Lēdurgas lauksaimnieki strādā un domā par lauku nākotni

Zemnieku saimniecība “Saknītes” atrodas Krimuldas novada Lēdurgas pagastā, tā dibināta 1992. gadā un īpašnieks līdz 2007. gadam bija Jānis Cukmacis.

Sākotnēji saimniecība bija veidota kā daudznozaru, tajā attīsta piena lopkopību, gaļas liellopu un cūku audzēšanu. Nu jau 13. gadu saimniekošana nodota Jāņa meitas Vinetas Zalmanes ģimenei. Viņa ar vīru Mārtiņu, dēlu Dāvi un meitu Dagni attīsta saimniecību, izvērtējot katru soli. Saimniecībā ar visiem darbiem tiek galā paši, un algotu darbinieku nav. Ģimene  apsaimnieko ap 250 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no kuras 160 ha ir īpašumā. Saimniecībā audzē: graudus, pupas un zāles lopbarību.

Vidēji ganāmpulkā ir ap 90 slaucamām govīm, kā arī 20 zīdītājgovis, kuras izmanto bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanā. Laikam ritot, saimnieki saskārušies ar ne mazums problēmu, bet kā vienu no galvenajām min atbildīga darbaspēka trūkumu. Tieši šis faktors novedis pie galīgā lēmuma par saviem līdzekļiem iegādāties un uzstādīt slaukšanas robotu Lely Astronaut A5, kas tika izdarīts 2019. gada novembrī, lai gan saimniecībā esošās ēkas celtas sen un bija paredzētas piesietās turēšanas apstākļiem. Saimnieki uzsver, ka visa saimniekošanas metode tika mainīta, lai piemērotos “jaunajam palīgam”. Vidējais izslaukums ir 10 800 kg gadā. Lai to sasniegtu, rūpīgi tiek izvērtēti dati, kurus iegūst no robota: automātiskā dzīvnieku veselības stāvokļa noteikšana, piena kvalitātes rādītāji, meklēšanās aktivitāte u. c. Saimnieki, novērtējot ieguvumus no robota, min, ka tas ir liels atbalsts ģimenes saimniecībai, jo govju slaukšana nav piesaistīta konkrētam laikam un slaucējam, un vairāk laika var veltīt  dzīvnieku veselībai un ēdināšanai. Nebija nepieciešamas arī lielas investīcijas, lai vecajā kūtī uzstādītu slaukšanas robotu. Tā kā ganāmpulka izslaukumi ir augsti, viens robots nespēj apkalpot  visas govis pietiekoši kvalitatīvi. Tas spēj izslaukt 70–72 govis, vidēji dienā 2600 l piena. Tādēļ patlaban saimniecība izlēmusi iegādāties otru slaukšanas robotu, kas ļautu nedaudz paplašināt ganāmpulku. Taču lielu attīstību viņi neapsver, jo nav iespējams paplašināt zemes platības. Runājot par “mīnusiem”,  dārga ir robota apkalpošana.

“Saknītēs” ir visa nepieciešamā tehnika gan barības sagādei, gan graudu novākšanai un miltu sagatavošanai. Saimnieki saka: “Mēs visu tehniku pērkam jaunu, jo paši mākam nolietot”. Investīcijām izmanto subsīdijas, līdz šim projektu līdzekļi  izmantoti iepriekšējā plānošanas periodā. Tā kā Mārtiņam ir lauksaimniecības mehāniķa izglītība, tad nepieciešamos tehnikas remontus veic paši ar dēlu. Veiksmīga sadarbība tehnikas iegādē ir ar SIA “SILJA”.

Robota uzstādīšana saimniecībā, kā arī jaunas tehnikas iegāde ļauj domāt, ka turpmāk Zalmaņu bērni Dāvis, kurš beidzis Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu, un Dagne, kura mācas par veterinārārsta asistentu Smiltenes tehnikumā, turpinās vecāku iesākto, taču ikdienā nākas domāt arī par mūsu lauksaimniecības politiku, kas skar visas ražojošās saimniecības. Kā piemēru Vineta min nodokļu politiku, kas visu laiku mainās, tāpat piemin “dīvāna zemniekus”, kuri neslēdz nomas līgumus par zemes izmantošanu, bet saņem lauksaimniekiem domātās subsīdijas. Tāpat nejēdzīgi šķiet, ka pārtikas pakās, kas domātas trūcīgajiem, piena pulveris ir no Polijas. Saistībā ar Covid-19 izmaksātais atbalsts par dzīvnieku arī šķiet netaisnīgs, jo piens šajā gadā slaukts vairāk kā pērn, bet piena cena un līdz ar to ienākumi būtiski samazinājušies. Tomēr visvairāk sāp, ka citās dalībvalstīs maksājumi ir krietni lielāki nekā Latvijā, lai gan izmaksas pie mums ir Eiropas līmenī.

Nobeidzot sarunu, saimniekiem jautāju: “Kādi ir jūsu vaļasprieki?“. Diemžēl darbs aizņem lielāko dienas daļu, tādēļ vecāki priecājas par bērnu vaļaspriekiem – Dagnei zirgi, bet Dāvim – enduro motocikla izbraucieni pa mežiem un pļavām. Vineta priecājas, ka Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija katru gadu rīko pasākumu “Nākotnes zvaigzne”, kurā ģimenes saimniecība “Saknītes” piedalās arī ar saviem dzīvniekiem. Tie ir piensaimnieku svētki, pārdomāts pasākums. Jāmin, ka Zalmaņi ir vieni no aktīvākajiem biedriem Limbažu zemnieku biedrībā, un tas liecina, ka laukos dzīvo un strādā cilvēki, kuriem nav vienaldzīga lauku nākotne. Vaicāti, kas ir Zalmaņu ģimenes veiksmes atslēga, saimnieki atbild: “Mūsu saimniecībā nav sieviešu un vīriešu darbu. Visi dara visu!“

Zaiga Blaua
LLKC Limbažu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante 

Foto: no saimniecības arhīva