Padomi, kā Latvijā audzēt vīnogas

Saulainā 25. maija pēcpusdienā tiešsaistē pulcējās esošie un topošie vīnogu audzētāji, lai uzklausītu pieredzējušās vīnkopes Janas Drēviņas (z/s “Skāduļi”)  padomus gardo ogu stādījuma ierīkošanā, kopšanā un  šķirņu izvēlē. Vīnkopei ir praksē gūtas iemaņas stādījumu kopt ar dabiskām metodēm un māka izveidot vairāk nekā 100 šķirņu stādījumu Vidzemē, Siguldā.

Pasākuma dalībnieki atzina, ka vīnkopes zināšanas ir vērtīgas. Ar salīdzinoši vienkāršiem risinājumiem ir iespējams kā izveidot, tā saglabāt ražojošu stādījumu.

Nozīmīgākās atziņas no seminārā dzirdētā:

1. Stādījuma ierīkošanas vietai vēlama saulaina, vismaz sešas stundas dienā apspīdēta vieta. Stādījuma vietas izvēlē uzmanība jāpievērš ziemeļu vēju (kā valdošo) ierobežošana, nevēlama ir vieta ar āderu krustpunktiem. Galda vīnogu šķirnēm – ēkas dienvidu siena vai plēves seguma siltumnīca. Dārzā rindās vēlams ziemeļu – dienvidu virziens.

Jāstāda gaisu un mitrumu caurlaidīgā augsnē, iepriekš bagātīgi ielabojot. Augsnes agroķīmiskais sastāvs (īpaši pH), jāpiemēro katrai šķirnei ar atšķirīgām prasībām. Tomēr vienojoša ir augsnes vajadzība pēc pietiekoša kalcija karbonāta (Ca CO₃) sastāva. Jo augsnē ir mazāk kalcija karbonāta, jo augsne ir skābāka, taču, ja kalcija karbonāta saturs augsnē ir paaugstināts, vīnkokam tiek traucēta dzelzs (Fe) uzņemšana. Kalcija saturs regulējams, augsni kaļķojot.

1. Audzēšana. Svarīgi apzināties, ka vīnkokam piemīt izteikta polaritāte – spēcīga galotnes dzinumu augšana garumā un sakņu attīstīšanās dziļumā un plašumā. Tāpēc vecākiem vīnkokiem novērojami kaili stumbri. Vīnoga ražo uz jaunajiem – viengadīgajiem dzinumiem, tāpēc vēlams vīnkoku apgriezt regulāri. Vīnogas Latvijā pārsteidz ar ļoti gariem, spēcīgiem dzinumiem, salīdzinot ar dienvidu zemēm, jo Latvijā diennakts gaišais laiks ir izteikti garāks, tātad garāka diena un vīnogai tas nozīmē ilgāku augšanu. Tāpēc nevajag baidīties no spēcīgas apgriešanas, dažkārt pat 80% no kārtējā gada pieauguma.
2. 3.     Mēslošana.

Pēc ziemas vīnogai svarīgs ir slāpekli (N) saturošais mēslojums. Vīnkope kā mēslojumu ilgus gadus izmanto kūtsmēslus, tos apliekot ap vīnkokiem vēlā rudenī, vēlams uz sasalušas augsnes, tas nodrošina augiem labu aizsardzību pret salu un pavasarī ir spēcīgs slāpekļa avots. Uz kūtsmēsliem vēlams uzbērt purva kūdru, lai tajos esošais slāpeklis nezustu. No minerālmēsliem plaši pazīstams amonija nitrāts (NH₄NO₃), kuru var izmatot gan sausā veidā, iestrādājot augsnē 10 g uz vienu vīnkoku, gan šķīdumā, jo konkrētais minerālmēslojums labi šķīst ūdenī.

Augšanas laikā, maijā, kad strauji veidojas jaunie dzinumi, ar slāpekli bagātīgs mēslojums ir īpaši noderīgs. Viens no risinājumiem ir izmantot nezāļu vircu, ko pagatavo, savācot no augnes atliekām nopurinātas nezāles. Tās ieliek raudzējamā traukā (mucā), vēlams neizmanot dzelzs traukus, bet plastmasas, koka u. c. Pieber mucu ar nezālēm, tās nepieblīvējot , virsū lej ūdeni tā, lai rūgšanas procesā šķidrumam pietiek vietas un tas nekāpj pāri trauka malām. Trauku pārsedz ar sietu vai brīvu vāku (hermētisks neder). Rūgšana turpinās aptuveni divas nedēļas, vircu vēlams katru dienu apmaisīt. Kad šķidrums kļuvis tumšs, un redzams, ka rūgšana beigusies, tas ir gatavs lietošanai. Vircu laistīšanai šķaida 1:5, bet miglošanai caur lapām 1:7 proporcijā. Slāpekli saturošos mēslojumu lieto līdz 1. jūlijam.

Viens no nepieciešamākajiem elementiem mēslošanas sastāvā ir fosfors. Tas vīnkokam nepieciešams visu veģetācijas periodu. Ja radies fosfora trūkums, vīnogām samazinās ziemcietība. Fosfors palīdz veidoties sakņu kamolam, labāk apputeksnēties ziediem un palielina ogās cukura daudzumu. Ja trūkst fosfora, dzinumi un lapas aug vājāki, ogu ķekari sīkāki.

Kā fosforu saturošus minerālmēslus var izmantot superfosfātu, bet, ja ir iespēja, to iestrādā augsnē rudenī pirms kūtsmēslu uzlikšanas, tad tas pavasarī šķīst un ieskalojas tuvāk saknēm.

Kad veidojas ogas, un to briešanas stadijā, vīnogām ļoti nepieciešams kālijs. Kad tā trūkst, lapas kļūst gaišas, izbalē, un lapu malas atmirst. Kālijs veicina ogu un dzinumu nobriešanu un pastiprina sakņu sistēmas attīstību, kā arī palielina cukura daudzumu un samazina skābes daudzumu ogās. No kāliju saturošiem elementiem vīnkope iesaka izmantot kālija sulfātu (K₂SO₄) – 20 g uz 10 litriem ūdens. Ar kālija mēslojumu vīnkokus baro septembrī, 2–3 reizes ik pēc nedēļas. Kālija lielākie zudumi novēroti smilšainās augsnēs.

Alternatīva ķīmiskam kālija mēslojumam ir iespēja izmantot lapu koku pelnus agrā pavasarī. Pelnos esošais fosfors un kālijs ir augiem ērti izmantojamā veidā. Var izmantot arī bioloģiski audzētu graudaugu pelnus, jo tie satur daudz mikroelementu.

1. Slimības un to apkarošana. Šeit pieminētas populārākās slimības. Neīstā miltrasa – slimības pazīmes parādās uz apakšējām lapām. Veidojas brūngani dzelteni plankumi, bet pēc pāris dienām rodas jau gaiša, pūkaina apsarme. Slimība var pārņemt visu vīnogu. Slimās lapas sakalst, iekalst dzinumu miza, ogas kļūst brūnas un nokrīt. Neīstās miltrasas sporas pārziemo uz vecām lapām un uz auga daļām, tāpēc labs slimības apkarošanas līdzeklis ir profilaktiskie pasākumi: veco lapu un nogriezto dzinumu savākšana un sadedzināšana. Īstā miltrasa biežāk novērota biezi saaugušā stādījumā, kā arī segtajās platībās. Slimība attīstās sausā, karstā laikā. Tā parādās jauno dzinumu virspusē nelielu pelēku plankumu izskatā, pēc tam tā pārņem lapu apakšpusi. Slimība ātri var pārņemt augu, to pārklājot ar pelēcīgas nokrāsas pelējumam līdzīgu kārtiņu. Lai apkarotu, rudenī  jāsavāc visas lapas un nogrieztie zari un jāsadedzina. Sezonas laikā lielāka vērība jāveltī lapu izkniebšanai, lai veicinātu labāku gaisa apmaiņu stādījumā. Mazāk izplatītas slimības – pelēkā puve, bakteriālais vēzis.

1. Kaitēkļi. Izplatītākais kaitēklis vīnogu stādījumos ir parastā tīklērce. Tā attīstās siltā un sausā vasarā pie ēku sienas audzētām vīnogām un segtajās platībās. Ērce ir mazs sarkans zirneklītis, kas bojā vīnogu lapas. Bojājuma vietās parādās iedzelteni plankumi. Tīklērces attīstību aizkavē mitrs gaiss, tāpēc vēlams ap vīnogu stādījumu augsni rušināt. Vīnkope savā dārzā tīklērces ierobežošanai izmanto plēsējērces – Grimoņu bruņutis. Pavasarī, noņemot piesegumu, vīnkoku rūpīgi jāapskata. Ja uz tā novērojami zara krāsas (sarkanbrūni) vairogi, tad tās ir Grimoņu bruņutis. Apkarošanai var izmantot pašgatavotu ziepju šķīdumu spirtā (20 g zaļo ziepju/1 l karsta ūdens, atdzesētam šķīdumam pievieno 20 ml spirta). Ar šādu šķīdumu, izmantojot auduma tamponu, bojātie zari tiek apstrādāti. Apkarošanai efektīvi ir dabīgi risinājumi – Zeltactiņu un Zoofagās ziedmušas.

Kad ogas krāsojas, ierodas putni. To postījumu ierobežošanai noder speciāls tīkls, lai nevarētu piekļūt ogām. Lapsenes ir nozīmīgi kaitnieki. Tās caurdur ogu miziņu un rada mušām labvēlīgu vidi. Ar lapsenēm jācīnās laikus, iekarot pie špalerām pudeles, kurās ir ūdens ar saldinātu, ierūgušu ievārījumu vai medu. Tās darbosies kā ķērāji jeb slazdi, pudeles ik pa laikam jānomaina. Šur un tur šādi tiek izmantots arī alus.

Ar šīm un daudzām citām praksē gūtām iemaņām ar semināra dalībniekiem dalījās z/s “Skāduļi” izdarīgā vīnkope Jana Drēviņa. Ņemot vērā semināra dalībnieku atsaucību un interesi, tuvākā laikā plānotas paplašinātas mācības vīnogu audzēšanas zinībās, t. sk. vīnogu stādījumu kopšana praksē. Aicinām sekot informācijai Facebook: @llkc pierigas konsultaciju birojs.

Kristīne Ragaine-Volnianko,
LLKC Pierīgas konsultāciju biroja vadītāja