Vācijas pieredze sadarbības veicināšanā lauku ciematos

LLKC pieredzes apmaiņas brauciena „Kooperācijas darbs – Vācijas pieredze” laikā  janvārī tika apmeklētas saimniecības, kuras, savstarpēji sadarbojoties, veicina  kopdarbību produktu noietu.

 Brauciena laikā tika apskatītas dažādas saimniecības un arī izstāde „Zaļā nedēļa” Berlīnē.

 Sadarbības veicināšanas pieredze tika iegūta Tempelbergā, apskatot veiksmīgas kooperācijas sadarbības piemēru.

Te notiek dažādu nozaru saimniecību kopdarbība – aitu vilna un gaļa, dažādi amatniecības izstrādājumi, produktu pārstrāde, realizācija kopīgi izveidotā veikaliņā un sadarbība ar bērnudārzu grupām un ģimenēm ar bērniem.

Tikšanās laikā ar saimniecības īpašnieku tika iegūta informācija par saimniecības darbu un sadarbību Šteinhofelas ciemata iedzīvotāju un uzņēmēju starpā. Ciematā dzīvo 200 iedzīvotāju, liela daļa – pensijas vecuma cilvēki, daļa dzīvo ciematā, bet ik dienu mēro ceļu uz darbu Berlīnē. Ciematā darbojas senioru deju un līnijdeju kolektīvi, tiek organizēti dažādi svētki. Saimniecības īpašnieks atzina, ka viss ciemats ir kā liela ģimene.

Apmeklētajā lauksaimniecības uzņēmumā „Lieske” viss sācies ar „ekoloģisko domāšanu”. Tika iegādātas pirmās aitas, 2005. gadā nopirka alpakas, kas arī ļāva saimniecībai paplašināties. Pamatdarbība ir lopu pārdošana un sadarbība ar citiem aitkopjiem. Šobrīd saimniecībā ir apmēram 20 aitas, šķirnes – merino, melngalves un ir arī aitas ar ragiem. Saimniecībā tiek audzētas aitas, alpakas, vistas un pīles. Tiek iegūta aitu un alpaku vilna, kuru izmanto filcēšanā un dažādu vilnas priekšmetu izgatavošanā. Saimniecības īpašumā ir 25 ha zemes, bet lopi tiek audzēti 5–6 ha platībā. Pārējā zeme tiek iznomātā tuvumā esošajai lielsaimniecībai, kas apstrādā lielas zemes platības.

Saimnieks savu saimniecību ir nosaucis par „Mācību un piedzīvojumu saimniecību”. Mērķis ir paplašināt dzīvnieku skaitu, lai būtu nedaudz, bet dažādu šķirņu mājlopi un mājputni. Šāds mērķis ir tādēļ, lai paplašinātos izzinošā tūrisma iespējas, jo jau šobrīd šurp brauc ģimenes ar bērniem, lai iepazītu lauku dzīvniekus, procesus un dabu. Visvairāk apmeklētāju ierodas pavasarī un vasarā, kad var sekot līdzi dabas norisēm un dzīvnieku augšanai. Saimniecības īpašnieki sadarbojas arī ar bērnudārzu grupiņām, organizējot pastaigas ar dzīvniekiem, filcēšanas pulciņu un radošās darbnīcas, kas notiek par ES finansējumu restaurētajā zirgu stallī. Senās ēkas otrajā stāvā iekārtots brīvdienu dzīvoklis ģimenēm ar bērniem, kas apmeklē šo saimniecību un uzkavējās vairākas dienas.

Saimniecības ieņēmumu avotus var sadalīt četrās vienādās daļās: no lauksaimniecības; no veikaliņa, kurā tiek tirgots medus, amatniecības un vilnas izstrādājumi no visa reģiona – šādā veidā veicinot sadarbību; no brīvdienu mājas; no radošajām, filcēšanas darbnīcām. Saimniecība ir izmantojusi ES un valsts atbalstu attīstībai. Regulāri seko līdzi pieejamajām attīstības iespējām un tās arī izmanto.

 Plašākam ieskatam un pieredzei devāmies arī uz Grosšauenas ciematu, lai uzzinātu par sadarbības veicināšanu tur. Bija tikšanās ar birģermeistaru Holgeru Akermani, kurš mūs pavadīja un stāstīja par ciemata kopdarbību. Apskatījām par ES finansējumu iekārtoto dienas centru–bērnudārzu, blakus telpās notiek arī dažādu ciemata iedzīvotāju grupu sanākšanas, projektu izstrāde. Grosšauenas vēsture ir jau 800 gadu sena, šobrīd tur dzīvo 149 iedzīvotāji. Bērnudārzu apmeklē 40 bērni, kas šim ciematam ir liels skaits.

Ciematā aktīvi darbojas trīs biedrības, viens nodibinājums, kas arī strādā bērnudārzā, viena biškopības biedrība, dažādu svētku organizēšanas biedrība un lauksaimnieku domubiedru grupa. Šajā apkārtnē tiek organizēti „Brandenburgas kartupeļu svētki”, kas pulcē vairāk kā piecus tūkstošu apmeklētāju. Ciemata saimniecības sadarbojas un kopīgi pārdod vietējos produktus, arī bērnudārzā izmanto vietējo zemnieku izaudzētos produktus.

 Apmeklējām saimniecību, kura nodarbojas ar liellopu, cūku, pīļu audzēšanu. Pašiem ir neliela kautuve un ražošanas cehā gatavo gan svaigo gaļu realizācijai, gan dažādus gaļas produktus. Produkciju realizē nedēļas nogales tirgos visā  reģionā, uz saimniecību brauc arī pircēji no Berlīnes, lai iegādātos produktus.

Reģiona zemnieki izjūt konkurenci, ko rada lielie ražotāji, taču viņi par savu produkciju domā kā par nišas produktu. Tādā veidā tiek nodrošināta kvalitāte, un iegūti patstāvīgie klienti, jo viņiem ir svarīgi zināt produktu izcelsmi. Tiek rīkoti kopīgi ražas svētki, arī tad pieprasījums palielinās. Liela daļa ciemata zemnieku izmanto tiešās tirdzniecības ķēdi – paši saražo, pārstrādā un tirgo. Tā arī ir vēl viena priekšrocība.

Grosšauenas ciemats atrodas 1000 ha liela ezera krastā, tādēļ tiek izmantotas dabas bagātības tūristu piesaistei. Ir izveidots atpūtas komplekss, kas darbojas jau kopš 1956. gada, šobrīd nodarbina 20–25 darbiniekus. Nepārtraukti attīstoties un paplašinoties, tiek piedāvāta iespēja pašiem izzvejot zivis, un tās restorānā pagatavos tieši jums. Tūristiem ir pieejama arī viesnīca, un tajā 60–70% apmeklētāju ir no Berlīnes. Entuziasti ir izveidojuši Zvejniecības muzeju, vienīgo Brandenburgas reģionā – viena ekspozīcija par vēsturi, otra – interaktīvi pasniegta informācija par ezera dzīļu un dabas bagātībām.

Holgers Akermanis tikšanās beigās atzina, ka novērtē ES pieejamo finansējumu un attīstības iespējas. Sākotnēji vietējie izturējās piesardzīgi, taču redzot, ka tiek sasniegti rezultāti, arvien vairāk izmantoja pieejamās iespējas. Atvadoties viņš latviešu valodā mums visiem teica: „Paldies!”.

Paldies grupas vadītajai Aijai Žideņai par daudzpusīgas un interesantas pieredzes iegūšanu, apmeklējot izvēlētās vietas.

 Gūtās atziņas:

-        Tūrisma saimniecībām un amatniekiem lietderīgi sadarboties ar bērnu grupām, ģimenēm ar bērniem – piedāvāt radošās vai praktiskās darbnīcas, stāstīt par laukiem.

-        Pieticīgums jāmet pie malas, un jākļūst vēl drosmīgākiem, rādot savas idejas, produktus, dabas bagātības un lepojoties ar tām.

-        Sadarbojoties kooperatīvos vai biedrībās vajag popularizēt arī savus sadarbības partnerus un piegādātājus, norādot tos uz produkta iepakojuma redzamā vietā, tādā veidā uzsverot sadarbības nozīmīgumu un vērtību, lai būtu iespēja attīstīties attiecīgajā nozarē vai reģionā.

 Ir vērtīgi apskatīt un iepazīt mazās saimniecības un nelielos ciematus, te redzams kontrasts starp lielpilsētu un laukiem. Jūtama savādāka attieksme, lauku iedzīvotāji ar prieku sagaidīja, iepazīstināja un stāstīja par savu darbu un sadarbību, atbildēja uz interesējošajiem jautājumiem.

 Zane Rone,

LLKC Jelgavas nodaļas lauku attīstības konsultante

Foto: D. Lapiņš, Z. Rone