Piena lopkopības panākumu stūrakmens – kvalitatīva pašu saimniecībā ražota lopbarība

Zemnieku saimniecībā „Lejas Palsāni” 7. augustā notika seminārs par proteīnaugu (tauriņziežu) kaļķošanu un mēslošanu, vadoties no zālāju lauku agroķīmiskajām analīzēm. Semināru www.ballen.co.uk organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības kompetenču centrs. Ar piensaimniekiem aktuāliem jautājumiem, lai iegūtu no zālājiem pēc iespējas vairāk kvalitatīvas lopbarības, tos pareizi apsaimniekojot, tika iepazīstināti lopkopības un augkopības konsultanti, piensaimniecību fermeri, kompāniju speciālisti un studenti.

Z/s „Lejas Palsāni” īpašniece Diāna Broka iepazīstināja ar vienu no modernajām Latvijas piensaimniecībām. Saimniecība apsaimnieko ap 410 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, sētie zālāji rupjās lopbarības vajadzībām ir 138 ha, katru gadu tiek atjaunoti 35–40 ha zālāju skābbarības ražošanai, un tiek saražotas apmēram 3500 tonnas skābbarības. Kviešu platības aizņem 193 ha. Saimniecībā ir veiktas augšņu analīzes. Pavisam tiek turētas 194 slaucamās govis. Vidējais izslaukums no govs 2014. gadā ir 11 140 kg. Saimniecībā ir 210 ataudzējamās telītes. Vidējā piena iepirkuma cena jūlijā bija vidēji 22 eiro centi par kg piena. Slaukšana tiek organizēta trīs reizes dienā, ja vidējais dienas izslaukums palielinās virs 30 kg no govs (patlaban vidēji dienā 33–35 kg piena no govs). Saimniecība plāno tuvākā nākotnē uzstādīt slaukšanas robotus, lai samazinātu izmaksas, ko veido darba algas un sociālās iemaksas, un lai pastāvīgi neuztrauktos par to, ka ir problemātiski piesaistīt atbildīgus darbiniekus, kuri strādātu piensaimniecībā.

Semināra ievadā Anita Siliņa no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības kompetenču centra informēja, ka, palielinot proteīna saturu pašražotajā rupjajā lopbarībā kaut par nedaudz procentiem, slaucamajām govīm iespējams izēdināt ekonomiskāku barības devu. Zālēdāju projektā iesaistītajās piensaimniecībās 1 kg piena saražošanai 2014. gadā lopkopībā tika patērēti no 10 līdz 18 eiro centiem. Starpība ir liela un visas rezerves vēl nav apgūtas.

Demonstrējums saimniecībā turpinās otro gadu, tā mērķis ir analizēt mēslošanas optimizāciju atkarībā no saimniecības zālāju lauku agroķīmiskajām analīzēm, zālāju sastāva, augu barošanās diagnostikas women ralph lauren olympics un noteikt to ietekmi uz saražoto rupjo lopbarību,Anita Brosova, Madonas KB augkopības konsultante, kura vada demonstrējuma augkopības daļu, iepazīstināja ar metodiku, paveikto un rezultātiem.

Analizējamajā laukā 2011. gada pavasarī sēts zālāju maisījums – 31 kg/ha. Zālāju maisījuma sastāvs: hibrīdā airene – 16%, baltais āboliņš ’Daile’ – 7%, sarkanais āboliņš ‘Dižstende’ – 16%, sarkanā auzene ‘Vaive’ – 8%, timotiņš ‘Jumis’ – 20%, pļavas skarene ‘Balin’ – 7%, pļavas auzene ‘Arita’ – 26%.

2014. gadā tika veikti sekojoši pasākumi:

·       Noteikta zālāju zelmeņu potenciālās produktivitātes saglabāšanās dažāda skābuma pakāpes augsnēs;

·       Veikta augsnes kaļķošana ar kaļķojamo materiālu Dankalk (satur 36,6% kalcija, magnijs – zem 1%) laukā ar zemāku reakciju (t. i., skābāku), nekā nepieciešams zālājiem;

·       Noteikts barības elementu saturs augsnē un lapās laukā pēc kaļķošanas;

·       Noteikta zālāju ražība un iegūtās skābbarības kvalitāte zālājos laukā pēc  augsnes kaļķošanas).

2015. gadā tika veikti sekojoši pasākumi:

·       Noteikts barības elementu saturs augsnē un lapās  laukā pēc kaļķošanas 2014. gadā;

·       Noteikta zālāju ražība un iegūtās skābbarības kvalitāte discount ralph lauren kids zālājos laukā pēc  augsnes kaļķošanas 2014. gadā.

Rezultāti

Analīzes veiktas Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanas laboratorijā.

Augsnes barības elementu izmaiņas

Barības elementu izmaiņas zelmenī

Augsnes pH/KCl 5,28 pirms kaļķošanas uzlabojies līdz pH/KCl 6,21. Pieaudzis Ca saturs augsnē, pieaudzis Ca saturs augos, uzlabojies mikroelementu saturs augsnē, mangāna saturs augsnē, kas pirms kaļķošanas bija pārbagātā līmenī, ka augi to varēja uzņemt pat toksiskā daudzumā, pēc kaļķošanas samazinājies.

Jānis Vigovskis, Dr.agr, LLU Zemkopības institūta vadošais pētnieks, izskaidoja, ka augsnes skābums ir viens no galvenajiem augsnes auglības rādītājiem. Katrai kultūraugu grupai ir noteikts optimālais augsnes skābums, pie kura notiek labākā augu attīstība un tiek iegūta lielākā raža. Diemžēl lielākā daļa no mūsu augsnēm ar laiku paskābinās, tādējādi pazeminās pārējo agrotehnisko pasākumu efektivitāte un mazinās kultūraugu raža. Ar augsnes kaļķošanu ir jāpanāk, lai katrā laukā būtu attiecīgajā platībā audzētajiem kultūraugiem optimālā augsnes reakcija. Optimālā augsnes reakcija pH_KCl ir atkarīga no augsnes granulometriskā sastāva un organiskās vielas satura.

Lai bez bažām varētu audzēt lielāko daļu laukaugu ikvienā tīrumā, vajadzētu būt šādai augsnes reakcijai pH_KCl:

Māla augsnē: 6,3–6,5

Smilšmāls: 6,0–6,2

Mālsmilts: 6,0–5,8

Smilts: 5,4–5,6

Kūdra: 5,2

Galvenie augsnes skābuma cēloņi ir: Kalcija un magnija izskalošanās un iznese ar ražu. Ogļskābās gāzes pārveidošana ogļskābē. Mikroorganismu un augu sakņu izdalītās organiskās skābes. Fizioloģiski skābi minerālmēsli. Skābie nokrišņi.

Daļa no nokrišņu ūdens iesūcas zemē un tālāk aizplūst ar drenu noteci vai grunts ūdeņiem. Šajos ūdeņos izšķīst un pēc tam izskalojas no augsnes ļoti daudz kalcija un magnija savienojumu, kā arī pārējās augu barības vielas. Ar drenu noteci no smilts un mālsmilts augsnes gadā izskalojas 300–450 kg CaCO₃ un 200–350 kg CaCO₃ no māla un smilšmāla augsnes. Ar kultūraugu ražu vidēji iznes 60 kg/ha CaCO₃ gadā. Lai kompensētu Ca un Mg zudumus, katru gadu vajadzētu iestrādāt 350–500 kg CaCO₃ uz katru apstrādāto zemes hektāru. Tas nozīmē, ka Latvijā kaļķošanai nepieciešams vairāk nekā 1 miljons tonnu CaCO₃gadā.

Precīzu kaļķu devu aprēķina atkarībā no reakcijas, granulometriskā sastāva un organiskās vielas satura, visprecīzāk to noteiks speciālists. Parasti kaļķu deva ir no 3–8 t ha-1 CaCO₃. Skābo augšņu kaļķošanai Latvijā var izmantot dažādus kaļķošanas materiālus, kuru ķīmiskais sastāvs un darbības efektivitāte ir visai atšķirīgi. Nosakot devas, prognozējot to iedarbības ilgumu un izmaksas, jāņem vērā kaļķošanas materiālu ķīmiskās un tehnoloģiskās īpašības. Kaļķošanas materiāli ietekmē augsnes skābumu atkarībā no to granulometriskā sastāva. Jo smalkāks kaļķošanas materiāls, jo tam lielāka saskares virsma, labāka šķīdība, pilnīgāka un ātrāka savstarpējā reakcija ar augsnes daļiņām. Rupjš kaļķošanas materiāls  iedarbojas daudz lēnāk un nepilnīgāk. Par iedarbīgu parasti uzskata tādu kaļķošanas materiālu, kura daļiņas ir mazākas par 1 mm. Vietās, kur nepieciešama ļoti ātra iedarbība (kūdra u. c.), jālieto materiāls, kura daļiņas ir mazākas par 0,2 mm. Ja daļiņas ir rupjākas, materiāls augsnes skābumu ietekmē mazāk, un noteikta pH līmeņa sasniegšanai vajadzīga daudz lielāka deva.

Pēc ķīmiskā sastāva kaļķošanas materiālus iedala divās grupās: ķīmiski aktīvos un ķīmiski mazaktīvos materiālos. Ķīmiski mazaktīvajiem jeb lēnas iedarbības materiāliem pieskaitāmi, tie kuros kalcijs un magnijs atrodas karbonātu veidā (CaCO₃, MgCO₃). Šo materiālu neitralizētājspēja pilnīgi parādās tikai apmēram pēc diviem, trim gadiem, taču to iedarbības un saglabāšanās laiks augsnē, salīdzinot ar aktīvas iedarbības materiāliem, ir ilgāks.

Ķīmiski aktīvi ātras iedarbības kaļķošanas materiāli ir tie, kas  kalciju vai magniju satur oksīdu CaO, MgO vai hidroksīdu Ca(OH)₂, Mg(OH)₂ veidā. Šiem materiāliem raksturīga tūlītēja iedarbība un smalks frakcionālais saturs. Lai šie materiāli nesacementētos, tie tūlīt pēc izkliedēšanas jāiestrādā augsnē. Tāpat, lai neapdedzinātu dīgstus, ātras iedarbības materiāli jākliedē vismaz divas nedēļas pirms sējas.

Izsētos kaļķošanas materiālus ieteicams iestrādāt ar lobītājiem vai smagajiem diskiem un pēc tam lauku uzart, lai kaļķi sajauktos ar augsni visā aramkārtas dziļumā.

Pēc augsnes kaļķošanas uzlabojas augu barošanās apstākļi un augsnes struktūra, pieaug minerālmēslu efektivitāte, palielinās augsnes bioloģiskā aktivitāte, labāk sāk darboties sliekas, mikroorganismi un slāpekli saistītājas baktērijas.

Augsnes kaļķošanas efektivitāte saglabājas vairākus gadus un ir lētākais un ekonomiski izdevīgākais augsnes auglības un kultūraugu ražas kāpināšanas paņēmiens.

Izvēloties kaļķošanas materiālus, jāņem vērā arī augsnes nodrošinājums ar magniju un audzējamo kultūraugu prasības pēc magnija. Augsnēs, sevišķi smilts un kūdras, kurās trūkst magnija un kur plānots audzēt kultūraugus ar paaugstinātām prasībām pēc magnija, piemēram, kartupeļus un tauriņziežus, augsnes kaļķošanai jāizvēlas kaļķošanas materiāli, kas satur magniju.

Izšķir augsnes pamatkaļķošanu un uzturošo kaļķošanu, kā arī kaļķu mēslojumu.

Pamatkaļķošanas mērķis ir radikāli uzlabot augsnes reakciju visā aramkārtas dziļumā ilgākam laika posmam. Pamatkaļķošanu parasti veic, ja minerālaugšņu reakcija ir zem pH_KCl5,5, bet kūdras augšņu reakcija – pH_KCl 5,0. Tā kā notiek kalcija un magnija savienojumu izskalošanās no aramkārtas ar nokrišņu ūdeņiem, kalcija un magnija iznese ar kultūraugu ražu, kā arī minerālmēslu radītā skābuma neitralizācija, ar pamatkaļķošanu augsnē iestrādātais augsnes kaļķošanas materiāls darbojas tikai noteiktu laiku. Kaļķošana ir periodiski jāatkārto. Atkārtota kaļķošana ir nepieciešana arī tad, kad augsne bijusi ļoti skāba un ar veikto pamatkaļķošanu netiek sasniegta optimālā augsnes reakcija.

Uzturošo kaļķošanu veic laukos, kur ar pamatkaļķošanu ir panākta optimālā augsnes reakcija, lai periodiski kompensētu kalcija un magnija zudumus no augsnes aramkārtas un uzturētu augsnes pH optimālajā līmenī. Parasti uzturošo kaļķošanu iesaka veikt reizi trijos gados, iestrādājot 1,0 līdz 1,5 tonnas uz hektāra CaCO₃.

Kaļķa mēslojumu parasti lieto tad, ja pirms prasīgu kultūraugu audzēšanas skābās augsnēs nav iespējams veikt pamatkaļķošanu vai uzturošo kaļķošanu. Šajā gadījumā pirms laukaugu sējas lieto ātras iedarbības kaļķošanas materiālu, kas piemērots izkliedēšanai ar parastajiem minerālmēslu izkliedētājiem, piemēram, granulētais kaļķis.

Skābo augšņu kaļķošanu var izdarīt jebkurā gadalaikā, kad lauks ir brīvs no kultūraugiem un mitruma apstākļi atļauj lietot tehniku, bet vislabāk – rudenī pēc ražas novākšanas pirms rugaines pēcpļaujas apstrādes un aršanas. Rudenī iestrādātie kaļķošanas materiāli ziemas un pavasara mēnešos palielināta mitruma apstākļos labāk neitralizē augsni. Svarīgi, lai uzreiz pēc kaļķošanas ar disku ecēšām, kultivatoru vai kādu citu augsnes apstrādes agregātu, kaļķi tiktu pēc iespējas labāk sajaukti ar augsni un pēc tam iearti. Ja augsni kaļķo pēc rudens aršanas, tad pavasarī ieteicams kaļķus pēc iespējas labāk sajaukt ar augsni, to dziļi kultivējot. Ja augsne jākaļķo ziemā, tad nav ieteicams kaļķošanai lietot ātras iedarbības kaļķošanas materiālus, jo tad pazeminās kaļķošanas materiālu aktivitāte.

Augsnes kaļķošana būtu jāveic pirms kultūraugiem, kas prasa neitrālu līdz vāji skābu augsnes reakciju – vasaras un ziemas rapsis, kvieši, mieži, lucerna, āboliņš, zirņi un lauka pupas.

Augsni nebūtu vēlams kaļķot pirms kartupeļu un linu audzēšanas – kultūraugiem, kas labāk aug vāji skābās augsnēs, kur pH_KCl 5,0–6,0. Dodot šiem kultūraugiem lielas kaļķa devas, krasi samazinās produkcijas kvalitāte – samazinās cietes saturs kartupeļu bumbuļos, un pazeminās linšķiedras kvalitāte. Svaigi kaļķotās augsnēs kartupeļi cieš no parastā kraupja, bet lini – no bakteriālās puves. Platībās, kur paredzēts audzēt linus un kartupeļus, augsnes kaļķošana, ja tas nepieciešams, jāveic priekšaugam vai arī jālieto nelielas kaļķu devas.

Biruta Jansone, Dr.agr., LLU Zemkopības institūta vadošā pētniece, norādīja, ka svarīgākais ir pareizi izvēlēties platības, kurās zālājus sēs, zināt to augšņu agroķīmiskās īpašības. Tādēļ jāielūkojas savas augsnes agroķīmiskās izpētes kartēs, ja tāda nav, jāveic augsnes analīzes.

Velēnu karbonātu smilšmāla un māla augsnes ar neitrālu vai nedaudz bāzisku reakciju (pH_KCl 6,8–7,2) kāda galvenokārt ir Zemgales līdzenumā, ir sevišķi piemērotas prasīgāko tauriņziežu un stiebrzāļu audzēšanai. Lucerna, agrais sarkanais āboliņš, austrumu galega, ganību airene un hibrīdā airene ir tās proteīnzālāju sugas, kas šādās augsnēs nodrošinās trīs pļāvumus ar augstu sausnas ražu un labu lopbarības kvalitāti. Tieši šādās augsnēs šīm sugām ir vislielākās priekšrocības.

Mālsmilts, vāji podzolētās, labi iekultivētās augsnēs ar neitrālu augsnes reakciju pH_KCl 6,0–6,5 vislabāk no tauriņziežiem jutīsies gan agrās, gan vēlās diploīdās un tetraploīdās āboliņa šķirnes, arī pieticīgākās vietējās lucernas un stiebrzāles: auzeņairene, pļavas auzene un timotiņš.

Skābākās, smilšainākās, mazāk iekultivētās un mitrākās augsnēs jāizvēlas pieticīgākie tauriņzieži, kādi mums ir bastardāboliņš, baltais āboliņš, vanagnadziņi un stiebrzāles – timotiņš, sarkanā auzene.

Pārmitrās, kūdrainās augsnēs ar neitrālu reakciju labi padosies miežabrālis, kas ražos daudzus gadus, dodot labu lopbarību, ja vien to novāc pirms ģeneratīvo dzinumu veidošanās fāzes.

Ziedīte Bimšteine, Jēkabpils KB vadītāja, lopkopības konsultante, analizēja iegūto skābbarības paraugu rezultātus. Tika analizēti galvenie rupjās lopbarības raksturojošie rādītāji 2015. gada 1. pļāvumam: sausnas sagremojamība (DDM), sausnas uzņemšanas spēja (DMI), relatīvā barības vērtība (RFV), kurus aprēķina pēc formulām, ņemot vērā kokšķiedras frakcijas (ADF, NDF).  Praktiski gan kaļķotajā augsnē, gan augsnē ar normālu augsnes skābumu DDM un DMI rādītāji bija līdzīgi, attiecīgi 61–62 un 2,1–2,2, kas norāda uz vidējas klases skābbarības kvalitāti. Savukārt RFV rādītājs kaļķotajā augsnē bija 105,6, bet nekaļķotajā – 100,2. Relatīvā barības vērtība ļauj vēl precīzāk novērtēt rupjās lopbarības līdzekļu enerģijas uzņemšanas apjomu. Jo šis indekss augstāks, jo labāk. Augstražīgā ganāmpulkā tam būtu jābūt virs 120.  Sākotnēji novērtējot zālāju laukus, tie raksturojās ar zemu proteīnaugu sastāvu – 12%, kas bija par iemeslu zemajam kopproteīna līmenim skābbarībā abos laukos 2014. gadā – 10,18 –12,2.  2015. gada 7. augustā, veicot noganīšanas metodes testu zālājos, proteīnaugu saturs bija 65%, stiebrzāļu – 34,5%, platlapju – 0,5%. Ir pamats domāt, ka 2015. gadā zālāji būs proteīnaugiem bagātāki. Kaļķojamā materiāla iedarbība ir lēna, tādēļ ilgtermiņā tā noteikti darbosies un dos pozitīvu rezultātu. Lai kāpinātu skābbarības kvalitāti, svarīgi izvērtēt visus pasākumus kopumā (augsnes rādītājus; zālāju sēklu piemērotību augsnei, vietējiem apstākļiem; mēslošanas veidu, tā pamatotību u. c.).

Fermu dienu apmeklētāji apskatīja demonstrējumā iekļautos zālājus un saimniecības slaucamo govju un ataudzējamo telīšu novietni.

Skābbarības 2015. gada ķīmiskie rezultāti tiks demonstrēti noslēguma seminārā gada beigās LLKC.

Seminārs notika Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

Atziņas:

1.    Pirms zālāju ierīkošanas piena lopkopības saimniecībās, lai  būtu panākumi un ieguldītie līdzekļi nestu ilgtermiņa atdevi, nepieciešams veikt augšņu agroķīmisko izpēti.

2.    Pēdējo piecu gadu laikā augšņu agroķīmiskā izpēte ir veikta tikai 6% no Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, galvenokārt īpaši jutīgā teritorijā.

3.    No visām Latvijas teritorijā esošajām LIZ ap 50% ir ar augsnes palielinātu skābuma (pH) reakciju, kuras būtu nepieciešams kaļķot, lai iegūtu labas proteīnaugu ražas.

4.    Augsnes reakcijas pH izmaiņas nodrošina ar pamatkaļķošanu, ko veic, sagatavojot tīrumu sējai, bet vēlams katru trešo gadu veikt uzturošo kaļķošana, kas paildzina zālāja izmantošanas ilgumu un ražību. 

5.    Ja augsnē pH līmenis ir ≥ 6,0 vai nedaudz augstāks, tad proteīnaugu (tauriņziežu) īpatsvars zelmenī palielinās vairākas reizes, un arī lopbarībā proteīna līmenis paaugstinās pat par 3 un vairāk %, kas savukārt ir ekonomiski izdevīgi, sagatavojot barības devas.

6.    Kaļķojamais materiāls, kas iestrādāts augsnē, savu iedarbību parāda otrajā gadā. Svarīgs ir kaļķojamā materiāla daļiņu izmērs, jo smalkāks jo ātrāka iedarbība.

7. Viendabīgi augsnē iestrādāts kaļķojamais materiāls dod ilgtermiņā viendabīgu zālāju. Izkliedējot kaļķojamo materiālu, sīkākās daļiņas izbirst tūlīt aiz izkliedētāja, lielākās aizlido 8–12 m tālumā

8.  Lai iegūtu teicamu skābbarības kvalitāti, svarīgi izvērtēt visu pasākumu kopumu, sākot no augsnes rādītājiem, zālāju sēklu piemērotības konkrētai augsnei, vietējiem apstākļiem, augsnes mēslošanas veida, ievērot zālāju sēklu izsējas normatīvus utt., jo tikai precīzi un secīgi ievērojot visas darbības var cerēt uz teicamiem zelmeņiem un teicamas kvalitātes rupjo lopbarību.

    9.  Z/s „Lejas Palsāni” labus panākumus piena lopkopībā ir sasniegusi tāpēc, ka nemitīgi plāno, atjauno, uzlabo zālāju ražību, saimniecībā konsultācijas sniedz augkopības konsultants.

Anita Brosova,

Madonas KB augkopības konsultante

Anita Siliņa

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Foto: Dainis Arbidāns