Kooperatīva un klasiskā uzņēmuma atšķirības

Kooperatīvs ir uzņēmums. Protams, tiek runāts par atvērtu līdzdalību kooperatīvā, bet tas nenozīmē, ka kooperatīvam ir jānodarbojas ar nevalstisko organizāciju funkcijām un savās biedru rindās jāuzņem jebkurš gribētājs.

Tomēr ir būtiskas atšķirības, ar ko kooperatīvs atšķiras no klasiska uzņēmuma. Pamatatšķirības ir:

* Kooperatīvs kā uzņēmums pieder visiem tā biedriem (un biedru skaits kooperatīvos var būt vairāki simti un pat tūkstoši);

* Kooperatīva biedru padomē bieži vien nav specifiski izglītotu  augsta līmeņa speciālistu lielu uzņēmumu vadīšanā, kā arī padomes locekļi bieži vien nesaņem atalgojumu par darbu kooperatīvā, turpretī uzņēmumos padomes locekļi saņem augstu atalgojumu;

* Ja uzņēmuma pamatmērķis ir ekonomiskais – gūt peļņu, tad kooperatīvam ir jāsabalansē šis ekonomiskais peļņas gūšanas mērķis  ar sociālo mērķi. Bet – šis sociālais mērķis ir vērsts uz biedru vajadzībām un interesēm (biedru izglītošana, saliedēšanas pasākumi u. tml.).

Skaidrības labad vienosimies par rakstā lietotajiem terminiem:

Kooperatīva biedru padome – vienalga, kā tā tiek definēta kooperatīvu statūtos – padome vai valde, šeit saprotam – institūcija, kuru veido biedru ievēlēti pārstāvji no biedru vidus.

Kooperatīva vadība – vienalga, kā tas tiek definēts kooperatīvu statūtos – vadība ir padomes algots kooperatīva vadītājs/menedžeris/CEO.

Kā iepriekš minēju, kooperatīvam ir divi mērķi – ekonomiskais un sociālais. Par ekonomisko mērķu sasniegšanu tiešā veidā ir atbildīga vadība, bet sociālie mērķi ir padomes atbildība. Plānojot kooperatīva attīstību, būtiski ir ievērot šos sociālos mērķus, bet vēl svarīgāk – abiem mērķiem ir jāpakļaujas definētajām vērtībām un misijai.

Bieži vien šķiet, ka kooperatīva biedri ir aizmirsuši, ka viņi ir īstie un vienīgie kooperatīva īpašnieki. Tomēr jāatceras arī, ka katram biedram nav tiesības norādīt vai dot uzdevumus kooperatīva vadītājam vai darbiniekiem, kā kaut kas ir jādara. Biedri savas īpašnieka tiesības īsteno ar padomes starpniecību.  Šo tēmu detalizētāk apskatīsim turpmākajos rakstos.

Tātad atkarībā no tā, cik aktīvi biedri izmantojuši kooperatīva pakalpojumus, tas gūst peļņu vai arī – biedriem, neizmantojot kooperatīva pakalpojumus, būs jāsedz tā zaudējumi. Ja esi kooperatīva biedrs – aktīvi izmanto kooperatīva sniegtos pakalpojumus un ierosini jaunus!

Pasaulē tiek meklētas iespējas, kā, saglabājot kooperācijas principus, piesaistīt arī investoru kapitālu, tomēr Latvijā joprojām lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvus veido 100% pašu kapitāls (tas arī nodrošina kooperatīvu neatkarību savu lēmumu pieņemšanā).

Kā redzam, kooperatīvs ir sarežģīts uzņēmējdarbības veids, tomēr pasaules kooperatīvu pieredze simts un vairāk gadu garumā liek domāt, ka tas ir ļoti veiksmīgs uzņēmējdarbības veids. Arī tas, kas pirmajā brīdī šķiet vājums, patiesībā ir kooperatīva spēks! Bet par to turpmākajos rakstos.

Latvijā šobrīd darbojas 49 atbilstīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Kooperācija izteiktāka ir lauksaimniecības pamatnozarēs – piens (24 kooperatīvi) un graudi (15 kooperatīvi). Ir arī kooperatīvi augļu un dārzeņu, aitkopības sektoros un tehnikas pakalpojumos, kopš 2014. gada savu vietu kooperatīvu ekonomiskajos rādītājos spēcīgi pozicionē arī  mežsaimniecības kooperatīvi.

Lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvu atbilstības izvērtēšana tiek veikta kopš 2009. gada. Tā ir ikgadēja kooperatīvu gan ekonomisko, gan sociālo rādītāju vērtēšana atbilstoši kooperācijas principiem. Šo procesu LR Zemkopības ministrija ir deleģējusi Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai (LLKA), kura izveido augsta līmeņa komisiju un veic kooperatīvu atbilstības izvērtēšanu saskaņā ar 2019. gada 16. jūlija MK noteikumiem Nr. 357 “Kooperatīvo sabiedrību atbilstības noteikumi”. Atbilstības statuss dod pārliecību arī pašiem kooperatīva biedriem, ka kooperatīvs darbojas biedru interesēs. Tomēr nenoliedzu, ka ir nelieli kooperatīvi, kas darbojas pēc kooperācijas principiem, bet tie neveic atbilstības izvērtēšanas procesu.

 Linda Uzkalne, LLKA izpilddirektore: “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) ir dibināta 2002. gadā. LLKA ir biedrība, kas apvieno lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuras darbojas saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu. Pašreiz biedrībā apvienojušās 50 kooperatīvās sabiedrības, kuras pārstāv dažādas nozares – piena, graudu, aitkopības, putnkopības, augļu un dārzeņu nozares, tāpat arī meža īpašnieku un mājražotāju kooperatīvus. LLKA ikdienas aktivitātes ir saistītas ar biedru interešu pārstāvēšanu valsts institūcijās, lauksaimnieku un meža īpašnieku konsultēšanu par kooperācijas jautājumiem, dažādu informatīvu un izglītojošu pasākumu organizēšanu.”

Liene Feldmane

Valsts Lauku tīkla sekretariāta 

lauku attīstības eksperte