Noticis vairāku dienu seminārs liellopu gaļas audzētājiem

LLKC Dobeles nodaļa sarīkojusi vairāku dienu izglītojošo semināru gaļas liellopu audzētājiem, kas noslēdzās ar pieredzes apmaiņas braucienu.

Divas dienas tika apgūtas teorētiskās zināšanas, viena tika atvēlēta Dobeles pagasta zemnieku saimniecības „Kalniņi” apmeklējumam. Mācību cikla noslēgumā 11. jūnijā no 43 semināra nodarbību apmeklētājiem 33 devās pieredzes apmaiņas braucienā „Gaļas liellopu audzēšana un realizācija”. Dalībnieki bija no Dobeles, Tērvetes, Auces, Bauskas, Jelgavas, Viesītes un Priekules novadiem. Mācību laikā, savstarpēji diskutējot, tika aktualizēta problēma par gaļas liellopu realizāciju. Tāpēc galvenais brauciena mērķis bija rast gaļas liellopu realizācijas iespējas un iepazīties ar bioloģisko gaļas liellopu audzēšanu. 

Labs piemērs gaļas liellopu audzēšanā un realizācijā ir Ādamu ģimene, kas saimnieko Neretas novada Mazzalves pagastā. Oskars Ādams vada zemnieku saimniecību „Krasti-B”, bet viņa dēls Kaspars Ādams ir SIA „Liellopu izsoļu nams” vadītājs. Liellopu izsoļu praksi Latvijā 2006. gadā sāka Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija, organizējot vaislas bullēnu izsoles vienu, divas reizes gadā. Šajos pasākumos izsoļu vadīšanu uzņēmās Kaspars, kurš pirms tam ilgstoši bija apmeklējis liellopu izsoles ārvalstīs – Anglijā, Vācijā – un mācījies no tradicionālo izsoļu vadītājiem. Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija komerciālo izsoļu organizēšanu 2010. gadā nodeva Kaspara Ādama un viņa kolēģa rokās. Tika nodibināts SIA „Baltic Beef cattle auctions” kas Latvijā sāka organizēt regulāras jaunlopu izsoles. Uzņēmuma struktūrā 2013. gadā notika izmaiņas, un tagad tas turpina veiksmīgi iesākto izsoļu praksi ar jaunu, plašāk atpazīstamu nosaukumu – Liellopu izsoļu nams.

Kaspars Ādams brauciena dalībniekus iepazīstināja ar komerciālo izsoļu organizēšanu Liellopu izsoļu namā. Kaspars atzīst, ka Eiropas tirgū var iet tikai ar labiem lopiem. Izsoļu nama mērķis – labiem, kvalitatīviem liellopiem – laba cena. Tagad jūtama tendence lopu un saimniecību skaitam palielināties. Izsoļu nams cer, ka nākotnē veidosies sadarbība ar 600–750 saimniekiem, un arī mazās saimniecības turēs gaļas liellopus.

Izsoles rīko vienu reizi mēnesī, bet šogad no septembra līdz nākamā gada martam tās būs divas reizes mēnesī. Vienā reizē tiek izsolīti 300–400 gaļas liellopi. Vienu, divas reizes gadā notiek arī vaislas liellopu izsole. Vaislas lopiem ir jābūt garantijai, ka tos nopirks. Gaļas lopiem ir vieglāk atrast pircējus, tie lielākoties ir ārzemnieki. Izsoles dienā pircējs no rīta saņem katalogu un var apskatīties lopus un atzīmēt tos, kurus vēlas iegādāties. Parasti sola no 5 līdz 10 liellopiem vienā grupā. Lopus grupē pēc svara un šķirnes. Cenas lielākas ir Limuzīnas un Šarolē šķirnes liellopiem, zemākas – Herefordas un Angus šķirnēm. Kaspars iesaka saimniekiem pirms lopu nodošanas izsolei atbraukt un iepazīties ar izsoles norisi, lai pēc tam nerastos pārpratumi.

Kaspars brauciena dalībniekus iepazīstināja arī ar vecāku zemnieku saimniecību „Krasti-B”. Saimniecība ir lielākā Mazzalves pagastā, tā apsaimnieko ap 600 ha zemes, pārsvarā tās ganības, ganāmpulkā ir ap 280 liellopi, lielākoties Šarolē šķirnes lopi. Saimniecībā dzīvnieki izvietoti astoņos baros, kuri sadalīti dažādās grupās. Pinkainos Hailandes šķirnes liellopus tura skaistumam, dvēselei, hobijam. Kādreiz bijuši desmit lopiņi, tagad to ir 20. Šīs šķirnes dzīvniekus lielākoties iegādājas tūrisma saimniecības.

Saimniecībā ir seši vaislas buļļi. Tos iegādājās Vācijā, kur ir lielāka izvēle. Vācijā izsolēs parasti ir 40–50 jau novērtēti, ar medaļām godalgoti vaislinieki. Kaspars neiesaka iegādāties vaislas bulli līdz gada vecumam, jo tas vēl nav attīstījies. Īsti buļļa kvalitāti var noteikt 1,6 mēnešu vecumā. Bullis ganāmpulkā strādā trīs gadus, maksimāli četrus. Krustojumi labāk nobarojas, bet jāizvērtē, kādas šķirnes krustot. Atnešanos regulē tā, lai teļi dzimtu janvāra beigās, februārī un martā. Atnešanās notiek pie fermas, lai būtu mazāk stresa lopiem un pašiem, lai telēnus nesaplosa meža zvēri. Saimniecībā no 60–70 telītēm ir iespēja izraudzīties, kuras lecināt. Tramīgās, stresainās govis tiek likvidētas. Šķirot baros vajag arī pēc lopu rakstura – agresīvās teles vienā barā, mierīgās savukārt citā. Telītes šeit neatrago. Vecākajai govij saimniecībā ir bijis 12 gadu.  Ganības tiek sadalītas atsevišķi ganīšanai un atsevišķi sienam. Ganībās lopiem ir brīvi pieejams ūdens, mikroelementi un sāls.  

Tālāk ceļš veda uz tuvējo pierobežu, uz Lietuvu, kur Biržu rajona Balandišķu ciemā atrodas akciju sabiedrība „Agaras”, kas nodarbojas ar lopu kaušanu un svaigas gaļas realizāciju. Uzņēmumam ir sena vēsture. 1991. gadā, kad Lietuva ieguva neatkarību, Petras un Leta Vainori nopirka veco šūšanas uzņēmumu. Darbnīca nebija rentabla, jo bija daudz neizmantotu telpu. Paši būdami celtnieki, saimnieki pārveidoja šūšanas cehu par zemnieku produkcijas veikalu. Balstoties uz Vainoru pāra komercspējām un pieprasījuma apmēru, 1992. gadā tika nolemts sākt eksportēt dzīvus lopus. Galvenās eksporta valstis tajā laikā bija Latvija, Igaunija un Polija. Trešajā darbības gadā gada apgrozījums sasniedza 16 miljonus litu. 1994. gadā, sakarā ar to, ka Lietuvā tika ierobežots dzīvu dzīvnieku eksports, AS „Agaras” atkal notika reorganizācija un tad tā pievērsās lopu kaušanas biznesam. 1999. gadā darbu sāka viena no modernākajām kautuvēm Lietuvā. 2003. gadā, īstenojot SAPARD projektu, durvis vēra jauna, moderna kautuve ar attīrīšanas iekārtām. Kautuvē darbojas divas līnijas, kas paredzētas liellopu un cūku kaušanai, to apstrādei. Vienā stundā var nokaut un apstrādāt 40 liellopus un 120 cūkas.  Gaļas sadales cehs maiņā var sadalīt 50 tonnas gaļas. Desmit gadu laikā kopš jaunās kautuves darbības ir notikusi nemitīga modernizācija – uzbūvēta vircas tvertne ar 4000 kubikmetru ietilpību, attīrīšanas iekārtas, gaļas sadales cehs, iekārtota jauna gaļas sadales līnija, modernizētas saldēšanas iekārtas. Tiek būvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas nodrošinās AS Agaras ar elektrību un siltumu.

Uzņēmums, kam sākotnējais mērķis bija nodrošināt ģimenes labklājību, tagad ir kļuvis par vienu no Lietuvas lielākajiem svaigās gaļas ražotājiem un pārdevējiem. Līderu pozīcija ir sasniegta, saglabājot uzņēmuma tradicionālās vērtības un garantējot elastīgu ražošanas procesu. Izveidotā struktūra uzņēmumā ir vērsta uz klientu pieprasījuma apmierināšanu un efektīvu pārvaldību visā uzņēmumā. Šie faktori palīdz konkurēt Eiropas Savienības, Krievijas un citu valstu tirgos. Ģimenes uzņēmuma koncepcija ir tāda, ka visas uzņēmuma galvenās nodaļas vada uzņēmuma tuvākie ģimenes locekļi, kas ļauj pieņemt pareizos lēmumus un rast izeju dažādās situācijās. Lai nodrošinātu stabilitāti un izaugsmi, AS „Agaras” pamatā ir ilgtermiņa tirdzniecību attiecību veidošana ar uzticamiem partneriem, personāla profesionalitāte un katra pasūtījuma kvalitatīva izpilde. Uzņēmumā strādā 250 darbinieki – 200 kautuvē un gaļas apstrādē, 50 – lopu uzpirkšanā visā Lietuvā. 81% produkcijas tiek eksportēts uz Baltijas valstīm, Krieviju, Poliju, Somiju, Franciju, Čehiju, Ukrainu, Itāliju, Dāniju, kā arī uz citām Eiropas valstīm. 2013. gadā pārdošanas apjomi sasniedza 84,8 miljonus litus. Uzņēmuma mērķis – atrast jaunus pasaules tirgus un ieņemt tajos stabilu pozīciju.  AS „Agaras” ir akreditēta ar augstākajiem Lietuvas un starptautiskajiem pārtikas drošības un kvalitātes atbilstības sertifikātiem.

Lai varētu apmeklēt šo uzņēmumu, iepriekš ar vadību un apsardzi bija jāsaskaņo brauciena dalībnieku saraksts. Uzņēmumā zemniekus no Latvijas laipni sagaidīja AS „Agaras” īpašniece Leta Vainoriene ar savu komandu – iepirkuma un realizācijas speciālistiem, kautuves un gaļas apstrādes tehnologu. Šis uzņēmums gatavs sadarboties ar Latvijas liellopu turētājiem un iepirkt labas kvalitātes gaļas liellopus, jo Lietuvas zemnieki nespēj nodrošināt uzņēmumu ar gaļas lopiem. Jau pašreiz lielākā daļa lopu tiek iepirkti Latvijā. Uzņēmumam interesē Limuzīnas un Šarolē šķirnes gaļas liellopi, kuru gaļa der eksportam uz Eiropu. Eksportējot uz Eiropu, tiek ievērotas klientu prasības – Itālijā pieprasa liellopu trekno gaļu, Skandināvijā – visliesāko. Kautķermeņu kvalitāti vērtē kvalificēts liellopu liemeņu vērtētājs, kurš nosaka liemeņa kategoriju, vecumu, novērtē pēc muskuļaudu attīstības (cik attīstīti ir gurna, plecu un muguras profili), kā arī klasificē pēc taukaudu slāņa kategorijas. Svarīgs ir arī gaļas PH līmenis, ja tas ir liels, tad nav iespējams gaļu realizēt. Maksimālais gaļas PH ir 5,7. To ietekmē barība, šķirne, stress, turēšanas apstākļi. Tāpēc, atvedot lopus uz kautuvi, tos kauj pēc divām stundām, ļauj viņiem nomierināties.

AS „Agaras” lopu uzpircēji noteiktajā laikā paši ierodas pie lopkopjiem, dzīvniekus nosver un sagatavo pirkšanas dokumentus. Uzpircēji gatavi iepriekš atbraukt uz saimniecību apskatīties un novērtēt lopus. Speciālisti iesaka gaļas liellopus turēt līdz 12 mēnešu vecumam, tad cena būs lielāka nekā par 7–8 mēnešus veciem lopiem. Dzīvniekus uz kautuvi ved ar AS „Agaras” specializētu transportu, kas atbilst dzīvnieku pārvadāšanas labturības noteikumiem. Uzņēmumā šobrīd ir 19 šādi transportlīdzekļi, kas uzreiz spēj pārvest no 6–36 liellopiem un 200 cūkas.                                                                                                              

Brauciena dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar kautuvi, vērot cūku kautķermeņu apstrādes procesu un gaļas atdzesēšanas kamerās varēja salīdzināt kautķermeņu kategorijas. Visur tika ievēroti pārtikas aprites piesardzības pasākumi – visiem grupas dalībniekiem vajadzēja apģērbt vienreizējos tērpus, nedrīkstēja neko ņemt līdzi, pat ne fotoaparātu, dzīvnieku apstrādi varēja vērot tikai caur stikla sienu.

Sarunas gaitā uzzinājām, ka Vainoru ģimenei pieder vēl viens uzņēmums – z/s „Agaro Riešutas”, kur tiek audzēti 280 gaļas liellopi.

Dalībnieki atzinīgi novērtēja brauciena lietderīgumu – tika iegūta informāciju par lopu realizācijas iespējām, radās izpratne par liemeņu vērtēšanu, tika secināts, ka nodarbošanās ar gaļas lopkopību var būt rentabls bizness.  

Prieks par uzņēmīgiem jauniešiem, kuri saimnieko kopā ar saviem vecākiem un ienes laukos jaunas vēsmas. Par to pārliecinājāmies gan Ādamu ģimenē Latvijā, gan Vainoru ģimenē Lietuvā. 

Raimonda Ribikauska,

LLKC Dobeles nodaļas uzņēmējdarbības konsultante