Zālēdāju projekta 2014. gada pavasaris saimniecību zālāju laukos

Aizvadīts pirmais Zālēdāju projekta pavasaris, kurā aicinājām piedalīties ganību, pļaujamo platību un dabisko pļavu apskatē un novērtēšanā.

Vasara pamazām piesaka sevi arvien neatlaidīgāk. Pļavās jau smaržo svaigi pļauta zāle, acis un sirdi priecē Latvijas lauku, mežu, ataudziņu un noru krāšņais ziedēšanas prieks. Pamazām lopkopības saimniecībām top zāles lopbarības krājumi, vietām pļavās var redzēt ganāmies slaucamo govju, gaļas šķirņu liellopu, aitu un dažviet pat kazu ganāmpulkus. Latvijas daba, dzīvnieki un cilvēki pamazām gatavojās vasaras saulgriežiem.

Aiz muguras pirmais zālēdāju projekta pavasaris, kurā aicinājām demonstrējuma saimniecību tīklā iesaistīto un citu ieinteresēto lopkopības saimniecību īpašniekus un atbildīgos kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību spēkiem, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultantiem, pieredzējušiem kompāniju agronomiem piedalīties ganību, pļaujamo platību, dabīgo pļavu praktiskā apskatē, novērtēšanā un turpmāko uzlabošanas pasākumu noteikšanā, lai veiksmīgāk uzlabotu zālāju ražību, kā arī izaudzētās zāles kvalitāti,  un kā labāk darboties vienā virzienā vienota mērķa sasniegšanā – kvalitatīvas rupjās lopbarības ieguvei lauku saimniecībās.  

Pagājušajā gadā, pirms „Zālēdāju projekta” uzsākšanas, LLKC izvērtēja saražotās produkcijas: piena un liellopu gaļas vienas vienības (kg) pašizmaksu, kā rezultātā LLKC Lopkopības kompetenču centra, Lopkopības un Ekonomikas nodaļu speciālisti konstatēja, ka piensaimnieki un liellopu gaļas audzētāji ievērojamus saimniecību resursus tērē lopbarības iegādei, bet savu vislielāko saimniecības vērtību – ganību, pļaujamo platību – apsaimniekošanai kapitālieguldījumus atvēl pieticīgi. Iemesli tam ir dažādi. Latvijā ir izveidojusies absurda situācija, kas atsevišķos lopkopības sektoros veicina ekstensīvu saimniekošanu, kā rezultātā gaļas liellopu, aitkopības un kazkopības sektorā nodarbinātie saražo nelielu produkcijas apjomu ar ļoti augstu iegūtās produkcijas pašizmaksu. Šo saimniecību īpašumā ir pietiekoši liels zemes resurss, taču dzīvnieku blīvums uz 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir neliels. Ekstensīvo saimniekošanu Latvijas laukos veicina Eiropas Savienības atbalsta maksājumi, jo šo saimniecību ieņēmumu lielāko daļu veido atbalsti. Ieņēmumu daļa saimniecībām no ražošanas ir mainīga, taču tās īpatsvars nav lielāks par 30–45%. Šo tendenci gan nevar attiecināt uz piensaimniecībām, lai gan visos lopkopības sektoros mēdz būt izņēmumi. Lopkopības saimniecībās ar ierobežotu zemes platību saimnieki cenšas pareizi un precīzi apsaimniekot zemes platības, lai saražotu vajadzīgo lopbarību gan kvalitatīvi, gan pietiekamā daudzumā.

Pulcējot kopā saimniecības Zālēdāju projekta demonstrējumu saimniecību tīklā un fermu dienu pasākumos, īpašs paldies jāsaka demonstrējumu tīkla saimniecību īpašniekiem, kuri nebaidījās rādīt savas saimniekošanas metodes interesentiem, uzklausīt dažādus viedokļus un arī kritiku, kā arī zinātnieku spriedumus un komentārus.  2014. gada demonstrējumu programmas ieskaņā rādījām un stāstījām, kā pareizi jāsagatavo lauks zālāju sējai, ja to paredzēts izmantot pļaušanai un ganīšanai. Pirmajā fermu dienas seminārā Galēnu pagasta z/s „Upmalu mājas” saimniecības īpašnieks uzskatāmi demonstrēja, kā aprēķina un nosaka zālāju sēklas izsējas normu, kā noregulē sējmašīnu.  Z/s „Bētas” fermu dienu pasākuma dalībniekiem demonstrējām zālāju kvalitāti sētajos un dabīgajos zālājos. Uzskatāmi tika demonstrēta zālāju piemērotība dažādiem to izmantošanas veidiem: rupjās lopbarības gatavošanai un dažādu šķirņu gaļas liellopu ganīšanai. Interesentiem tika izskaidrots, kā pareizi uzturēt un apsaimniekot zālājus, kuros gadījumos nepieciešama zālāju pārsēšana. Ar šādiem pasākumiem LLKC demonstrējumu programmas ietvaros gribam sniegt zināšanas Latvijas lauksaimniekiem praktiskā veidā, lai iegūtie rezultāti uzlabotu visas Latvijas lopkopības saimniecību konkurētspēju un ekonomisko situāciju.

Lopkopībā saimniekošanas rezultāts ir atkarīgs no daudzu faktoru sistēmas, kurus precīzi realizējot, summējas gala rezultāts. Tāpēc sākuma posms bija dažādu pļaujamo platību, ganību un pļavu izvērtēšana un viedokļu apmaiņa. Dalībnieki, kuri piedalījās pasākumos, jutās ieguvēji.

Pēc diskusijām ar pasākuma apmeklētājiem pēc pirmo divu fermu dienu pasākumiem jāatzīst, ka:

• Diemžēl daļa saimnieku maz zina par augsni, kurā paredzēts ierīkot zālājus. Liela daļa saimnieku nespēj atbildēt, kāds ir augsnes skābums jeb pH, tādēļ nespēj pareizi izvēlēties piemērotākās zālāju sēklas saviem tīrumiem. Piemēram, lai audzētu tauriņziežus un dažādu sugu airenes, augsne nedrīkst būt skāba. Skābā augsnē tauriņziežu un aireņu ražas būs pieticīgas, ļoti liela varbūtība, ka augsnes skābuma dēļ   lielākā daļa vērtīgo zālāju nepārziemos, vai pārziemos slikti.
• Maz ir to lopkopības saimniecību, kurās saimniecību vadītāji veido pierakstus par lauku vēsturi, zālāju struktūru un ražību. Tikai neliels skaits Latvijas saimniecību šīm lietām velta pietiekami daudz laika un resursu, tāpēc arī vēlamais rezultāts neizpaliek.
• Saimniekiem nepieciešams rūpīgi veikt pareizu zālāju mēslošanu.  Liela daļa saimnieku neatbilstoši veic zālāju mēslošanu, daļa vispār neplāno zālājus mēslot, jo nav pietiekamu zināšanu par kultūraugu barības vielu vajadzību veģetācijas periodā. Ir jāsaprot, kuri augi barības vielas no augsnes patērē, kuri barības vielas augsnei piesaista. Ievērojot iepriekš minēto un veicot mērķtiecīgas darbības savā saimniekošanā, būs iespēja izaudzēt ražīgu un kvalitatīvu zālāju. Ir sāpīgi atzīt, ka lielā daļā saimniecību „klibo” sagatavotās rupjās lopbarības uzskaite. Bieži uzskaites dati ir neprecīzi, nereti uzskaite ir primitīva. Uzskaitīts ir sagatavoto ruļļu skaits, netiek noteikta zālāju ražība pirmajā pļāvumā un attāliem, nemaz nerunājot par zālāja kvalitatīvajiem rādītājiem pirms to novākšanas, tādēļ rezultātā sagatavotais rupjās lopbarības apjoms ir pietiekams, bet kvalitāte ir viduvēja vai zema, tāpēc saimniecībām pieaug ražošanas izmaksas uz iepirktās lopbarības rēķina.

Sagatavotās lopbarības uzskaite lielai daļai saimniecību ir formāla, jo to nosaka Latvijas likumdošana, tāpēc vērtējums bieži ir subjektīvs un neatspoguļo reālo situāciju saimniecībā.

Lopkopības saimniecībām, kuras nākotnē vēlas uzlabot zālāju un ganību ražību, piedāvājam izveidot apsaimniekošanas shēmu, kurā ietverti lauku vēstures elementi ar nepieciešamajiem uzskaites rādītājiem:

Šāda veida informācija jūsu saimniecībā ir jāuzkrāj, jāveido datu bāze, ko var uzrādīt speciālistiem ieteikumu sagatavošanai par to, kā pareizāk apsaimniekot zālājus, kā pareizāk sastādīt saimniecības attīstības plānu, kā arī noteikt jūsu saimniecībai audzēšanai piemērotākās zālāju šķirnes.

Aptaujājot fermu dienu pasākuma dalībniekus, jāatzīst, ka tikai neliela daļa saimnieku zina, kādas augu sugas aug viņu zālājos, kāds ir procentuālais botāniskais sastāvs. Ir saimnieki, kuri nepazīst zālaugu šķirnes, nezina botāniskā sastāva proporcijas zelmeņos. 

Darāmā ir daudz, taču zināšanas vienmēr ir noderīgas. Ja kaut  katrs piektais fermu dienu pasākumu apmeklētāja ieguva sev ko noderīgu, projekta mērķi ir sasniegti.

Anita Siliņa,
LLKC Lopkopības kompetenču centra vadīja