Lauksaimniekiem iedvesmas brauciens uz Sēliju un Latgali

Septembra beigās Limbažu, Alojas, Salacgrīvas un Krimuldas novadu lauksaimnieki devās divu dienu pieredzes apmaiņas braucienā uz Latgales pusi. Jāatzīst, ka allaž šie braucieni ir ne tikai izziņas, bet arī iedvesmas avots, un tā tas bija šoreiz.

Pirmā pieturvieta – Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, z/s “Apīņi”, kur saimnieko Mārtiņš Bogušs. Viņš kādu laiku strādājis Skotijā pie brokoļu un ziedkāpostu audzētājiem, iepazinis šīs kultūras un sapratis, ka to pašu var darīt arī Latvijā. Tā nu pirms astoņiem gadiem atgriezies un pievērsies saimniekošanai. Patlaban brokoļi un ziedkāposti Bebrenes pagasta saimniecības laukos aug 19 ha lielās platībās, lai nodrošinātu augu maiņu saimniecībā, aptuveni 70 ha tiek audzēti graudi. Lai arī ziedkāposti un brokoļi ir diezgan cimperlīgi dārzeņi un labas ražas bez kārtīgas mēslošanas un miglošanas neiegūt, tomēr pieprasījums ir, izdevies arī rast sadarbību ar lielveikaliem. Tā kā dalībnieku vidū bija arī dārzeņu audzētāji, tad jautājumu netrūka gan par sējas laiku, gan laistīšanu, novākšanu un uzglabāšanu. Tāpat saimnieks pastāstīja par saimniecībā esošo tehniku, kas atvieglo roku darbu.

Tālāk ceļš veda uz Dvietes pagasta “Ozolājiem”, kas ir neliela piena lopkopības saimniecība un kur atrasts veiksmīgs risinājums, lai saražotajam pienam piešķirtu pievienoto vērtību – no tā top saldējums. Pirms diviem gadiem gūts LEADER programmas atbalsts sava saldējuma namiņa būvniecībai, nu tur notiek gan ražošana, gan uzņemtas tūristu grupas. Brauciena dalībnieki nogaršoja dažādu veidu saldējumus, piemēram, ābolu-kanēļa, aveņu-bazilika, arī brūkleņu, cigoriņu, ierastākos – plombīra un šokolādes. Šajā saimniecībā visvairāk uzrunājis tieši saimnieku – Stapkeviču ģimenes – pieredzes stāsts, apņēmība īstenot ieceres, nepadoties un atrast savu ceļu.

Vēl todien izzināts “Dvietes vīnogu” stāsts, tāds nosaukums dots vietējai biedrībai, un ne bez iemesla, jo izrādās, tieši Dvietē likti pamati vīnogu audzēšanai Latvijā. Par to gādājis selekcionārs Pauls Sukatnieks, viņa radītās šķirnes pazīstamas ne tikai pie mums, bet arī citviet pasaulē. Sukatnieks savulaik pie savām mājām iekopis krāšņu dārzu, kas gan pēc viņa nāves aizlaists, tāpēc vietējie entuziasti rūpējušies par tā atdzimšanu. Nu tas atkal skaisti sakārtots un gaida viesus. Tāpat arī gādāts par Dvietes muižas sakopšanu. Brauciena dalībniekus pārsteidza, ka šādā nelielā pagastā, kur nu jau mīt vairs tikai ap 500 iedzīvotāju, tomēr atrodas cilvēki, kuri uztur dzīvas tradīcijas un vietējā mantojuma saglabāšanu.

Tas arī bija pirmās brauciena dienas noslēgums. Nakšņojām saimniecībā, kas darbojas divās nozarēs – lauku tūrismā un gaļas liellopu audzēšanā – z/s “Dzintari”. Uzzinājām, ka saimniecībai pieder bioloģiski vērtīgie zālāji 200 ha platībā, kuros tiek ganīti 140 gaļas liellopi.  Nākamajā dienā tālāk devāmies uz Daugavpils novada z/s “Arāji” pie Zeiļu ģimenes, kas audzē piena un gaļas liellopus, turklāt veiksmīgi īsteno dažādus projektus saimniecības attīstībai. Pārņemot vecāku iesākto, “Arāju” saimnieki 10 gadu laikā īstenojuši 11 dažādus projektus, iegādāta jauna, jaudīga tehnika, sakārtotas ēkas, nu plānots uzstādīt slaukšanas robotu. Šajā saimniecībā arī pārspriests, kādi zālāju maisījumi un kombinācijas labākas, lai iegūtu pēc iespējas augstvērtīgāku lopbarību, jo saimnieki tam pievērš lielu vērību.

Divu dienu brauciens noslēdzās Aglonā – Maizes muzejā, kur tā izveidotāja un saimniece Vija Kudiņa piedāvā izzināt maizes ceļu īstenā latgaliskas viesmīlības garā, ar tradicionālajiem latgaliešu ēdieniem, starp kuriem neiztrūkst arī rupjmaize ar speķi un šmakovkasmalks. Maizes  muzeju tūristi ļoti iecienījuši, karte pie sienas vēsta, ka šeit uzņemti apmeklētāji pat no 120 dažādām valstīm.

Brauciena dalībniece  Ieva Šmite no Lēdurgas pagasta pēc brauciena saka, ka pati vēl meklē savu īsto ceļu saimniekošanai laukos un pēc Latgales puses apmeklējuma guvusi lielāku pārliecību, par to, kas interesē: “Sapratu, ka piena vai gaļas lopi, tas ir ļoti smags darbs, tur jāiegulda ļoti daudz. Man tuvāks šķita lauku tūrisms, viesu nami. Tur redzētais lika aizdomāties vairāk par to, ka ko līdzīgu varētu izveidot un attīstīt mūsu pusē. Es turpināšu arī tālāk sekot līdzi, ko piedāvā projekti,  un noteikti šīs zināšanas, ko ieguvām brauciena laikā, man noderēs. Domāju, ka katrā apmeklētajā vietā ikviens varēja iegūt sev vērtīgu informāciju.”

Brauciens tika organizēts LAP pasākumā “Saimniecību un mežu apmeklējumi”.

Aiga Vendeliņa-Ēķe,
Zaiga Blaua