinot izslaukumu, jūs varat nodarīt kaitējumu govju imunitātei un veselībai. Lai arī vislabākās rupjās lopbarības gatavošanas laiks ir garām, tomēr vēl būs zāles pļāvumi, un no tiem ir jāsagatavo iespējami labākas kvalitātes rupjā lopbarība. Kvalitatīva rupjā lopbarība samazinās piena pašizmaksu un ar nedaudz zemākiem izslaukumiem ļaus saglabāt peļņas daļu.
• Pagarināt cietstāves periodu. Ja saimniecības naudas plūsma to atļauj, tad cietstāves periodu var pagarināt līdz 80 dienām. Cietstāves periods, kas nav garāks par 70-80 dienām, nesamazina govs ražību nākamajā laktācijā. Bet arī šajā gadījumā ir rūpīgi jāaprēķina cietstāvošo govju barības devas, jo govīm ir jāsaglabā ķermeņa kondīcija, nevar ļaut tām aptaukoties, jo tad nākošā laktācija nāks ar lielām vielmaiņas problēmām (kotoze, aknu taukainā deģenerācija u. c.). Pilnīgi droši var laist ciet govis ar 15 kg izslaukumu dienā. Īrijai 2009. gada piena krīzes laikā izslaukumus izdevās samazināt par 40%, aizlaižot govis pat uz 6 mēnešiem. Tas ļauj ietaupīt uz izmaksām lopbarībai un darbaspēkam, bet arī naudas plūsma samazinās. Tas nederēs saimniecībām, kam nav citu ienākumu avotu vai ir kredītsaistības. Tik garš cietstāves periods var radīt salīdzinoši lielu risku govju veselībai, tāpēc skrupulozi jāaprēķina barības deva, lai nenotiktu govju aptaukošanās. Šo variantu nevajadzētu izvēlēties ganāmpulkos, kur vidējais izslaukums no govs pārsniedz 7000 kg gadā.
• Samazināt tauku saturu pienā. Tauku procents pienā pamatā samazinās, samazinoties rupjās lopbarības īpatsvaram barības devā. Tas noteikti nenāk par labu govju veselībai. Bet govju ganīšana un ganību zāles īpatsvara palielināšana barības devā tauku procentu samazinās, ja salīdzina ar sabalansētu skābbarības devu.
• Vēlot aicināt piena pircējus nepiemērot papildu piemaksas vai atskaitījumus pie/no piena cenas atkarībā no tauku satura pienā, vai arī samazināt šīs prasības, liekot lielāku uzsvaru uz olbaltumvielu daudzumu pienā.
• Palielināt izbarojamā piena apjomu ataudzējamajām telītēm. Pirmkārt, ja izbaro piena aizvietotājus, tad pāriet uz pilnpiena izēdināšanu. Otrkārt, palielināt izbarojamā piena daudzumu dienā.  Pareizāk ir palielināt piena daudzumu dienā, nevis pagarināt piena periodu. Piena periods ataudzējamajām telītēm jāplāno 8 nedēļas, bet dienā izbarojamā piena daudzums no 12% dzimšanas svara var palielināt līdz 13-15% no aktuālā dzīvsvara. Rādītāji, kas jāsasniedz uz 8 nedēļām, – jādubulto dzimšanas svars.  Diennakts dzīvsvara pieaugumam nevajadzētu būt lielākam par 1000 gr.  Uz katru telīti papildus izēdinātais pilnpiens palielinātos aptuveni par 180-200 kg piena.
• Nobarot bullēnus.  Nobarojamiem bullēniem pienu varam izbarot neierobežotā daudzumā, ja vien pakāpeniski pie tā pieradinām.  Vienā reizē melnraibie bullēni var izdzert līdz pat 10 kg pilnpiena. Diarejas profilaksei to būtu ieteicams dot paskābinātu. Izbarojot pilnpienu līdz 2,5 mēnešiem, var sasniegt 130-150 kg dzīvsvaru. Šādi nobarojot, uz katru bullēnu varam rēķināt 1 tonnu piena.
• Paplašināt  lauku tūrisma pakalpojumu klāstu. Jau gadsimtiem atpakaļ ne tikai Kleopatra, bet arī citas izsmalcinātas dāmas ir vannojušās piena vannās. Latviešu tauta arī ir pieskaitāma pie izsmalcinātām, jo tautasdziesmas saka:

„Pienu ēdu, pienu dzēru,

Pienā muti nomazgāju.”

Varbūt tās saimniecības, kas darbojas ar bioloģiskām saimniekošanas metodēm, var piedāvāt viesiem un tūristiem pilnpiena vannas. Piens tiešām ir labs cilvēka ādai. Pienskābe, kas ir pienā, ir viena no alfa-hidroksiskābēm, kas palīdz attīrīt ādu un atbrīvot to no atmirušajām šūnām. Piens mitrina ādu. Tauki un olbaltumvielas, kas ir pilnpienā, arī palīdz mitrināt ādu un saglabā ādai mitrumu arī pēc vannas. Daži veselības eksperti iesaka izmantot piena vannas atsevišķu ādas problēmu mazināšanai, piemēram, piena tauki palīdz mazināt saules apdegumu, ādas ekzēmas. Piena labvēlīgā ietekme nebeidzas tikai ar ādu – dabīgie piena tauki var izrādīties ļoti labi arī sausiem un bojātiem matiem. Piena vannām var pievienot arī citus lauku labumus, piemēram, medu vai ārstniecības augus.

Šie daži padomi var palīdzēt salīdzinoši neliela kvotas pārsnieguma gadījumā. 

Silvija Dreijere,

LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja