Mūsu problēmas ir vienādas, tāpēc risinājumi jāmeklē kopā

No 10. līdz 13. septembrim Drēzdenē, Vācijā norisinājās 62. IALB/12. EUFRAS/9. SEASN konference “Izglītības un konsultāciju loma lauksaimniecības transformācijas procesā saistībā ar klimata pārmaiņām, nodrošinot uztura un sociālās prasības”, kurā šogad piedalījās vairāk kā 450 dalībnieki no 20 valstīm. Šajā konferencē piedalījās arī vairāki konsultanti no Latvijas, starp kuriem bija LLKC Kuldīgas biroja lopkopības konsultante Vendija Madara Kancāne. Piedāvājam iepazīties ar viņas atskatu uz šo konferenci.

Pirmā konferences diena sākās arto, ka Volframs Ginters (Saksijas Valsts ministrs, Enerģētikas, klimata aizsardzības, vides un lauksaimniecības ministrija – SMEKUL) iepazīstināja ar situāciju lauksaimniecībā, lauku teritorijās, izglītībā un konsultācijās Saksijā. Mēs uzzinājām, ka 50% no Saksijā saimniekojošajiem lauksaimniekiem to dara tikai kā papilddarbu jeb uz pusslodzi. Aptuveni 20 000 darbspējīgo cilvēku pamet darba tirgu, tāpēc ir grūti atrast kvalificētu darbaspēku. Viņš arī uzsvēra, ka ir jāmaina konsultāciju un mācīšanas sistēma kopumā, jo, mainoties laikam un palielinoties digitalizācijai, mainās zemnieku vajadzības. Viņiem pašiem būtu jādod iespēja noteikt, kas viņiem un kādā apjomā konsultāciju ziņā ir nepieciešams. Saksijā lielā teritorijas daļā ir zems gruntsūdeņu daudzums, tādēļ šeit arvien aktuālais kļūst ūdens jautājums un risinājumi, kā šo ūdeni savākt un efektīvi izmantot. Ir jādomā, kā palīdzēt zemniekiem rast risinājumus un tikt galā ar klimata pārmaiņām.

Tālāk sekoja diskusija par pašreizējo situāciju un attīstības iespējām konsultēšanas jomā Saksijā. Piedalījās Volframs Ginters, Dr. Dīters Heiders (B&S vadības konsultācijas un apmācība lauku apvidiem, GmbH), Dr. Falks Hofmans (LfULG priekšsēdētāja pastāvīgais pārstāvis). Šajā daļā diskusijas dalībnieki iepazīstināja ar savām pārstāvētajām organizācijām un to, ko viņi dara zināšanu pārneses jautājumos. Izskanēja jautājumi par to, ko mēs varam piedāvāt kā konsultanti, lai sagatavotu zemniekus pārmaiņām, un kādi risinājumi ir atrasti Vācijā un citur Eiropā. Tika uzsvērts, ka mums ir jāizmanto iegūtie kontakti šeit un citur, lai kopīgi meklētu jaunus un inovatīvus risinājumus. Ir svarīgi gūt pieredzi, īpaši ārpus savas valsts, lai celtu konsultantu kvalifikāciju, tāpēc, lai spētu nodot zināšanas tālāk zemniekiem. Konsultantiem ir jāadaptējas jaunajiem apstākļiem. Nevienam nav jau gatavs risinājums, bet mums ir jāstrādā kopā un šie risinājumi jāmeklē, jo zemnieki   gaida palīdzību. Mums ir jāspēj turēties līdzi aktualitātēm un pārmaiņām, un ir pat jābūt soli priekšā. Izskanēja arī tas, ka visur ir grūtības atrast un noturēt jaunos konsultantus. Viena no diskusiju dalībniecēm stāstīja par to, ka viņi cenšas runāt ar jauniešiem skolās, piedaloties dažādos skolu rīkotos pasākumos, stāsta par organizācijas darbību, ir aktīvi sociālajos tīklos (Facebook un Instagram), piedāvā dažādas mācības, ir atvērti interniem un dod viņiem iespēju redzēt organizācijas darbību. Viņa uzsvēra, ka jaunie konsultanti ir risks, ko ir nepieciešams uzņemties, un ir svarīgi dot jaunajiem konsultantiem laiku, lai viņi atrastu savu vietu, pieļautu kļūdas un no tām mācītos. Svarīgi ir redzēt to, kas ir labi un strādā, ne tikai koncentrēties uz to, kas neizdodas un ir jāuzlabo.

Vēlāk sekoja vēl viena diskusija, kuras tēma bija lauksaimniecības transformācijas process no dažādiem skata  punktiem (ES prasības, zinātne, konsultācijas un prakse). Tajā piedalījās Mihaels Pilke (Eiropas komisija), kurš bija pieslēdzies attālināti no Briseles, prof. Dr. Knuts Šmidke (FIBL bijušais direktors, Šveice), Florians Hercogs (Austrijas Lauksaimniecības palāta), Jans Gumperts ("Agraset" Agro kooperatīvs Naundorfa, Saksija). Arī šajā diskusijā sākumā katrs dalībnieks iepazīstināja ar savu organizāciju un tās principiem, un pēc tam bija iespēja uzdot jautājumus. ES projekta skatījumā ir skaidrs, ka nākotnē mums nāksies saskarties ar dažādiem jautājumiem, piemēram, ūdens resursi un to trūkums, dzīvnieku un citu sugu daudzveidības saglabāšana, klimata pārmaiņas, kā arī sociālie aspekti, piemēram, iedzīvotāju skaita palielināšanās, patērētāju prasību izmaiņas, dzīvnieku labturības paaugstināšana. Zinātnē ir svarīgi izveidot un noturēt saikni starp izmēģinājumu/demonstrējumu rezultātiem, konsultantiem un zemniekiem, lai veicinātu zināšanu pārnesi. Ir svarīgi veikt pētījumus par praktiskiem jautājumiem. Bez spēcīgas kooperācijas starp zemniekiem un pētnieku iegūtajiem rezultātiem nav iespējama zināšanu pārnese. Mums ir jāņem vērā, ka visi apstākļi, kas skar zemnieku, skar arī konsultantu un konsultācijas sniegšanas procesu. Mums ir jāspēj paredzēt, kas būs nepieciešams nākotnē. Ja jau ir kāda problēma un tikai pēc tam tiek veikti pētījumi, tad to var jau būt par vēlu risināt. Svarīga ir arī sadarbība starp konsultantiem, jo viens konsultants nav spējīgs zināt visu. Ja skatās uz praktisko lauksaimniecību, tad ir svarīgi nodrošināt zemniekam apstākļus, lai viņš var veiksmīgi saimniekot, lai spētu savu saražoto produkciju pārdot par atbilstošu cenu, un mums ir jāspēj sniegt zemniekiem nepieciešamo atbalstu. Ir svarīgi attīstīt lauksaimniecību, lai mazinātu pārtikas trūkumu pasaulē. Mums ir jārod risinājumi, kā zinātniski pamatoti darboties harmonijā ar dabu. Lai veicinātu to, ka mums ir jauni cilvēki lauksaimniecībā, ir svarīgi viņiem sniegt iespēju iepazīt lauksaimniecību, praktiski darbojoties, kā arī ir nepieciešams nodrošināt infrastruktūru (transports, kopmītnes u. c.), lai viņi spētu to darīt. Mums ir jāturpina izglītot arī sabiedrība, lai izskaustu nepamatotos aizspriedumus un veicinātu viņos izpratni par lauksaimniecību, par tās sezonalitāti un citiem aspektiem.

Konferences dalībniekiem bija iespēja piedalīties dažādās darba grupās, kurās tika apspriestas tādas tēmas kā digitālās tehnoloģijas, dzīvnieku labturība, dabas aizsardzība un lauksaimniecība un citas tēmas.

Paralēli visas dienas garumā bija iespēja iepazīties ar 16 dažādu tēmu plakātiem, kuros tika prezentēti dažādi zināšanu pārneses modeļi un rīki dažādās ES valstīs.

Konferences otrā diena tika veltīta ekskursijām. Katram dalībniekam bija iespēja piedalīties vienā no 10 piedāvātajām ekskursijām, kuru laikā bija iespēja iepazīt dažādas Saksijas reģiona saimniecības un ar lauksaimniecību saistītus uzņēmumus. Es devos ekskursijā, kur bija iespējams viesoties Eiropā lielākajā piena pārstrādes uzņēmumā, kura viens no piederošajiem zīmoliem ir Müller, kas ir pieejams arī Latvijā. Šīs vizītes laikā bija iespējams iepazīties ar uzņēmuma darbību, apmeklējot rūpnīcas telpas un piedaloties gida vadītā ekskursijā, kā arī noklausīties prezentāciju par uzņēmuma radīšanu un pēc tam arī veikt produktu degustāciju.

Pēc tam bija iespēja doties uz SIA “Milchwelt”, kura zīmolā attēlots arī Krabat – slavens šajā reģionā ar leģendām apvīts tēls, kam par godu tiek rīkots arī festivāls. Šī ir pilna cikla modernizēta saimniecība, kas kopā apsaimnieko 500 govju ganāmpulku, t. sk. 240 slaucamās govis. Uzņēmumā tiek gatavots krējums, jogurts, sviests, dažāda veida sieri un arī saldējums. Produkcijas ražošanai tiek iztērēti 280 000 kg piena, kas ir aptuveni 10-12% no pašu saražotā, pārējais tiek pārdots citam pārstrādes uzņēmumiem. Uzņēmumam ir arī sava biogāzes ražotne.

Dienas beigās bija iespēja viesoties divos apvienotos uzņēmumos “Agrar-Losha”. Šis bija īpaši interesanti tiem, kas šajā uzņēmumā viesojās arī konferencē, kas notika 1998. gadā, jo bija iespējams izvērtēt saimniecības attīstību.

2017. gadā saimniecībā tika uzstādīti saules paneļi, kas spēj saražot 1 MW enerģijas. Saimniecības ēkas tiek apsildītas ar šķeldas apkures sistēmu. Saimniecība patlaban nodarbojas ar graudkopību un gaļas liellopu audzēšanu. Tā ir arī daļēji bioloģiski sertificēta.

Tā kā šis augsnes ziņā ir nelabvēlīgs reģions ar barības vielu ziņā nabadzīgām augsnēm, tad sliktākie zemes gabali tiek atvēlēti zālājiem un tajos ganās 120 gaļas krustojuma zīdītājgovis ar teļiem, kuri visu gadu tiek turēti ārā.  Saimniecības laukiem tiek veiktas augsnes analīzes, lai saprastu, kādus mēslošanas līdzekļus izmantot. Liela daļa tiek mēsloti arī ar kūtsmēsliem.

Dienas noslēgumā bija arī lekcijas par zemju rekultivāciju pēc raktuvju slēgšanas. Kopumā ir 27 000 ha, kurus būtu nepieciešams atjaunot, šobrīd ir jau atjaunoti 9000 ha. Lai veiktu zemes rekultivāciju, ir nepieciešams skaidrs darbības plāns un zemes izmantošanas mērķis. Jāņem vērā, ka plāna sagatavošana un apstiprinājuma saņemšana var aizņemt piecus gadus, bet tas ir veids, kā atgriezt zemi lauksaimniecībā. Tas dod iespēju atgriezt augsnes auglību, nodrošināt mājvietu tur dzīvojošajām dzīvnieku sugām.

Konferences trešā diena sākas ar darba grupās iegūto rezultātu prezentēšanu un tika apbalvoti trīs labākie plakāti. Pēc tam Antons Stekli (Šveice, IALB prezidijs) prezentēja savu skatījumu un gūtās atziņas sava darba laikā IALB:

1. Nav svarīgs saimniecībai piederošo hektāru skaits un saimniecības lielums, problēmas un raizes ir vienādas gan lielajām, gan mazajām saimniecībām. Nepastāv nekāda korelācija starp ganāmpulka lielumu un izslauktā piena daudzumu no vienas govs.

2. Mums ir jāceļ darbinieku kvalifikācija, jo, paaugstinot kvalifikāciju, pieaug uzņēmuma ienākumi.

3. Konsultācija tikai norāda virzienu, kurā doties. Saimniekam pašam ir jāsaprot, kas viņa saimniecībā der un ir iespējams, un kas nē.

4. Izaicinājumi konsultāciju ziņā visās valstīs ir vienādi. Visur ir viegli, kad tiek rīkotas lauka dienas un cilvēku skaits ir liels, un tie paši vēlas ierasties, bet ir grūti, kad ir jānoorganizē grupa mācībām vai teorētiskiem semināriem, un nākas lūgties, lai kāds atnāktu.

5. Inteliģence ir saistīta ar zināšanām. Protams, ka šobrīd strauji notiek tehnoloģiju attīstība un visur dominē digitalizācija, bet inteliģence slēpjas spējā atlasīt informāciju un izvēlēties to, kas der un kas nē.

6. Profesijai un aicinājumam jābūt vienotam. Aicinājums ir tas, ko nevaram paši izvēlēties, tas ir tas, kas mums ir dots. Un labākie rezultāti ir tad, ja savā profesijā vari realizēt savu aicinājumu.

Ir svarīgi apzināties, ka mēs nevaram atgriezt to, kas ir zudis, tāpēc mums kā konsultantiem ir jāstrādā atbildīgi un, paturot prātā nākotni.

Pēc tam sekoja Prof., Dr. Franča Jozefa Radermašera  (Lietišķo zināšanu apstrādes pētniecības institūts; Romas klubs) lekcija, kurā izskanēja daudzi provokatīvi apgalvojumi, kuri lika zālei apklust un aizdomāties.

Galvenā problēma šobrīd ir tā, ka mēs pasaulē esam daudz un mēs visi gribam labi dzīvot. Attīstītie reģioni vēlas saglabāt savu bagāto stāvokli, bet mazattīstītajos reģionos tikmēr plosās bads. Valda uzskats, ka attīstītajos reģionos, kur nauda veidojas, tai ir arī jāpaliek, tādēļ mums nav iespēja attīstīt mazāk attīstītās valstis. Protams, patlaban ir izstrādāts projekts, kurš paredz, ka līdz 2030. gadam pasaulē vairs nebūs bada, bet tas nav reāls mērķis. Pasaules iedzīvotāju skaits turpina pieaugt, bet pārtikas ražošanas nozarē, kurai pieder arī lauksaimniecība, ir novērojamas problēmas.

Jaunā ES politika ir izstrādāta ar mērķi uzlabot klimatiskos apstākļus, samazināt emisijas gāzes, uzlabot bioloģisko daudzveidību un ūdens resursu izmantošanu. Bet paralēli tiek uzlikti papildu noteikumi un prasības lauksaimniecības nozarē, kas veicina to, ka arvien vairāk saimniecību pārtrauc savu darbību, jo nespēj izpildīt nepieciešamās prasības. Atgremotāji ir tie, kas spēj pārstrādāt to barību, piemēram, zāli, ko mēs nespējam. Problēmas rodas brīdī, kad tiem tiek izēdināti graudi un  kukurūza, ko arī mēs, cilvēki, izmantojam savā pārtikā. Lai kā skatītos, tomēr  dzīvnieku skaita samazināšana ganāmpulkos un citi piedāvātie risinājumi un prasības nav atrisinājums, lai uzlabotu pārtikas ražošanas situāciju pasaulē.

Lai arī cilvēkiem nepatīk tas, kā ir šobrīd, tomēr reti kurš būtu ar mieru dzīvot pirms 100 vai 200 gadiem. Inovācijas un tehnoloģiju attīstība nav slikta, jo ir lietas, kas ir uzlabojušas mūsu dzīves apstākļus un tas ir tas, ko mēs gribam, bet nedrīkst aizmirst, ka visam ir divas puses. Un ir arī apgrūtinājumi un problēmas, ko nes šī attīstība.

Mums ir jāatrod iespējas un risinājumi, kā varam uzlabot klimata apstākļus, mazināt piesārņojumu, bet tik un tā palīdzēt mazāk attīstītajām valstīm augt un attīstīties.

Ir jāpatur prātā, ka brīvība var ātri pazust. Bez pilna vēdera visam citam zūd vērtība.

Vendija Madara Kancāne,

LLKC Kuldīgas biroja lopkopības konsultante

Foto: wirestock on Freepik