Lauksaimnieku pieredze Madonas pusē

Lauksaimnieki no Amatas, Priekuļu, Pārgaujas, Raunas un Vecpiebalgas novadiem devās apmeklēt saimniecības Madonas novadā, lai gūtu pieredzi par bioloģiskā saimniekošanas pieredzi  dažādu nozaru saimniecībās, bioloģiskās lauksaimniecības pievienotās vērtības palielināšanu un realizācijas iespējām.

Kazu siers, Jumurdas kalni un ezeri

Pa līkumotiem zemes ceļiem devāmies Ērgļu virzienā caur Jumurdas muižu uz Jumurdas pagasta “Sniķeriem“. Par Sniķeru kalna saimnieces ceļu laukos  var  teikt – ceļš  caur ērkšķiem  uz zvaigznēm. Saimniece Santa Lasmane-Radzvilaviča ar smaidu,  radošu dzirksti un enerģiju dara visu –  kopj kazas, sien sieru, to realizē, uzņem ciemiņus.  Skaistā vietā – kalna galā ar pārskatāmiem laukiem, birzīm, koku puduriem, mežu un ezeru  ainavā – turpinās saimniecības veidošana.  Saimniece atklāja, kā  kļuvusi par lauku mājas saimnieci, kā  bez pieredzes izvēlējās pievērsties kazkopībai. Saimniekošana norit jau devīto gadu, šobrīd saimniecībā ir ap 80 kazu un divi šķirnes āži. Santa  stāstīja par ekonomiskiem aspektiem, – lai iegūtu lielāku peļņu no pamatnodarbošanās, bija jādomā par produkta radīšanu ar augstāku pievienoto vērtību, svaigpienu pārdot nebija izdevīgi, tāpēc nācās domāt par siera receptēm. Kaziņas Bonijas siers vietējos un Rīgas tirdziņos tagad ir kļuvis par pieprasītu preci.  Arī degustācijā siers ātri nozuda no galda.

Liellopi un graudi SIA “3Dpro” un SIA “Tauri”

Brāļi  Gunārs Vīgants un Artūrs Vīgants  atsākuši   darbu  lauksaimniecībā vectēva savulaik apsaimniekotajās platībās.  Saimniekošanas  pārtraukums ieildzis,  tagad lauki  jāiekopj, jāatbrīvo no apauguma, tiek arī atjaunotas ēkas.  Pļavas atjaunojot, novāktos krūmājus šķeldo. Šķeldu lieto apkurei saimniecībā.  Šobrīd tiek apsaimniekoti ap 300 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Bioloģiski sertificētajā saimniecībā tiek audzēti Šarolē, Limuzīnas gaļas liellopi un graudaugi. Saimniecībā ir ap 140  tīršķirnes un krustojumu zīdītājgovju, arī buļļi, jaunlopi. Saimniecībā rūpējas par strādājošajem, ir kopīgs saimes galds. Arī strādnieki  atsaucīgi, reti mainās. Ar  ES  modernizācijas projektu atbalstu  uzcelta sava graudu kalte, arī gādāta tehnika. Laukos ir zālāji un tiek audzēti  dažādi graudaugi, arī zirņi. Graudus lieto arī lopbarībai; tādējādi tiek celta ganāmpulka atražošanas kvalitāte. Saimniecībā no jauna izveidots  gaļas sadales cehs, kur procesi  lēnām attīstās.  Pārdošanai  sagatavo liellopu gaļu no pašu audzētiem bullīšiem. Dzīvnieku kaušana ir pakalpojums. Liellopu gaļas pamata realizācijas vieta ir Rīgā. Lēnām  izveidojies savs patērētāju  loks. Apņēmīgo  saimnieku virzīta,  soli pa solim notiek attīstība.

Aitkopība pakalnos

Dmitrija Bortņikova saimniecība SIA “3D Development” atrodas kādā no Ērgļu puses pakalniem.  Saimniecība veic rūpīgu un pārdomātu darbu ikdienā. Izveidota modernā kūts, lai ērti būtu gan dzīvniekiem, gan to kopējiem. Īpaši sētajos ganību  zālājos ganās ap 300 Merīno šķirnes aitu. Saulainā dienā medaini smaržo sētais āboliņš.  Apsaimnieko ap 200 ha lauksaimniecības zemes. Tiek strādāts pie augstvērtīgas lopbarības kvalitātes. Graudus iepērk. Barību, ēdinot dzīvniekus kūtī, sagatavo atbilstoši  sabalansētai receptūrai barības maisītājā, cenšoties, lai dzīvnieki  visu pilnvērtīgi izmanto.   Jēru dzīvmasas pieaugums ap 150 g dienā.  Vidēji no aitu mātes  saimniecībā  iegūst 1,8 jērus. Dzīvnieki regulāri tiek attārpoti.  Darbojas iekārta aitu nagu apstrādei, fiksējot dzīvnieku un nolasot pie reizes arī tā svaru, novērtējot dzīvnieka  veselību.  Ap  30 dzīvnieku ik gadu  no saimniecības pārdod vaislai. Ataudzējamos dzīvniekus cērp maijā, bet jūlijā – vaislas dzīvniekus. Vilnas  pārstrādei sadarbojas ar uzņēmumiem  Pācē, Sunākstē, Ķoņos. Saimniecības ienākumu daļa tiek virzīta labdarībai, bērnu, ģimeņu atbalstam. Daudz Dmitrija  enerģijas, laika, sirdsmīlestības top ielikts, atbalstot  kristīgo bērnu nometņu centru, vadot nometnes bērniem “Ērgļu spārnos”.

Augļu  dārzi Vestienā

Zemnieku saimniecība „Jāņkalni” no Madonas novada   pazīstama ar ogu, rabarberu sukādēm, sulām un citiem gardiem ražojumiem. Ozoliņu ģimenes saimniecības vēsture sākusies  ar rabarberiem. Jau padomju laikos saimnieka vectēvs nodarbojās ar dārzkopību un uzsāka rabarberu audzēšanu. Augļus un dārzeņus tajos laikos ievest no ārzemēm bijis pagalam sarežģīti, tādēļ rabarbers vietējo vidū bijis ļoti iecienīts – pirmais vasaras vēstnesis, kas bagāts ar vitamīniem. Laikam ejot, gan pieprasījums pēc tiem samazinājās, jo parādījās iespēja nobaudīt arī ārzemju augļus. Bet Ozoliņu ģimene nemeta plinti krūmos un pievērsās krūmmellenēm – sāka ar maziem, maziem stādiņiem un nelielu zemes laukumiņu, bet nu jau platība ir izvērsusies vairāk nekā 10 hektāru plašumā.

Saimniecības pārstāvis Sandis Lasmanis  dalījās pieredzē par saimniekošanu integrētajā un bioloģiskajā augkopības saimniecībā, stāstot par melleņu, zemeņu, aveņu, cidoniju, ābeļu, smiltsērkšķu, bumbieru un rabarberu audzēšanu  stādījumos, kā arī par  audzēšanas un kopšanas prasībām. Tika parādīts un izskaidrots viss ražošanas process no lauka līdz gatavai produkcijai. Pašlaik  kopumā tiek apstrādāts ap 25 ha dārza  platību atsevišķās saimniecībās. Augļu krūmu stādījumos iekārtota laistīšanas sistēma, karstajā vasarā augus  laista ik dienas.

Vasarā saimniecības  viesi  gaidīti paši lasīt sev ogas. Ogas, dārzeņi,  ko ciemiņi nejaudā nobaudīt svaigus, tiek žāvēti, spiesti sulās, gatavoti ievārījumos, sīrupos un mīkstajās konfektēs. „Jāņkalni” to visu rada paši savā ražotnē nu jau astoņus gadus. Te top žāvēti augļi no pašu rabarberiem, cidonijām, dzērvenēm un ķirbjiem. Te rada arī dabīgas cidoniju, dzērveņu, ābolu, melleņu, bumbieru, smiltsērkšķu sulas, kā arī dzērveņu un melleņu biezsulas. Lielākiem gardēžiem   „Jāņkalnos” meistaro arī smiltsērkšķu un dzērveņu mīkstās konfektes, aveņu, melleņu un ābolu-dzērveņu ievārījumus, kā arī rabarberu, cidoniju un dzērveņu sīrupus ar pavisam maz cukuru.

Saimniecību apmeklētāju  ieguvumi bija dažādi. Sākot ar iedvesmu aktīvāk  darboties, neraugoties uz  ikdienas  sarežģījumiem, līdz konkrētu tehnoloģisku risinājumu pielietojumu,  inovāciju pieredzi. Saimnieki diskutēja par  labākiem risinājumiem  audzēšanā, pārstrādē, realizācijā; apkopotas  dažādas pieredzes atziņas, gūtas receptūras, gādāti  jauni  stādi un risināti jautājumi par  atbilstošākā  dzīvnieku vaislas materiāla iegādi.

Saimniecībās  pabijām, atsaucīgi darbojoties Madonas konsultāciju biroja vadītājai Aijai Vīgnerei un viņas  speciālistiem, arī Pārgaujas lauku attīstības konsultantei Daigai Stikutei. Liels paldies kolēģiem, lai spēks un radošums  arī ikdienā!

Brauciens notika LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43 ietvaros.

Dace Kalniņa,

LLKC Cēsu konsultāciju biroja vadītāja  p.i.

Foto: Daiga Stikute