Piensaimnieki dodas uz “Tūjsmuižu” pēc pieredzes

LLKC Pierīgas konsultāciju biroja organizētās piensaimnieku interešu grupas “Latvijā audzētie proteīnaugi slaucamo govju barībā” ceturtā tikšanās notika Salacgrīvas novada Liepupes pagasta zemnieku saimniecībā “Tūjsmuiža”, kuras īpašniece ir Kristīne Mauliņa.

Z/s “Tūjsmuiža” pamatnodarbošanās ir piensaimniecība, saimniekojot 360 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Zālāji aizņem 150 ha, graudaugi – 200 ha. Ganāmpulka produktivitāte vidēji 365 dienās ir 9560 kg, ar 4,51 % tauku, 3,46 % olbaltuma saturu un SŠS – 147. Ganāmpulkā ir lielākoties Holšteinas melnraibās šķirnes govis, nodrošinot tā izlīdzinātību un līdz ar to – vienmērīgāku ēdināšanu.

Sabraukušie grupas dalībnieki ar lielu interesi iztaujāja saimnieci par viņas saimniekošanas modeli, par teļu ēdināšanas sistēmu, par barības gatavošanu, barības devām augstas produktivitātes nodrošināšanai, par darbiniekiem.

Saimniecībā teļu ēdināšanā izmanto ieraudzētu pienu (kā ieraugu izmantojot kefīru), teļu augšanas rādītāji ir optimāli, sēklošanai atbilstošu svaru sasniedzot 12 mēnešu vecumā, dažkārt arī 11 mēnešos. Liels darbs ieguldīts, lai iemācītos iegūt kvalitatīvu skābbarību, kuru gatavo kaudzēs, zālājus regulāri atjaunojot un piesējot, izmantojot Latvijā audzētus sēklu maisījumus ar sarkano āboliņu (~35%) un stiebrzālēm (airene, timotiņš, auzene u.c.), kā arī mēslojot laukus ar vircu. Skābbarība ir ar 17–19 % kopproteīna saturu, pietiekoši augstu enerģiju, kas ļauj ietaupīt uz pirktās spēkbarības rēķina. Slaucamjām govīm tiek izēdināts barības maisījums, kuru izdala divreiz dienā. Tajā iekļauj skābbarību (miksējot dažādas barības, lai sasniegtu vēlamo sausnas un kokšķiedras saturu maisījumā), miežus, kukurūzu, rapsi, soju, melasi un minerālpiedevas.

Interesanti ir tas, ka visu spēkbarību atbilstoši barības devā aprēķinātajam samaļ un samaisa ar speciālu kombinētās barības iekārtu, kas iegādāta saimniecībā efektivitātes palielināšanai. Saimniecības īpašniece ir izvēlējusies tādu ēdināšanas sistēmu, kurā ganāmpulks ir sadalīts divās grupās un slaucamās govis tiek barotas ar vienādu barības maisījumu, kas aprēķināts uz 40 kg vidējo izslaukumu augstražīgajā govju grupā. Šāda veida pieeja atvieglo darbu, bet rada papildu risku vielmaiņas slimībām, jo vidējā barības deva pēcatnešanās grupai nenodrošina vajadzību, radot enerģijas deficītu, savukārt vēlākā laktācijas periodā ir pārāk bagātīga, kas rezultējas ar aptaukošanos. Saimniece ar to rēķinās, jo laika gaitā un praksē ir secinājusi, ka ieguvums ir lielāks nekā zaudējumi, turklāt  – noturot ganāmpulka vidējo ražību tuvu pie 10 000 kg. Iepriekšējo gadu vielmaiņas slimību statistika šobrīd ir būtiski uzlabojusies, izmainot cietstāves perioda ēdināšanu, – skābbarību aizvietojot ar salmiem un pievienojot nepieciešamo spēkbarību.

Jautāta, kā ir veicies ar izdzīvošanu šajā krīzes laikā, Kristīne stāsta, ka samērā veiksmīgi, pateicoties arī blakus nozarēm – graudu audzēšanai pārdošanai un mājražošanai, gatavojot un tirgojot dažādus piena produktus. Turklāt vēl saimniecībā ir uzsākta piena bullīšu nobarošana līdz 400 kg dzīvmasai papildus ienākumiem. Kristīne uzsvēra, ka lielākā vērtība efektīvā saimniekošanā ir arī stabils, uzticams un nemainīgs darbinieku kolektīvs.

Kā pozitīvās lietas interešu grupas dalībnieki atzīmēja slaukšanas zāli ar automātisko aparātu noņemšanu, platās govju guļvietas kūtī, vienkāršo un optimālo fermas risinājumu, kā arī ierīkotos ūdens smidzinātājus govju dzesēšanai siltā laikā, spēkabrības malēja/maisītaja lietderīgumu. Tā kā katrā saimniecībā īpašnieks vēlas zināt citu saimnieku viedokli, ko viņi darītu citādi, tad šoreiz kā ieteikums bija rast iespēju nomainīt teļu turēšanas vietu no vecās kūts, izvietojot tos āra novietnē, kas būtu nāktnes investīcija. Otrs – infrastruktūra pie skābbarības kaudzēm. Lietainā laikā jācīnās ar dubļiem, tāpēc būtu vērts nostiprināt šo laukumu.

Interešu grupu pasākumu mērķis ir saimniekiem, izmantojot  citam cita pieredzi un konsultantu zināšanas, nodrošināt  labās prakses apzināšanu, kā arī izveidot būtiskāko problēmjautājumu apkopojumu un sniegt ieteikumus turpmākajiem izmēģinājumiem efektīvākai saimniekošanai lopkopības nozarē.

Aija Luse,

LLKC Pierīgas konsultāciju biroja lopkopības konsultante