Pūrē notikusi Zemeņu diena

Pūrē 5. jūlijā pulcējās lielāki un mazāki zemeņu audzētāji. LLU APP Dārzkopības institūta zinātnieces Valda Laugale, Sandra Dane un Ieva Kalniņa zemeņu audzētājus iepazīstināja ar jaunākajiem pētījumiem par zemenēm Pūrē un Dobelē. Laika apstākļi katru gadu lauksaimniekiem nes aizvien jaunus pārsteigumus. Arī šogad sezona bijusi ļoti interesanta, – pirmās zemenes atklātā laukā Pūrē ievāktas jau 3. jūnijā.

Šoreiz – nedaudz par Pūrē veiktajiem izmēģinājumiem.

Valda Laugale pastāstīja par 2015. gada pavasara zemeņu stādījumu pētījumu rezultātiem. Tika veikti piecu zemeņu šķirņu salīdzinājumi. Atklātā laukā iestādīti aukstumā glabātie frigo stādi no Holandes.  Tika salīdzināti dažādi rādītāji – gan ražas lielums, gan ogu kvalitāte, ieņēmība pret slimībām u. c. Ražu no šīm zemenēm varēja vākt no 22. jūnija līdz 17. augustam, izmantojot gan agrīnas, gan vēlīnas šķirnes. Vidējā raža bija 3,4 t/ha. Vislabākos rādītājus uzrādījusi šķirne ‘Felicite’. Šīs šķirnes zemenēm bijušas arī visgardākās ogas. Izmantojot audzēšanā saldētos zemeņu stādus, var būtiski pagarināt zemeņu ražošanas sezonu to stādīšanas gadā. Labas ražas iegūšanai svarīgi ir izvēlēties augstas kvalitātes stādus. Ražošanas sezonas pagarināšanai būtu ieteicams izmantot trīs šķirnes – ‘Felicite’, ‘Flair’ (agra) un ‘Susette’ (vēlīna). Stādot šīs zemeņu šķirnes savos dārzos un cerot uz līdzīgiem rezultātiem, noteikti jāņem vērā, lai augšanas apstākļi būtu līdzīgi Pūrē esošajiem izmēģinājumu laukiem.

Vēl 2015. gadā tika veikts izmēģinājums par biohumusa ietekmi uz ražu. Tika pielietotas un salīdzinātas dažādas biohumusa devas, t. sk. kopā ar minerālmēsliem, kā arī, izmantojot tikai minerālmēslus (kalcija nitrātu), taču gaidītā efekta – būtisku uzlabojumu salīdzinājumā ar kontroli augu attīstībā nebija. Iespējams, ka biohumusa izmantošanas rezultāti ir atkarīgi no augsnes. Izmēģinājumi tiks turpināti.

Aizvien vairāk tiek vērsta uzmanība uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, videi draudzīgāku saimniekošanu (zemes auglības palielināšana, ūdeņu kvalitāte). Sandra Dane pastāstīja, ka Pūrē ir ierīkoti vairāki jaukto sējumu/stādījumu izmēģinājumi, kur zemenēm rindstarpās audzēts bastarda āboliņš, zirņi un pupas. Izvērtējot augsnes aktivitātes rādītājus, novērots, ka tauriņzieži pozitīvi ietekmēja augsnes īpašības, jo īpaši pupas, – tās visvairāk paaugstināja augsnes aktivitāti zemeņu stādījumā. Āboliņam ir negatīva ietekme uz zemeņu veģetatīvo augšanu, jo tas veicina sēņu ierosinātu slimību izplatību. Pupas aizkavē to ienākšanās laiku, taču visi tauriņzieži jauktajā stādījumā ar zemenēm pozitīvi ietekmēja zemeņu ražas iznākumu, salīdzinot ar audzēšanu bez slāpekļa mēslojuma. Pupas un zirņi Pūres izmēģinājumu laukos tiek ievākti, un gūti labi rezultāti, tādējādi palielinot kopējos ieņēmumus no hektāra.  

Seminārā zemeņu audzētājiem bija iespēja uzklausīt ekspertus, uzzināt aktuālāko par zemeņu slimībām un kaitēkļiem, par Nano un Bio ELEMENT lietošanas ieteikumiem zemeņu stādījumos, uzzināt citu uzņēmumu pieredzi zemeņu audzēšanā, apskatīt izmēģinājumu laukus un degustēt dažādu šķirņu ogas.

Aicinu izmantot iespēju un piedalīties šādos vai līdzīgos pasākumos, kuros varam uzzināt par jaunāko zinātnē, noskaidrot atbildes uz dažādiem jautājumiem pie ekspertiem, pārņemt labo praksi un piemērot to savā saimniecībā.

Sarma Rotberga,

Tukuma novada lauku attīstības konsultante